Teodors Zeids dzimis 1912. gada 1. augustā Jelgavā vienkāršu un strādīgu vecāku ģimenē. Izglītību viņš ieguva Jelgavas Pētera klasiskajā ģimnāzijā, ko 1930. gadā pabeidza ar zelta medaļu, prezentējot darbu „De vita et opera Vergilii”. Tālāk sekoja studijas Latvijas Universitātē, kas ieilga uz desmit gadiem – vēstures maģistra grāds tika iegūts tikai trauksmainajā 1940. gadā, absolvējot LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. Līdzīgi kā beidzot ģimnāziju kopā ar diplomu tika iegūta balva – zelta medaļa par pētniecisko darbu par kuršu ķoniņiem. Jau studiju gados T. Zeids sāka strādāt – sākumā LU bibliotēkā, 1936. gadā Latvijas materiālās kultūras institūtā, bet kopš 1937. gada arī pie profesora Arveda Švābes Latvijas konversācijas vārdnīcas redakcijā.

                    Kara pēdējā gadā veiksmīgi izvairījies no iesaukšanas Sarkanajā armijā, pēc kara Teodors Zeids turpināja darboties vēstures laukā, kaut arī sākums bija grūts un nepatīkams – jaunās varas zinātnes funkcionāriem nepatika daži ieraksti T. Zeida biogrāfijā, tāpēc aizdomas un neuzticība bija viņu tipiskie pavadoņi. Tam par spīti T. Zeids 1951. gadā uzrakstīja un publicēja monogrāfiju „Feodālisms Livonijā”, bet 1955. gadā aizstāvēja disertāciju vēstures zinātņu kandidāta iegūšanai.

                    1962. gadā Teodors Zeids kļuva par Latvijas Vēstures institūta Viduslaiku vēstures sektora, vēsturnieku mīļi sauktas par „feodāļiem”, vadītāju. Paralēli tika lasītas lekcijas LU vēsturniekiem – gan Latvijas viduslaiku un jauno laiku vēsturē, gan Rīgas vēsturē, gan Latvijas avotos. Latvijas vēstures abiem akadēmiskajiem izdevumiem tika uzrakstītas daudzas nodaļas. Pateicoties T. Zeidam ceļu uz mājām – Latvijas Valsts vēstures arhīvu – atrada arī svešumā aizvestais Kurzemes zemes arhīvs. Īpaši gribētu izcelt divus cieši ar T. Zeidu saistītus izdevumus – 1978. gadā klajā nāca viņa izlolotā „Feodālā Rīga”, kurā strādāja virkne toreizējo vadošo Latvijas vēstures pētnieku, un tajā pašā gadā T. Zeida vadībā tika uzsākts darbs pie vēl grandiozāka projekta – Johana Kristofa Broces „Monumente” sagatavošanas izdošanai. Darbs nebija viegls, turklāt tā tiem laikiem nepieredzētais apjoms bieži lika pārcelt pirmā sējuma izdošanas termiņus. Tikai 1992. gadā dienas gaismu ieraudzīja 1. sējums. Darbs turpinājās pie nākamajiem, diemžēl 2. sējumu idejas autors un realizētājs vairs nepiedzīvoja – 1994. gada 28. jūnijā ceļā uz Vēstures institūtu Pasaules galvenais vēsturnieks pasauca viņu pie sevis.

                     Dr. habil. hist. profesors Teodors Zeids bija izcils zinātnieks, lielisks jauno vēsturnieku audzinātājs. Viņa plašās enciklopēdiskās zināšanas un pedagoga talants ievadīja praktiskajā vēstures pētniecības darbā daudzas jauno vēsturnieku paaudzes. T. Zeids mērķtiecīgi izvērtēja savu skolnieku izvēlēto zinātnisko tēmu nozīmīgumu vēstures izpētē, radīja pārliecību un drošības sajūtu. Viņa vadībā tika izstrādāti un aizstāvēti daudzi Latvijas vēsturē nozīmīgi pētījumi dažādās jomās.

                    Teodoru Zeidu raksturoja optimisms, dzīvesprieks un labs humors. Viņš mīlēja dzīvi visā tās daudzveidībā, bija sabiedrības dvēsele. T. Zeids mācīja neuztraukties par lietām, kuras nevar mainīt, un visos notikumos saskatīt būtisko un paliekošo. Augsti jānovērtē T. Zeida vienkāršība, sirsnība, labvēlība un vienmēr gatavība sniegt padomus.

                     Vēsturnieks Teodors Zeids, nekad nav bijis arhīvists, tomēr viņa dzīve un darbs ir būtiski nozīmīgs Latvijas Valsts vēstures arhīvam. T. Zeids ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu bija saistīts tikai periodiski, taču viena no šīm saistībām ir īpaši nozīmīga visiem Latvijas vēsturniekiem – 1971. gadā, pateicoties T. Zeida iniciatīvai un neatlaidībai, Latvijas Valsts vēstures arhīvs no VDR saņēma unikālu dokumentu kompleksu – bijušo Kurzemes zemes arhīvu, kura apzināšana un sakārtošana prasīja apmēram desmit gadu. Šajā darbā gan tieši, gan netieši piedalījās arī pats T. Zeids. Viņš, protams, bija neaizstājams palīgs un padomdevējs savai dzīvesbiedrei vēsturniecei Ārijai Zeidai (1933–1984), kura arhīvā izstrādāja darba instrukciju un vadīja šo dokumentu apstrādi.

                    Latvijas Valsts vēstures arhīvā Teodors Zeids pats aprakstīja saņemto pergamentu kolekciju. Viņa padoms un konsultācijas bija nepieciešamas un nozīmīgas visā turpmākajā darbā tai arhīvistu paaudzei, kurai septiņdesmito gadu otrajā pusē nācās pārņemt minētā dokumentu kompleksa apstrādi. T. Zeida enciklopēdiskās zināšanas deva drošības sajūtu, palīdzēja pārvarēt šaubas un dokumenta saprašanas pareizību un nepieļaut būtiskas kļūdas. Zinātnieka un skolotāja darbīgais mūžs devis paliekošu ieguldījumu vēstures zinātnē, un viņa iesāktos darbus šodien turpina viņa skolnieki.