Teātra un kino režisoram Varim Braslam 25.aprīlī atzīmēsim 75 gadu jubileju. Sveicot režisoru dzimšanas dienā un vēlot radošus panākumus arī turpmāk, LNA LVKFFDA piedāvā noskatīties kinožurnāla “Latvijas hronika” 1994. gada sižetu par Latvijas Republikas Ministru prezidenta balvas kinomākslā pasniegšanu spēlfilmas “Ziemassvētku jampadracis” režisoram Varim Braslam un scenārija autoram Alvim Lapiņam.

Kinožurnāls “Latvijas hronika” Nr. 6, 1994. gads, režisors Tālivaldis Margēvičs, Rīgas Dokumentālo filmu studija. LNA LVKFFDA, 1. f., 4441. l.

https://www.youtube.com/watch?v=eKMGgWK0Bas&feature=youtu.be

V.Braslas dzīves un daiļrades nozīmīgākie pieturpunkti

Varis Brasla dzimis 1939.gadā, viņa tēvs ir aktieris un režisors Žanis Brasla, māte Valija Brasla - aktrise un ilggadēja režisora asistente Rīgas kinostudijā. V.Brasla mācījies Rīgas 6.vidusskolā, pēc tam absolvējis Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu (1962.g.), iegūstot dramatiskā teātra un kino režisora diplomu. Beidzis Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā (1968.g.).

Kā teātra režisors cieši saistīts ar Valmieras Drāmas teātri (1962.-1965.g. un kopš 1993.g.), laikposmā no 1995.-2000.gadam bijis teātra galvenais režisors. Mākslinieciski nozīmīgi ir G.Janovska (“Sōla”, “Izdedži”), Ē.M.Remarka, J. Hašeka, Ē.Kestnera, A.Lapiņa u.c. autoru iestudējumi.

Kopš 1965.gada Vara Braslas kinematogrāfiskā darbība saistīta ar Rīgas kinostudiju, kur viņš sākotnēji strādāja kā režisora asistents un otrais režisors R.Kalniņa, R.Gorjajeva, G.Pieša, A.Brenča, O.Dunkera filmām, vēlāk kā režisors inscenētājs (1971.-1993.g.). V.Braslas pirmais patstāvīgais darbs ir spēles īsfilma “Salātiņš” (1971.g.), kas veidota pēc V.Lagzdiņa stāsta “Pārbaude”.

LTV raidījuma “100 gramu kultūras” Nacionālo dārgumu ciklā Varis Brasla raksturots kā latviešu psiholoģiskās drāmas maestro, jauna latviešu kino žanra - jūtu drāmas viens no aizsācējiem un sirds režisors, kurš mīl aktierus un viņu emocijas uz skatuves. Un tam var tikai piekrist, jo V.Braslas spēlfilmām raksturīga niansēta iedziļināšanās varoņu iekšējā pasaulē, psiholoģiski dziļš tēlu savstarpējo attiecību atspoguļojums, īpaši akcentējot vīrieša un sievietes jūtu atklāsmi, melodramatisks stīgojums, nesteidzīgs sižeta plūdums un liriskums. Režisora darbos izpaužas arī labsirdība un humors, īpaši filmās ar bērnu piedalīšanos.

V.Braslas filmas vairākkārt saņēmušas balvu “Lielais Kristaps” un guvušas panākumus starptautiskā arēnā. Veiksmīgā kopdarbā ar G.Cilinski radīta spēlfilma “Ezera sonāte” (pēc R.Ezeras romāna „Aka”, 1976.g.), kas guvusi gan Valsts prēmiju un balvu Vissavienības kinofestivālā, gan pelnītu skatītāju atzinību.

Pazīstamākās V.Braslas veidotās spēlfilmas ir “Pavasara ceļazīme” (1978.g., apbalvojums Vissavienības kinofestivālā), “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980.g., balva “Lielais Kristaps”), “Tereona galva” (1982.g.), “Parāds mīlestībā” (1984.g.), „Emīla nedarbi” (1985.g., balva “Lielais Kristaps”), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988.g., balva “Lielais Kristaps”), “Ziemassvētku jampadracis” (1993.g., Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ministru prezidenta balvas kinomākslā, balvas vairākos starptautiskajos kinofestivālos), “Ūdensbumba resnajam runcim” (2004.g., balva “Lielais Kristaps”, Latvijas autortiesību Bezgalības balva). Pēc latviešu literatūras klasiķu darbiem veidotas spēlfilmas “Aija”(1987.g.) un “Mērnieku laiki”(1991.g.). V.Brasla veidojis arī dokumentālo portretfilmu par Eduardu Pāvulu “Kā tev klājas, Eidi?” (1996.g., režisors un scenārija autors), kas sakārtota 7 sērijās.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iespēju arhīvā iepazīties ar V.Braslas veidotajām spēlfilmām un audiovizuālajiem dokumentiem par režisoru:

Vara Braslas veidotās spēlfilmas

Režisora asistents:

· “Noktirne”, 1966

· “Nāves ēnā”, 1971

Otrais režisors:

· “Elpojiet dziļi”, 1967

· “Mērnieku laiki”, 1968

· “Ceļa zīmes”, 1968

· “Trīskārtējā pārbaude”, 1969

· “Klāvs – Mārtiņa dēls”, 1970

· “Ceplis”, 1972

· “Pieskāriens”, 1973

· “Uzbrukums slepenpolicijai”, 1974

· “Vīrietis labākajos gados”, 1977

Režisors:

· “Salātiņš”, 1971

· “Ezera sonāte”, 1976 (kopdarbībā ar G.Cilinski)

· “Pavasara ceļazīme”, 1978

· “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku”, 1980

· “Tereona galva”, 1982

· “Parāds mīlestībā”, 1984

· “Emīla nedarbi”, 1985

· “Aija”, 1987

Audiovizuālie dokumenti par Vari Braslu:

· K/ž “Padomju Latvija” Nr.25, 1970.g. (filmas “Klāvs – Mārtiņa dēls” (darba nosaukums “Stārķu krasts”) uzņemšanas laikā)

· K/ž “Padomju Latvija” Nr.16, 1977.g. (10.Vissavienības kinofestivālā)

· Nemontēts kinosižets, 1986.g. (Latvijas kinodarbinieki saņem apbalvojumus)

· K/ž “Māksla” Nr.1, 1993.g. (kinooperators D.Sīmanis un režisors V.Brasla)

· K/ž “Latvijas Hronika” Nr.6, 1994.g. (V.Brasla saņem Latvijas Republikas Ministru prezidenta balvu kinomākslā par filmu “Ziemassvētku jampadracis”)

· Dokumentālā videofilma “Varis Brasla” (cikls “Kinogadsimts Latvijā”), autors A.Redovičs, rež. A.Cāne, 2004.g., 26 min.