Audiovizuālie dokumenti

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu fonda vecākais kinodokuments, kurā dokumentēta sabiedriski politiskā dzīve Latvijas teritorijā, ir 1910. gadā veidotā kinohronika par Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā.

Liecības par Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā veido Hronika „Rīgas ieņemšana 1917. gadā”, kurā parādīta vācu karaspēka pārcelšanās pār Daugavu pie Ikšķiles Pirmā pasaules kara laikā 1917.gadā. Hronikā ir redzama arī Vācijas ķeizara Vilhelma II un Bavārijas prinča Leopolda, kas attiecīgajā laikā bija Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlnieks, ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī, kurai par godu notika arī vācu armijas parāde Esplanādē Rīgā. Tāpat no šī perioda arhīvā ir atrodami pazīstamā operatora Eduarda Tisē filmētie 1918- 1919.gadu kino kadri.

Plaša un unikāla ir pirmā Latvijas valstiskās neatkarības perioda kinohroniku kolekcija, kurā dokumentēti valsts dzīves notikumi no 1919. līdz 1940. gadam, tostarp īpaši jāizceļ kinožurnāli „Latvijas filmu hronika” (1921.- 1933.g.), „Latvijas skaņu hronika” (1933.-1940.g.) u.c. Arhīvs pamatoti lepojas ar vairākām Latvijas pirmās neatkarības periodā tapušajām kultūrfilmām un spēlfilmām, piemēram, režisora A. Rusteiķa 1930. gadā veidoto filmu “Lāčplēsis”, kura vēsta par latviešu brīvības alkām no teiksmu apvītās Lāčplēša cīņas ar Melno bruņinieku līdz 1905. gadam un Latvijas tapšanai 1918.- 1919. gadā. Tāpat var minēt 1935. gadā tapušo etnogrāfisko spēlfilmu “Dzimtene sauc”(Kāzas Alsungā), 1936. gadā uzņemto kultūrfilmu “Mūsu pelēkais dārgakmens”, kura mākslinieciski saistošā veidā stāsta par Latvijas dabas bagātību – kaļķakmeni.

Kinohronikās un dokumentālajās filmās atainots arī K. Ulmaņa varas periods Latvijā 1934.- 1940. gadā. Šajā periodā dominē Eduarda Krauca uzņemtās kinohronikas. Bez jau minētajām kultūrfilmām ir vērts atzīmēt arī Viļa Lapenieka uzņemtās filmas „Brauciens caur ziedošo Zemgali” (1937.g.), „No I līdz IX Dziesmu svētkiem. Kam drosme ir...” (1938.g.), Voldemāra Pūces „Tēvzemei un brīvībai” (1938.g.) un „Cēsis- Latvijas karoga šūpulis” (1939.g.) un, protams, 1939.gadā uzņemto V.Lapenieka vērienīgo spēlfilmu „Zvejnieka dēls”.

Kinohronikās dokumentēta arī Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana 1940. gadā un padomju varas pastāvēšanas pirmais gads. Šo laiku atspoguļo dokumentālā filma “Darbaļaužu demonstrācijas Rīgā pirms Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanām”, tāpat arī hronika “Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanas” un vairāki 1940. gadā tapušie kinožurnāli “Nedēļas apskats” un “Padomju Latvija”.

Kinohroniku kadri atspoguļo arī nacistiskās Vācijas okupācijas periodu. Arhīva fondā ir kinožurnāli „Ausland Woche”, „Ostland Woche”, „Die Deutsche Wochenschau” , „Europa Woche” .

Arhīvā glabājas vispilnīgākā padomju varas laikā veidoto kinožurnālu „Padomju Latvija”, „Pionieris” , „Māksla” , „Sporta apskats” , „Karavīrs” u.c. kolekcija, kuros atspoguļotas dzīves norises Latvijā 1944.- 1990.gadā un kuru autoru vidū ir tādi režisori kā Nikolajs Karmazinskis, Laimons Gaigals, Ivars Seleckis, Juris Podnieks, Laima Žurgina, Biruta Veldre, Andris Rozenbergs, Aloizs Brenčs u.c., operatori Gunārs Bandēns, Valdis Kroģis, Gvido Skulte, Oļegs Kotovičs u.c.

Sevišķa kultūrvēsturiska vērtība ir arhīvā glabātajām latviešu dokumentālo, mākslas un animācijas filmu kolekcijām, kas pamatoti atzītas par Latvijas kinomākslas zelta fondu. Šo vērtīgo kinodokumentu vidū ir iespējams atrast arī Latvijas Kultūras kanonā iekļautās filmas, piemēram, režisora L. Leimaņa spēlfilmu „Purva bridējs”, režisora Gunāra Pieša spēlfilmu „Nāves ēnā”, režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu „Šķērsiela” u.c.

