Teātra un kino režisoram Varim Braslam 25.aprīlī atzīmēsim 75 gadu
jubileju. Sveicot režisoru dzimšanas dienā un vēlot radošus panākumus arī
turpmāk, LNA LVKFFDA piedāvā noskatīties kinožurnāla
“Latvijas hronika” 1994. gada sižetu par Latvijas
Republikas Ministru prezidenta balvas kinomākslā pasniegšanu spēlfilmas
“Ziemassvētku jampadracis” režisoram Varim Braslam un scenārija autoram Alvim
Lapiņam.
Kinožurnāls “Latvijas hronika” Nr. 6, 1994. gads, režisors Tālivaldis
Margēvičs, Rīgas Dokumentālo filmu studija. LNA LVKFFDA, 1. f., 4441. l.
V.Braslas dzīves un
daiļrades nozīmīgākie pieturpunkti
Varis Brasla dzimis 1939.gadā,
viņa tēvs ir aktieris un režisors Žanis Brasla, māte Valija Brasla - aktrise un
ilggadēja režisora asistente Rīgas kinostudijā. V.Brasla mācījies Rīgas
6.vidusskolā, pēc tam absolvējis Ļeņingradas Teātra, mūzikas un
kinematogrāfijas institūtu (1962.g.), iegūstot dramatiskā teātra un kino
režisora diplomu. Beidzis Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā
(1968.g.).
Kā teātra režisors cieši saistīts ar Valmieras
Drāmas teātri (1962.-1965.g. un kopš 1993.g.), laikposmā no 1995.-2000.gadam
bijis teātra galvenais režisors. Mākslinieciski nozīmīgi ir G.Janovska (“Sōla”,
“Izdedži”), Ē.M.Remarka, J. Hašeka, Ē.Kestnera, A.Lapiņa u.c. autoru
iestudējumi.
Kopš 1965.gada Vara Braslas kinematogrāfiskā darbība
saistīta ar Rīgas kinostudiju, kur viņš sākotnēji strādāja kā režisora
asistents un otrais režisors R.Kalniņa, R.Gorjajeva, G.Pieša, A.Brenča,
O.Dunkera filmām, vēlāk kā režisors inscenētājs (1971.-1993.g.). V.Braslas
pirmais patstāvīgais darbs ir spēles īsfilma “Salātiņš” (1971.g.), kas
veidota pēc V.Lagzdiņa stāsta “Pārbaude”.
LTV raidījuma “100 gramu
kultūras” Nacionālo dārgumu ciklā Varis Brasla raksturots kā latviešu
psiholoģiskās drāmas maestro, jauna latviešu kino žanra - jūtu drāmas viens no
aizsācējiem un sirds režisors, kurš mīl aktierus un viņu emocijas uz skatuves.
Un tam var tikai piekrist, jo V.Braslas spēlfilmām raksturīga niansēta
iedziļināšanās varoņu iekšējā pasaulē, psiholoģiski dziļš tēlu savstarpējo
attiecību atspoguļojums, īpaši akcentējot vīrieša un sievietes jūtu atklāsmi,
melodramatisks stīgojums, nesteidzīgs sižeta plūdums un liriskums. Režisora
darbos izpaužas arī labsirdība un humors, īpaši filmās ar bērnu piedalīšanos.
V.Braslas filmas vairākkārt saņēmušas
balvu “Lielais Kristaps” un guvušas panākumus starptautiskā arēnā. Veiksmīgā kopdarbā ar G.Cilinski radīta
spēlfilma “Ezera sonāte” (pēc R.Ezeras romāna „Aka”, 1976.g.), kas
guvusi gan Valsts prēmiju un balvu Vissavienības kinofestivālā, gan pelnītu
skatītāju atzinību.
Pazīstamākās V.Braslas veidotās spēlfilmas ir “Pavasara
ceļazīme” (1978.g., apbalvojums Vissavienības kinofestivālā), “Novēli
man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980.g., balva “Lielais Kristaps”), “Tereona
galva” (1982.g.), “Parāds mīlestībā” (1984.g.), „Emīla nedarbi”
(1985.g., balva “Lielais Kristaps”), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988.g.,
balva “Lielais Kristaps”), “Ziemassvētku jampadracis” (1993.g., Latvijas
Republikas Kultūras ministrijas un Ministru prezidenta balvas kinomākslā,
balvas vairākos starptautiskajos kinofestivālos), “Ūdensbumba resnajam
runcim” (2004.g., balva “Lielais Kristaps”, Latvijas autortiesību Bezgalības
balva). Pēc latviešu literatūras klasiķu darbiem veidotas spēlfilmas “Aija”(1987.g.)
un “Mērnieku laiki”(1991.g.). V.Brasla veidojis arī dokumentālo
portretfilmu par Eduardu Pāvulu “Kā tev klājas, Eidi?” (1996.g.,
režisors un scenārija autors), kas sakārtota 7 sērijās.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iespēju arhīvā iepazīties ar V.Braslas
veidotajām spēlfilmām un audiovizuālajiem dokumentiem par režisoru:
Vara Braslas veidotās
spēlfilmas
Režisora
asistents:
·
“Noktirne”, 1966
·
“Nāves ēnā”, 1971
Otrais
režisors:
·
“Elpojiet dziļi”, 1967
·
“Mērnieku laiki”, 1968
·
“Ceļa zīmes”, 1968
·
“Trīskārtējā pārbaude”, 1969
·
“Klāvs – Mārtiņa dēls”, 1970
·
“Ceplis”, 1972
·
“Pieskāriens”, 1973
·
“Uzbrukums slepenpolicijai”, 1974
·
“Vīrietis labākajos gados”, 1977
Režisors:
·
“Salātiņš”, 1971
·
“Ezera sonāte”, 1976 (kopdarbībā ar G.Cilinski)
·
“Pavasara ceļazīme”, 1978
·
“Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku”, 1980
·
“Tereona galva”, 1982
·
“Parāds mīlestībā”, 1984
·
“Emīla nedarbi”, 1985
·
“Aija”, 1987
Audiovizuālie dokumenti par Vari
Braslu:
·
K/ž “Padomju Latvija” Nr.25, 1970.g. (filmas “Klāvs – Mārtiņa dēls” (darba
nosaukums “Stārķu krasts”) uzņemšanas
laikā)
·
K/ž “Padomju Latvija” Nr.16, 1977.g. (10.Vissavienības kinofestivālā)
·
Nemontēts kinosižets, 1986.g. (Latvijas kinodarbinieki saņem apbalvojumus)
·
K/ž “Māksla” Nr.1, 1993.g. (kinooperators D.Sīmanis un režisors V.Brasla)
·
K/ž “Latvijas Hronika” Nr.6, 1994.g. (V.Brasla saņem Latvijas Republikas
Ministru prezidenta balvu kinomākslā par filmu “Ziemassvētku jampadracis”)
·
Dokumentālā videofilma “Varis Brasla” (cikls “Kinogadsimts Latvijā”),
autors A.Redovičs, rež. A.Cāne, 2004.g., 26 min.