Saeimas vēlēšanās vispārējā, vienlīdzīgā, tiešā, aizklātā un proporcionālā veidā izvēlas deputātus Latvijas Republikas tautas priekšstāvības iestādei – parlamentam.
Pirmās Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Otro Saeimu vēlēja 1925. gadā, trešo Saeimu – 1928. gadā, bet ceturto Saeimu – 1931. gadā. Vēlēšanu tiesības, vēlēšanu komisiju darbību, vēlēšanu norisi, kandidātu sarakstu iesniegšanas un balsu skaitīšanas kārtību noteica Likums par Saeimas vēlēšanām, kas tapa laikposmā no 1920. līdz 1922. gadam un tika pieņemts Satversmes sapulces kopsēdē 1922. gada 9. aprīlī. Laika gaitā likums pieredzēja vairākus grozījumus un papildinājumus, pirmie izdarīti jau 1922. gada 14. jūlijā.
Gatavojot Saeimas vēlēšanām veltīto izstādi, arhīva darbinieki vēlējās ilustrēt fondos uzkrāto tematisko dokumentu lielo daudzveidību, – tie kalpo gan kā noteiktas informācijas nesēji, gan piesaista uzmanību ar satura un formas dažādību.
Ekspozīcija stāsta par Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK), Latvijas apgabalu un vietējo vēlēšanu komisiju darbību, lielāko politisko partiju un apvienību – Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP), Latviešu Zemnieku Savienības (LZS), Demokrātiskā centra (DC), kā arī minoritāšu partiju aktivitātēm vēlēšanu procesā. Līdzās šiem dokumentiem, kas vizuāli ir mazāk izteiksmīgi, eksponēti arī vēlēšanu aģitācijas materiāli – krāsainie plakāti un afišas, kā arī par sāncenšiem izplatītās politiskās karikatūras, kas arī Latvijas brīvvalsts laikā bijis viens no aģitācijas veidiem.
Izstādei apzinātie dokumenti no 13 fondiem veido vien nelielu daļu no arhīvā saglabātā tematisko avotu klāsta. Kā informatīvi bagātākos fondus var minēt Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Republikas Saeima, Valsts Statistiskā pārvalde, Rīgas pilsētas Statistikas birojs, Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latviešu Zemnieku Savienība, Partija "Demokrātiskais centrs" un Cēsu pilsētas valde. Dokumenti izmantoti arī no citiem arhīva fondiem: Kārlis Ulmanis, Latvijas Valsts prezidents, Talsu Baltijas vācu vēlētāju savienība, Barona Vilhelma Firksa personīgais arhīvs un Politiskās policijas pārvalde.
Ekspozīcija iedalīta tematiskās grupās:
Latviski 
