Svarīga vieta Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskajā darbā ir izstāžu veidošana. Izstādes popularizē arhīva fondu bagātību, sniedz apmeklētājiem priekšstatu par dažādu vēstures periodu dokumentiem. Izstāžu tematiku pārsvarā nosaka t.s. vēstures aktualitāte – sabiedrības interese par kādu vēstures notikumu, kas galvenokārt saistīta ar nozīmīgu gadskārtu.
Par arhīva tradīciju jau uzskatāma vēstures dokumentu izstāžu katalogu veidošana. Tie ne tikai palīdz izstādes apmeklētājiem labāk orientēties ekspozīcijā, bet arī apkopo tās sagatavošanas laikā apzināto informāciju par noteiktas tematikas vēstures dokumentiem.
|
|
Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstāde
Izstādē No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam apskatāmi vairāk nekā 300 dokumentu (oriģināli un digitālas kopijas) no LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem, kas hronoloģiski aptver Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas pirmos 80 gadus – no hercogistes dibināšanas 1561./1562. gadā līdz hercoga Jēkaba nākšanai tronī 1642. gadā. Eksponēti arī daži hercoga Frīdriha atraitnes Elizabetes Magdalēnas darbības laikā radušies hronoloģiski vēlāki dokumenti, kas raksturo Frīdrihštates (Jaunjelgavas) dibināšanu.
Izstādes dokumenti demonstrē Latvijas Valsts vēstures arhīva bagātos un daudzveidīgos dokumentu krājumus, kā arī sniedz ieskatu nozīmīgākajās Kurzemes hercogistes vēstures norisēs, parādot, ka daudz kas no tā, ko it kā ieviesis hercogs Jēkabs, Kurzemē pastāvēja jau pirms viņa kāpšanas tronī.
|
|
|
Kultūras pieminekļi Jelgavas rajonā (  Adobe PDF, 305Kb)
Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja, Zaļenieku, Sesavas, Dalbes luterāņu baznīcu un Līvbērzes katoļu baznīcas materiāli. Izstādes mērķis ir aicināt novada politiķus, sabiedriskos, kultūras un izglītības darbiniekus pārdomāt, cik svarīgi ir kopt un saudzēt kultūrvietas, arhitektūras un mākslas pieminekļus – visu kultūrvēsturisko mantojumu kopumā, jo tauta var eksistēt tikai tad, ja tiek saglabāta „dzīva” tās kultūrvēsturiskā pašapziņa un tās liecības. |
|
|
 |
Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Latvijas Ārzemju mākslas muzeja materiāli. Izstādes uzdevums ir iepazīstināt skatītājus par organizācijas darbību, biedriem, starptautiskiem sakariem, panākumiem, savāktajām kolekcijām un likvidācijas procesu. |
|
|
 |
Izstādē eksponēti arhīva rīcībā esošie kartogrāfiskie materiāli, dokumenti par Latvijas un Ķīnas politiskajām un saimnieciskajām attiecībām, Latvijas konsulātu darbību Šanhajā un Harbinā, kā arī dokumenti par latviešu diasporu šajā valstī. Dokumentu klāstu papildina goda konsula Harbinā P. Mežaka izdarītie fotouzņēmumi. |
|
|
 |
Izstādē aplūkojami dokumenti vai kopijas no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Vēstures muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Tehniskās universitātes muzeja, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra. Ekspozīcija ilustrē divu tautu kaimiņattiecības piecos gadsimtos. Tā atgādina latviešu un poļu traģiskās likteņgaitas, centienus pēc neatkarības, kā arī zinātnes, kultūras un mākslas sasniegumus. Katalogā lasāmi Polijas Republikas vēstnieka Latvijā Jaroslava Lindenberga, Latvijas Valsts vēstures arhīva direktora Nikolaja Rižova, vēsturnieka Ērika Jēkabsona, akadēmiķa Jāņa Stradiņa un Marijas Šimanskas raksti par abu valstu attiecību būtiskākajiem saskares punktiem. |
|
|
 |
