29.08.1919. Latvijas Republikas Ministru kabinets nolemj dibināt Vēsturisko arhīvu un nodot to Izglītības ministrijas pārziņā.
07.11.1924. Valsts prezidents J.Čakste izsludina
Likumu par Valsts arhīvu. Valsts Vēsturisko arhīvu pārdēvē par Valsts arhīvu.
1924.g. Valsts arhīvs sāk izdot dokumentu publikāciju sēriju "Valsts arhīva raksti".
28.01.-15.06.1931. Valsts arhīva dokumentus pārvieto uz arhīva rīcībā nodoto Rīgas lombarda ēku Rīgā, Slokas ielā 16.
01.06.1932. Valsts prezidents A.Kviesis izsludina Pārgrozījumus un papildinājumus likumā par Valsts arhīvu. Turpmāk arhīvā jānodod arī pašvaldības iestāžu, kā arī, uz vienošanās pamata, privātpersonu un sabiedrisko organizāciju dokumentus.
1936.-1939.g. arhīva ēkai Slokas ielā 16. uzceļ piecu stāvu piebūvi un piešķir papildus telpas Rundāles pilī.
1940.g. Valsts arhīvu pārdēvē par Latvijas PSR Centrālo Valsts arhīvu.
28.10.1940. LPSR Tautas komisāru padome nolemj likvidēto apriņķu, pilsētu un pagastu iestāžu dokumentu "koncentrēšanai un sakārtošanai" izveidot 18 arhīvus (Daugavpilī, Liepājā, kā arī 16 apriņķos).
26.06.1941. PSRS okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu un 14 darbiniekus pārvieto uz Čkalovu (KPFSR), kur tie atrodas 2.Pasaules kara laikā. Latvijā tie atgriežas 1945.g.
1941. gada jūnijs - 1944. gada oktobris, nacistu okupācijas periodā arhīvi darbojas Reihskomisariāta "Ostland" pārziņā.
07.02.1942. Valsts arhīvs, Rīgas pilsētas arhīvs, Republikas arhīvs (no
23.04.1942. - Ģimeņu lietu arhīvs) un apriņķu arhīvi tiek pakļauti
Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas Zinātnisko iestāžu un arhīvu daļai.
1944. gada augusts - septembris, nacistu okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu izved uz Čehiju, kuru saglabājusies daļa atgriežas Latvijā 1946.g.
1945.g. atsāk darbu PSRS okupācijas varas iestāžu izveidotās LPSR arhīvu iestādes.
01.01.1950. likvidēti apriņķu arhīvi un izveidoti 58 rajonu valsts arhīvi.
07.04.1956. Latvijas KP Centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņem lēmumu pie Latvijas PSRS Centrālā Valsts arhīva nodibināt restaurēšanas darbnīcu un fotolaboratoriju bojāto dokumentu atjaunošanai un mikrofotokopiju izgatavošanai.
30.12.1961. LPSR Ministru padome nolemj Iekšlietu ministrijas Arhīvu daļu no 1962.g. pārveidot par LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi, LPSR Valsts arhīvu pārdēvēt par LPSR Centrālo Valsts vēstures arhīvu (CVVA), kā arī 01.01.1962. nodibināt LPSR Centrālo valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvu (CVORA).
20.11.1963. LPSR Ministru padome atļauj Arhīvu pārvaldei dibināt LPSR Centrālo Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu.
17.01.1964. LPSR Ministru padome pieņem lēmumu Par Latvijas PSR valsts arhīvu tīkla reorganizāciju, kas paredz likvidēt rajonu un pilsētu valsts arhīvus un uz to pamata no 01.04.1964. izveidot 10 LPSR CVORA filiāles (Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valmierā, Ventspilī).
Likvidētā Rīgas pilsētas valsts arhīva fondi tiek sadalīti starp LPSR CVVA un LPSR CVORA.
12.09.1966. LPSR Ministru padome atļauj Arhīvu pārvaldei dibināt 11. CVORA filiāli Siguldā.
1971.g. no Vācijas Demokrātiskās Republikas atgūts Kurzemes zemes arhīvs.
22.12.1980. LPSR Ministru padome nolemj LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi pārdveidot par LPSR Ministru padomes Galveno arhīvu pārvaldi.
1985.g. nodota ekspluatācijā LPSR CVORA jaunā ēka Rīgā, Bezdelīgu ielā 1.
1987. gada februārī Valsts arhīvu speciālā biblioteka izveidota kā patstāvīga struktūrvienība.
1989.g. Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija izveidota kā patstāvīga iestāde.
26.03.1991. Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem
Likumu "Par arhīviem", kurā noteikts, ka Latvijas Republikas valsts arhīvu sistēmu veido centrālie un zonālie valsts arhīvi, un valsts arhīvi ir juridiskās personas. Valsts arhīvu sistēmu vada valsts arhīvu ģenerāldirektors, kas pakļauts Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.
Augstākās Padomes prezidijs apstiprina
Valsts arhīvu padomi, kuras sastāvu veido arhīvu sistēmas iestāžu pārstāvji.
22.12.1992. LR Augstākā Padome pieņem Lēmumu par personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodrošināšanu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi uzsāk likvidējamo un privatizējamo valsts iestāžu, un uzņēmumu dokumentu pieņemšanu. Līdz 1999.g. pieņemti 3,9 milj. lietu.
1992.-1997.g. iegūtas un rekonstruētas papildus dokumentu glabātavas 11 zonālajiem valsts arhīviem, trim valsts arhīviem un laboratorijai (25 tūkst.kv.m).
11.05.1993. LR Augstākā Padome pieņem
papildinājumus un grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu personālsastāva dokumentu saglabāšanu pēc uzņēmumu, organizāciju un pašvaldību institūciju likvidācijas vai reorganizācijas.
04.11.1993. Valsts prezidents G.Ulmanis izsludina Grozījumus likumā "Par arhīviem", saskaņā ar kuriem Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tiek nodota LR Tieslietu ministrijas pārraudzībā un likvidēta Valsts arhīvu padome.
1993.g. Latvijas valsts arhīvi uzņemti Starptautiskajā arhīvu padomē.
01.01.1994. darbu uzsāk Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīvs, 15.01.1999. pārdēvēts par Personāla dokumentu valsts arhīvu.
1996.g. jūnijā iedibināti Latvijas arhīvu sporta svētki.
1997.g. izstrādāta pēc neatkarības atgūšanas pirmā Latvijas valsts arhīvu attīstības koncepcija līdz 2005.g.
08.03.2000. Arhīvu sistēmas intrerneta mājas lapas prezentācija.
12.12.2000. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga izsludina Grozījumus likumā "Par arhīviem", saskaņā ar kuriem no 2001. gada 1. janvāra Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tiek nodota Kultūras ministrijas pārraudzībā.
04.-08.04.2001. Valsts arhīvu pārstāvji pirmo reizi piedalās Zviedrijas Nacionālā arhīva rīkotajā Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu arhīvu konferencē Lundā (Zviedrija).
21.12.2001. Valsts arhīvu speciālā bibliotēka no Raiņa bulvāra 15 pārvietota uz Šķūnu ielu 11 un Kurzemes prospektu 5.
01.01.2011. Darbību uzsāk Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA).