Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons stāsta, kā Latvija nopirkusi mīklaini atrastu leģionāru arhīvu

Strādājot Berlīnes centrā, 2000.gadā celtnieki pusotra metra dziļumā uzdūrās vecai kastei ar dokumentiem. Tajā izrādījās esam vienas no divu ieroču SS latviešu leģiona divīziju — 15.divīzijas —arhīvs, kurā reģistrēti notikumi laikā no 1944.gada aprīļa līdz 1945.gada aprīlim. Tas, kādēļ kaste atradusies Berlīnes centrā, nav zināms, jo neko vairāk par jau minētajām vispārīgajām detaļām gados jaunais holandiešu kolekcionārs, no kura Latvijas valsts nopirkusi šos dokumentus, sacīt nevēlējās. "Mēs bijām spiesti ticēt apgalvojumam, ka viņš tos ieguvis legālā ceļā," saka Ēriks Jēkabsons, vēstures zinātņu doktors, kuru Latvijas Valsts arhīvs 2003.gadā sūtīja kā ekspertu uz Holandi, lai konstatētu, kas tad patiesībā ir nonācis pie šā kolekcionāra/neļķu audzētāja, kas dzīvo Amsterdamas pievārtē. Kolekcionārs pats caur diplomātiskajiem kanāliem bija paziņojis Latvijai par arhīvu. Tā autentiskums netiek apstrīdēts, un falsifikāciju būtu ļoti viegli atklāt, apgalvo Jēkabsons.

Dokumentus holandiešu kolekcionārs Latvijai pārdevis par vairāk nekā 40 tūkstošiem latu. "Manuprāt, jebkuram materiālam, kurš trūkst Latvijas vēstures pilnīgai izpētei, nav vērtības. Šis materiāls ir ļoti vērtīgs, un šajā gadījumā cena nebija augsta," uzskata Ē.Jēkabsons.

Tomēr Latvijas valsts vilcinājusies pirkt arhīvu, un, cik vēsturniekam zināms, cena pa to laiku pieaugusi.

Neatzīstas, kā dabūjis

15.divīzijas arhīva materiālu Latvijā līdz šim vispār nav bijis, tikai 19.divīzijas dokumenti, stāsta Ē.Jēkabsons. "Militārpolitisku iemeslu dēļ 1945.gadā 19.divīzija atradās Kurzemē, savukārt 15.divīzija bija Vācijas kaujas telpā. Tur daļa padevās Rietumu sabiedrotajiem, daļa — Padomju Savienībai. Dokumentu nebija. Vācijas arhīvos ir tikai šis tas. Šie dokumenti, par kuriem tagad ir runa, tika aprakti kapitulācijas laikā," skaidro vēsturnieks. Nelielai 15.divīzijas daļai — izlūkbataljonam — nācās aizstāvēt nacistu Aviācijas ministriju, ciešot smagus zaudējumus, un, iespējams, ar šo vienību arhīvs nokļuva Berlīnes centrā. Pēc tā atrakšanas 55 gadus vēlāk arhīvu ieguva holandiešu kolekcionārs. Tiesa, viņš neatklāj, kā. Jēkabsons domā — iespējams, nopircis no strādniekiem, kuri bija sakontaktējušies ar kolekcionāru kopienu.

Dokumenti atradušies standarta vācu armijas dokumentu pārnēsājamā kastē, kas liekama uz muguras un ir pārveidojama par galdiņu. "Kaste ir samērā labas kvalitātes, kurai gan viens stūris bija sācis bojāties. Taču dokumenti ir ideālā stāvoklī," stāsta Jēkabsons. Tajā atrodoties detalizētas divīzijas saņemtās pavēles, kaujas ziņojumi pat rotas līmenī, topogrāfiskās kartes, kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo vārdi. Divīzijā bija apmēram 12 tūkstoši cilvēku. Šie materiāli dos atbildes uz daudziem jautājumiem, nemaz nerunājot par to, ka tie ir vērtīgi tiem daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem trūkst ziņu par bezvēsts pazudušajiem tuviniekiem.

Līdzīgs atradums bija 90.gados Kurzemē, kur pirtiņas sienā tika atrasts 19.divīzijas artilērijas pulka arhīvs.

Noliedz noziegumus

Kolekcionārs Ērikam Jēkabsonam stāstījis, ka arī citi, ne tikai Latvijas Valsts arhīvs, ir bijuši ieinteresēti pirkt dažus arhīva dokumentus. Taču viņš nav vēlējies to izpārdot pa daļām, kaut arī tā varbūt būtu bijis izdevīgāk. Jēkabsons nezina, vai arī Krievijas valsts ir interesējusies, lai nopirktu šos materiālos. Taču kaimiņvalsts presi šis atradums interesējis ļoti. "Fakts ir tāds, ka Latvijas valsts ir to nopirkusi. Latvijai tas ir vissvarīgāk, jo materiāls skar mūsu vēsturi, kas ir ļoti politizēta," gandarīts ir Ē.Jēkabsons. "Šie dokumenti ir nozīmīgi ar to, ka pierāda — 15.divīzija bija iesaistīta kaujas darbībās. Taču nekādās akcijās pret civiliedzīvotājiem, kā dažkārt tiek tai pārmests." Vai nevar būt tā, ka noziedzīgas akcijas nav minētas? "Nē, tā tas nevarētu būt. Tās ir kaujas dienasgrāmatas, kaujas ziņojumi. Tiem ir tā specifika, ka tie ir tīri un vēsta tikai par militārām lietām, nekādas politikas tādos nav. Kara laikā katrā vienībā par katru dienu ir jāveido šīs kaujas dienasgrāmatas, stingri, detalizēti minot visu notiekošo."