Kur vēl glabājas dokumenti, izņemot Latvijas Nacionālo arhīvu?
1. Valsts un pašvaldību iestāžu arhīvos:
- vispārējās darbības dokumenti 10 gadus līdz to nodošanai valsts arhīvos;
- personāla dokumenti 75 gadus līdz to nodošanai valsts arhīvos, (termiņi var tikt izmainīti iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumos);
- ierobežotas pieejamības un slepeni dokumenti līdz pieejamības ierobežojumu atcelšanai.
2. Privātuzņēmumu, firmu, banku, sabiedrisko organizāciju un citu nevalstisko institūciju arhīvos:
- vispārējās darbības un personāla dokumenti glabājas pastāvīgi, (dokumenti ar arhīvistisku vērtību var tikt pieņemti valsts arhīvos uz savstarpējas vienošanās pamata).
- civilstāvokļa aktu (dzimšanas, laulību, miršanas reģistru) otrie eksemplāri, sākot ar 1906.gadu (līdz 1906.gadam baznīcu grāmatas ar dzimšanas, laulību un miršanas reģistrācijas ierakstiem glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā);
Pilsētu dzimtsarakstu nodaļu arhīvos (Rīgā un visās pilsētās - Latvijas rajonu centros), bet kopš 1994.gada visās pašvaldībās, kur notiek civilstāvokļa aktu reģistrācija:
- civilstāvokļa aktu (dzimšanas, laulību, miršanas reģistru) pirmie eksemplāri.
- ziņas un dokumenti, kas saistīti ar LPSR Valsts drošības komiteju.
5. Muzeju un bibliotēku rokrakstu fondos:
- atsevišķu personu, dzimtu, sabiedrisko organizāciju dokumentu kolekcijas.