Izziņas Latvijas Nacionālais arhīvs sniedz pēc klientu pieprasījumiem. Pieprasīt izziņas var gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Lai saņemtu interesējošo izziņu, klients iesniedz rakstisku pieprasījumu, aizpildot arhīva pieprasījuma veidlapu vai sastāda pieprasījumu brīvā formā, norādot:
datus par sevi: vārds, uzvārds (agrākais uzvārds), dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas adrese;
par interesējošo jautājumu: īss, iespējami precīzs jautājuma formulējums, notikuma vieta, laiks, vai vismaz aptuvena hronoloģija;
par vēlamo dokumenta formu: vai nepieciešama tikai izziņa, vai nepieciešama arī arhīva dokumenta kopija (ar apliecinājuma uzrakstu, vai tikai ar arhīva uzziņu kodu), dokumentu saraksts u. tml.;
par dokumenta saņemšanas mērķi: norāda institūciju, kurai izziņa jāiesniedz, un jautājums, kura kārtošanai nepieciešams valsts arhīva dokuments;
par dokumenta piegādes vai saņemšanas veidu: pa pastu, e-pastu, vai saņemējs pats ieradīsies arhīvā pēc izziņas.
Institūcija pieprasījumu iesniedz uz oficiālas iestādes veidlapas, kurā redzams institūcijas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un kuru paraksta iestādes vadītājs vai tā pilnvarota persona.
Pieprasījumu var iesniegt jebkurā Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā, nosūtīt pa pastu, faksu vai e-pastu.
Valsts nodevas apmēru samazina par 50 procentiem politiski represētām personām, pirmās vai otrās grupas invalīdiem, vai personai kas atbilst trūcīgas personas statusam. Šajā gadījumā ir jāuzrāda attiecīgu statusu apliecinoša dokumenta oriģināls. Valsts nodevas apmēru samazina par 50 procentiem arī tad, ja pieprasītā informācija personai nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai.
Arhīva sagatavoto izziņu klients saņem pēc rēķina apmaksas par tās sagatavošanu.
Biežāk pieprasīto arhīva izziņu tematika:
par darba gaitām, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos, policijā;
par nekustama un kustama īpašuma piederību, apsaimniekošanu, atsavināšanu, nacionalizāciju;
par tiesu spriedumiem (civillietās un krimināllietās), notariālo darbību dokumentiem (testamenti, līgumi u.c.);
par civilstāvokli (ierakstiem baznīcu grāmatās līdz 1905. gadam ieskaitot, par dzimšanas, laulību, miršanas reģistrāciju);
par pilsonību, tautību;
par dzīvesvietu, ģimenes sastāvu, uzvārda maiņu;
par adopciju, aizbildniecību, atrašanos bērnu namos;
par atrašanos ieslodzījumā Latvijā, deportāciju uz Krieviju, iekļaušanu kulaku sarakstos;
par atrašanos ārstniecības iestādēs, slimības vēsturi;
par piederību sabiedriskajām organizācijām, biedrībām, partijām;
par ievešanu un izvešanu no Latvijas, atrašanos koncentrācijas nometnēs, spaidu darbos, darba dienestā Latvijā un citās Eiropas valstīs nacistu okupācijas laikā (1941 – 1945).