Vērtīgu arhīva audiovizuālo dokumentu fonda daļu veido valsts glabāšanā nodotie privātpersonu un institūciju audiovizuālo dokumentu fondi. Interesants ir Latviešu Tautas kopības Vācijā kinodokumentu fonds, kuru veido Vācijā uzņemtās dokumentālās filmas par latviešu dzīvi trimdā. Vērtīgs un visai maz izmantots ir Latvijas Neprofesionālo kinematogrāfistu savienības audiovizuālo dokumentu fonds, kurā iekļautas kinoamatieru veidotās dokumentālās un īsmetrāžas spēlfilmas. Tāpat Latvijas animācijas kino vēsturē nozīmīgs ir animācijas filmu studijas „Dauka” filmu fonds un Latvijas animācijas vecmeistara Arnolda Burova filmu fonds.

Saskaņā ar LVKFFDA un valsts prezidenta G.Ulmaņa 28.12.1993. vienošanos un Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2009. gada sadarbības līgumu, arhīvā ir izveidots Latvijas Valsts prezidentu dokumentu fonds, kurā uzkrāti videodokumenti par Latvijas valsts prezidentu G. Ulmaņa, V. Vīķes- Feibergas, V. Zatlera prezidentūru laiku. Tāpat, veidojot veiksmīgu sadarbību ar valsts institūcijām, LVKFFDA ir izveidots arī Latvijas Republikas Saeimas kancelejas videodokumentu fonds un Latvijas Republikas Valsts kancelejas videodokumentu fonds.

Arhīvā atsevišķos fondos glabājas vairāku kino profesionāļu, studiju un radošu darbinieku veidotie, uzkrātie un arhīvam nodotie audiovizuālie dokumenti (kinozinātnieka Ģ. Dzenīša fonds; M. un I. Selecku fonds; A. Plauža fonds; B. Veldres un M. Labdarbes fonds; SIA „Jura Podnieka studijas fonds” u.c.).

Daļu no audiovizuālo dokumentu mantojuma, kas uzkrāts arhīvā, veido arī dažos pēdējos gados no dažādām filmu studijām un privātpersonām saņemtie video un kino dokumenti.

Foto dokumenti

Vecākie arhīvā esošie fotouzņēmumi sniedz iespēju skatīt Rīgu kāda tā bijusi 1863.gadā. Foto dokumenti raksturo Latvijas teritoriju saistībā arī ar 20.gadsimta sākuma posmu.

Plašās fotodokumentu kolekcijas ietvaros redzami Pirmā un Otrā pasaules kara notikumi Latvijas teritorijā - gan latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā, gan abu karu nodarītie postījumi Latvijas teritorijā.

Īpaši vērtīgi un interesanti ir arhīva glabāšanā esošie fotodokumenti, kuros iemūžinātas Latvijas Republikas 20.gs 20. un 30. gadu politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norises. Arhīva fotodokumentu fondā ir atrodami tādu Latvijas fotogrāfijas vecmeistaru kā M. Buclers, J. Rieksts, V. Rīdzenieks u.c. darbi.

Arhīvā atrodas bagātīga fotoalbumu kolekcija, kas veltīta Kārļa Ulmaņa darbības periodam (vairāk kā 50 foto albumi). Vairāki foto albumi veltīti Latvijas pilsētām un pagastiem. Plašs fotogrāfiju klāsts sniedz ieskatu Latvijas lielāko reliģisko konfesiju darbībā, Latvijas armijas, studentu korporāciju darbībā u.c.. Daudzveidīgas ir fotogrāfijas, kas raksturo norises Latvijas kultūrā, sportā un sadzīvē.

Padomju varas periodu Latvijā raksturo plaša Latvijas Komunistiskās partijas un padomju nomenklatūras augstāko darbinieku fotoportretu kolekcija, Latvijas Komunistiskās partijas kongresus un Latvijas PSR Augstākās padomes sesiju darbu ilustrējošas fotogrāfijas. Milzīgu fotodokumentu apjomu veido dažādo Latvijas rūpniecības uzņēmumu, kolhozu un padomju saimniecību darbam veltītās fotogrāfijas. Īpaši vērtīga ir šajos gados tapusī Latvijas kultūras dzīves foto dokumentācija, te skatāmi gan izcili latviešu aktieri un mākslinieki, gan rakstnieki, dzejnieki un sportisti.

Fotodokumentos plaši atspoguļots ceļš uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un Latvijas Republikas šodienas politiskās, sabiedriskās, zinātniskās un kultūras dzīves daudzveidīgās norises. Fotodokumentos iemūžināti tādi Atmodas laika notikumi kā „Baltijas ceļš” 1989.gadā, 1991. gada janvāra un augusta notikumi.

Nozīmīgu arhīva fotodokumentu daļu veido arī dažādu privātpersonu vai institūciju fotodokumentu fondi un kolekcijas. Arhīvā var iepazīties ar Latvijas Fotomākslinieku savienības fondu, fotogrāfa Mikolas Gņisjuka fondu, Rīgas Kinostudijas fondu, fotogrāfa Vilhelma Mihailovska fondu, fotogrāfa Žaņa Legzdiņa fondu, fotogrāfa Kriša Rakes fondu, fotogrāfa Aivara Āķa fondu u.c.

