Dokumentālās filmas, pasūtījuma filmas, reklāmas filmas un mācību filmas
Spēlfilmas
Animācijas filmas
Kinoplakāti

---

Latvijas Nacionālā arhīva fonda audiovizuālo dokumentu kolekciju veido vairāk kā 88 tūkst. glabājamās vienības kino un video dokumenti.

Lielākā daļa kinodokumentu glabājas Arhīva apvienotā fonda audiovizuālo dokumentu apakšfondā fondā (vairāk kā 35 tūkst. glab.v.), fonda komplektēšana turpinās. Fondu veido dažādās (galvenokārt Latvijas) studijās uzņemtās spēlfilmas, dokumentālās un populārzinātniskās filmas, kinožurnāli (hronikas), animācijas filmas. Arhīvā glabājas arī spēlfilmu reklāmas rullīši, aktieru proves, filmu montāžas atlikumi u.c. kinodokumenti.

Latvijas Nacionālā arhīva fonda audiovizuālo dokumentu kolekcijā iekļauti unikāli un vienreizēji kino dokumenti:

• senākais Latvijas teritorijā filmētais kinodokuments – dokumentālā filma par Krievijas imperatora Nikolaja II viesošanos Rīgā 1910. gadā;
• 1917. gadā tapusī dokumentālā filma “Rīgas ieņemšana 1917. gadā”, E. Tisē veidotā “Padomju Latvija” (1919) u.c.;
• plaša un ļoti vērtīga ir Latvijas Republikas 1918. - 1940. gadu kinohroniku un filmu kolekcija, tajā var atrast E. Krauca, M. Lapiņa veidotos kinožurnālus “Latvijas skaņu hronika”, “Pēdējā brīdī” u.c.; kultūrfilmas, piem., Viļa Lapenieka filmu “Brauciens caur ziedošo Zemgali” (1938), filmu „Latviešu kāzas Nīcā” (1931), dokumentālās filmas “Mūsu pelēkais dārgakmens” (1936), “Dzimtene sauc” (kāzas Alsungā, 1935), “Kam drosme ir” (no I līdz IX Dziesmu svētkiem) (1938) u.c.; kā arī Latvijas Kultūras kanonā iekļauto spēlfilmu “Lāčplēsis” (1929) un pirmo ieskaņoto latviešu spēlfilmu “Zvejnieka dēls”(1939);
• Otrā pasaules kara notikumus atspoguļo gan nacistiskās Vācijas okupācijas laikā filmēto kinohroniku kolekcija ("Ausland Woche", "Ostland Woche" u.c.), gan Padomju Savienības veidotās kinohronikas (“Padomju Latvija”).

Lielu daļu veido padomju perioda kinodokumenti:

• visplašākā Rīgas kinostudijā uzņemto spēlfilmu kolekcija – Latvijas kinomākslas zelta fonds, animācijas filmas, populārzinātniskās filmas;
• kinožurnāli (hronikas) “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Sporta apskats”, “Pionieris”, "Karavīrs" u.c.; dokumentālās filmas (Latvijas kinodokumentālistu U. Brauna, H. Franka, A. Epnera, I. Selecka, A. Freimaņa, J. Podnieka, A. Slapiņa un daudzu citu talantu veidotie kinodarbi).

Atmodas laika un Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumi ir fiksēti Rīgas Dokumentālo filmu studijas kinožurnālos un dokumentālajās filmās, piem., P. Pakalna kinožurnālā “Padomju Latvija” (Atmoda) (1988) un dokumentālajā filmā “Vadātāji” (1991), A. Apsīša dokumentālajā filmā “Diena pirms neatkarības”, R. Pipara dokumentālajā filmā “Septiņas dienas augustā” (1991) u.c.

Mūsdienās veidoto audiovizuālo dokumentu uzkrāšana notiek sadarbojoties ar Latvijas filmu studijām (Vides filmu studija, filmu studija “Ģilde”, “Anša Epnera studija AVE”, filmu studija “Trīs”, SIA „Jura Podnieka filmu studija”, filmu studija “Deviņi”, animācijas filmu studija “Dauka” u.c.), iekļaujot to veidotos dokumentus Latvijas Nacionālā arhīva fondā.

Unikāli kinodokumenti atrodami Latvijas Kinoamatieru biedrības (Latvijas Neprofesionālo kinematogrāfistu savienības) fondā, tajā apkopotas kinoamatieru veidotās dokumentālās un īsmetrāžas spēlfilmas (1963-1989).


Nozīmīgu Latvijas Nacionālā arhīva fonda daļu veido trimdas latviešu radītie audiovizuālie dokumenti:

• kino un sabiedriskās darbinieces Z. Jekstes-Freivaldes (ASV) fonds (Amerikas latviešu apvienības, producenta A. Jekstes veidotā dokumentālā filma “Latvijas 50 gadi”, filmas darba materiāli, montāžas atlikumi);
• Latviešu Tautas kopības Vācijā fonds (kino dokumentālista V. Lēmaņa Vācijā uzņemtās dokumentālās filmas par latviešu dzīvi trimdas zemēs, reklāmas filmas, filmu darba materiāli (1930-1970);

Veiksmīgi sadarbojoties ar valsts institūcijām, arhīvā izveidoti un tiek regulāri papildināti vairāki fondi, kas atspoguļo un dokumentē vēsturiskos notikumus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas:

• Latvijas Valsts prezidentu dokumentu fonds – tajā uzkrāti Latvijas Valsts prezidentu G. Ulmaņa, V. Vīķes-Freibergas un V. Zatlera prezidentūras laikā veidotie videodokumenti;
• Latvijas Republikas Saeimas kancelejas videodokumentu fonds;
• Valsts kancelejas videodokumentu fonds.

Arhīvā atsevišķos fondos glabājas vairāku kino profesionāļu, studiju un radošu darbinieku veidotie, uzkrātie un arhīvam nodotie kinodokumenti (kinozinātnieka Ģ. Dzenīša fonds; M. un I. Selecku fonds; A. Plauža fonds; B. Veldres un M. Labdarbes fonds; animācijas filmu studijas “Dauka” fonds; SIA „Jura Podnieka studijas fonds” u.c.).