Izstādē eksponēti arhīva dokumenti par Latvijas Aizsargu organizācijas vēsturi: organizācijas veidošanos, juridisko statusu un izvietojumu, atribūtiku un formas tērpiem, vienību skaitu un īpašumiem, sieviešu līdzdalību organizācijā, kultūras un sporta aktivitātēm, likvidāciju un Padomju valdības represijām. |
|
|
 |
Izstādes tematika vēsta par Latvijas armijas veidošanās sākumu (1918. gada novembris–decembris), cīņām Kurzemē un Rīgas atbrīvošanu (1919. gada janvāris–jūnijs), cīņām Ziemeļlatvijā (1920. gada janvāris–jūnijs), 1919. gada 16. aprīļa vācu puču Liepājā un Andrieva Niedras valdību (1919. gada aprīlis–jūlijs), vienotas Latvijas armijas izveidi (1919. gada jūlijs–oktobris), Bermontiādi (1919. gada oktobris–decembris), Latgales atbrīvošanu un brīvības cīņu noslēgumu (1919. gada decembris–1920. gada augusts), brīvības cīņu statistiku un Lāčplēša Kara ordeņa izveidošanu. |
|
|
 |
Izstādi veidojis Latvijas Valsts vēstures arhīvs, sadarbībā ar Somijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Republikas vēstniecību Somijā. Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva foto un kino materiāli, kā arī dokumentu kopijas no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva. Izstādē apskatāmie dokumenti vēsta par Latvijas neatkarības iegūšanu un valsts starptautisko stāvokli, Latvijas–Somijas attiecībām no 1918. līdz 1940. gadam, kā arī par Latvijas valsts neatkarības atgūšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Somiju 1990.–1991. gadā. |
|
|
 |
Izstādē apskatāmi Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli, kā arī kopijas no Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Kauņas apgabala arhīva un Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva.
Ekspozīcija vēsta par abu kaimiņvalstu politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras sakariem divdesmit gadu laikā un spilgtākajiem sasniegumiem. |
|
|
 |
No Jelgavas līdz Mēmelei un tālāk vēl…
Latvijas valsts vēstures arhīva dokumentu izstāde „No Jelgavas līdz Mēmelei un tālāk vēl” vēsta par sakaru nodrošināšanas iespējām Kurzemes hercogistē un ilustrē nozīmīgus akcentus Latvijas komunikāciju attīstības vēsturē.
Izstādi un katalogu veidojusi Dr. Pārsla Pētersone, darbs veikts Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta ietvaros. |
|
|
 |
„Pārdaugava” – izstāžu cikls
Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu izstāde par Daugavgrīvu un Bolderāju ir pirmā no Pārdaugavas vēsturei veltītā izstāžu cikla, kas veidots, sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju. Pasākuma mērķis ir atsegt divu nozīmīgu Pārdaugavas teritoriju – Daugavgrīvas un Bolderājas veidošanos, sabiedriski politisko un demogrāfisko procesu attīstību, nozīmi Rīgas saimnieciskajā un kultūras izaugsmē, kā arī atspoguļot Daugavgrīvas militāri stratēģisko lomu Latvijas vēsturei svarīgajos procesos un notikumos. Izstādes autori par savu galveno uzdevumu izvirzījuši ilustrēt tēmai veltīto dokumentu daudzveidību un informēt skatītājus par plašajām arhīva dokumentu izmantošanas iespējām Rīgas pilsētas un tās atsevišķu teritoriju vēstures izpētē. |
|
|
 |
„Pārdaugava” – izstāžu cikls
Dokumentu izstāde par Katlakalnu un Bišumuižu noslēdz Rīgas 800 gadu jubilejai veltīto izstāžu ciklu "Pārdaugava". Pasākuma mērķis ir parādīt Katlakalna un Bišumuižas veidošanos un attīstību, to nozīmi Rīgas saimnieciskajā un kultūras izaugsmē. Izstāde ilustrē tēmai atbilstošo materiālu daudzveidību un informē skatītājus par plašajām arhīva dokumentu izmantošanas iespējām Rīgas pilsētas un tās atsevišķo teritoriju vēstures izpētē. |