Tāpat arhīvā ir izveidoti arī dažādu valsts institūciju fotodokumentu fondi, tādi ir Latvijas Republikas Saeimas kancelejai, Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Republikas Valsts kancelejai.

Skaņas dokumenti

Senākie ieraksti arhīva skaņas dokumentu fondos ir 19.gadsimta beigās (1891.-1900.g.) tapušie piano rullīši- mehāniskie ieraksti uz papīra lentes, kas ierakstīti Lielbritānijā un ASV.

Kā interesantākā un vērtīgākā arhīvā jāatzīmē firmas "Bellaccord Electro" matricu un skaņu plašu kolekcija, kura tapusi 20.gs 20. un 30.gados. Kolekcijā apkopoti gan ārzemju, gan latviešu populārās mūzikas ieraksti, kas atzīti par arhīva sevišķi vērtīgajiem dokumentiem. Minētie ieraksti ir nozīmīgas liecības par starpkaru perioda populāro mūziku, sadzīvi un sabiedrības gaumi. Ierakstu vidū ir atrodami tādu komponistu kā Alfrēds Vinters, Oskars Stroks u.c. darbi, kurus izpilda Mariss Vētra, Pauls Sakss, Tālis Matīss u.c. mākslinieki.

Arhīvā ir pieejama arī praktiski pilnīga firmas "Melodija" Rīgas rūpnīcas 1945.- 1992.g. izdoto skaņu plašu kolekcija.

Arhīva fondos pārstāvēti Latvijas komponistu skaņdarbi un dažādu žanru mūzikas labāko izpildītāju sniegums no 20. gadsimta un 21.gs. slieksni pārkāpjot.

Vērtīgi ir pazīstamu latviešu aktieru ieskaņotie literāro darbu lasījumi, kas tapuši 20.gs 60.-80. gados.

Interesants ir Rīgas kinostudijas skaņu ierakstu fonds, kurā apkopoti studijā uzņemto spēlfilmu, dokumentālo filmu un kino žurnālu orģinālmūzikas skaņu ieraksti no 1955.gada līdz 1992.gadam.

Latvijas mūsdienu politiskās situācijas pētniekiem un nākotnes vēsturniekiem ļoti nozīmīgas būs arhīva glabāšanā esošās Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu fonogrammas un Latvijas Valsts prezidenta kancelejas fonda skaņas ieraksti. Piemēram, Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu ieraksti ir apkopoti kopš 1993.gada, kad savu darbu uzsāka 5. Saeima.

Skaņu ierakstu fondu papildina arī radiostacijas "Amerikas Balss" latviešu redakcijas, Kanādas Radio raidījuma „Latvijas Balss” ieraksti un Austrālijas Latviešu radio fonotēku ieraksti, kā arī Z. Kancānes dāvināto Zviedrijā izdoto, skaņu plašu "Latvian Music" kolekcija un Ritas Gāles- Uibo nodotie latviešu trimdas organizāciju skaņas ieraksti.

Skaņas dokumentu klāsts katru gadu arhīvā tiek papildināts ar jaunākajiem ierakstiem no dažādām Latvijas mūzikas ierakstu kompānijām (Upe TT, Upe AM, Mikrofona ieraksti u.c.),

Elektroniskie dokumenti

Elektroniskie dokumenti ir – elektroniski radīti un saglabāti dati, kas nodrošina iespēju tos pēc tam izmantot kādas darbības veikšanai. Lai saglabātu šos elektroniskos dokumentus, 2005. gadā arhīvā tika izveidota elektronisko dokumentu glabātava un nodibināta Elektronisko dokumentu daļa arhīvā. Pašreiz glabātavā atrodas apmēram 6000 uzskaites vienības elektroniskie dokumenti.

Elektronisko dokumentu uzglabāšanai izmanto CD-R, DVD+R, MO un HDD informācijas nesējus. Elektroniskie dati un dokumenti pamatā tiek iegūti no grāmatvedības, lietvedības, personāla uzskaites, pašvaldību dzimtsarakstu u.c. informācijas sistēmām. Pati vecākā informācijas sistēma, kas glabājas LVKFFDA, ir 1993. gada “Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma”.

Elektroniskos dokumentus LVKFFDA uzglabā Ekonomikas ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Republikas Valsts robežsardze, Latvijas Republikas Valsts kase u.c..

Vislielāko elektronisko dokumentu apjomu regulāri valsts glabāšanā nodod Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, tie ir dažādi elektroniski statistikas pārskati par valstiski svarīgām nozarēm, kā arī tautas skaitīšanas dati. Pašreiz valsts un pašvaldību iestādēm elektronisko dokumentu uzglabāšana arhīvā ir bez maksas.