|
|
 |
„Pārdaugava” – izstāžu cikls
Arhīva dokumentu izstāde No Spilves līdz Zundam ir otrā Pārdaugavai veltītajā izstāžu ciklā, ko, sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, organizē Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Tas ir stāsts par senas, Pārdaugavas vēsturei nozīmīgas teritorijas veidošanos un izaugsmi, tās iedzīvotājiem, viņu nodarbošanos un centieniem. Izstāde kārtota tematiskās grupās: Spilve, Iļģuciems, Jura ciems, Dzegužkalns, Baltāmuiža, Nordeķu muiža, iedzīvotāji, pirmie latviešu uzņēmēji, saimniecība, izglītība un sabiedriskā dzīve. |
|
|
 |
„Pārdaugava” – izstāžu cikls
I. Izstāde Torņakalns ir ceturtā Pārdaugavai veltītajā izstāžu ciklā, ko, sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, organizē Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Ekspozīcijā apskatāmi dokumenti par Torņakalna un Rīgas vēsturei nozīmīgas teritorijas veidošanos un izaugsmi, tās iedzīvotājiem, sabiedriskajām un politiskajām aktivitātēm. Izstāde kārtota tematiskās grupās: Torņakalna vieta pilsētas plānojumā, Māras dzirnavas, Kobronskansts, ielu tīkla veidošanās, apbūve, iedzīvotāji, saimnieciskā rosība, sabiedriskā transporta tīkla veidošanās, Ārmitsteda slimnīca, Torņakalna parki, skola un baznīca, sabiedriskā dzīve, Neatkarības karš 1919. gadā. |
|
|
 |
„Pārdaugava” – izstāžu cikls
Izstāde Zasulauks un Āgenskalns ir trešā Pārdaugavai veltītajā izstāžu ciklā, ko, sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, organizē Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Izstādes ekspozīcija atklāj Zasulauka un Āgenskalna vietu pilsētas plānojumā, vēsta par Zasumuižu, latviešu tautības uzņēmējiem Šteinhaueriem, Zasulauka staciju kā nozīmīgu Pārdaugavas komunikāciju centru, Āgenskalnu un Švarcmuižu, 19. gadsimta apbūvi Āgenskalnā un Zasulaukā, nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem, Āgenskalna tirgu, Otro pilsētas slimnīcu, par vietējo skolu, baznīcu un sabiedriskajām aktivitātēm. |
|
|
 |
( Adobe PDF, 292Kb)
Izstāde gatavota ar Rīgas Domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa un Prāgas pilsētas mēra Jana Kasla atbalstu. To veidojuši Latvijas Valsts vēstures arhīva un Prāgas pilsētas arhīva darbinieki. Arhīva fondos apzināts bagātīgs avotu klāsts par Rīgas un Prāgas, kā arī Latvijas un Čehoslovākijas sadarbību starpkaru periodā. Veicot dokumentu atlasi, izstādes veidotāju nolūks bija ar vēstures avotu palīdzību raksturot Rīgas un Prāgas daudzpusīgo, draudzīgo attiecību jomas, iepazīstināt plašu sabiedrību ar spilgtākajiem un interesantākajiem notikumiem XX. gs. 20.–30. gados, kas raksturo šīs attiecības. |
|
|
 |
Izstādes uzdevums ir sniegt skatītājam iespējami vispusīgāku ieskatu plašajā LVVA oriģinālkaršu klāstā. Eksponāti sistematizēti tematiskās grupās: Rīgas un patrimoniālā apgabala, muižu un ceļu kartes. Grafiskais materiāls papildināts ar karaļa un ģenerālgubernatora instrukcijām mērniekiem, zvērināto mērnieku dienasgrāmatām un atskaitēm par zemju uzmērīšanas gaitu.
Atbilstoši izstādes tematiskajām grupām, veidota arī kataloga struktūra. Katras nodaļas ievadā lasītājs var gūt informāciju par attiecīgā satura karšu rašanās vēsturiskajiem apstākļiem un cēloņiem. Te sniegts arī vispārējs pārskats par dokumentu saturu un karšu sastādīšanas īpatnībām, kas skatītājam dod papildu informāciju un palīdz labāk iepazīt senos laikmeta lieciniekus. | |
Latviski 
Adobe PDF, 556,4 Kb) . 
