Pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvā SS Galvenā pārvalde izdeva 1943. gada 26. februārī, tomēr divīzijas štāba faktiskā formēšana sākās tikai 1943. gada marta beigās Rīgā.

 

1943. gada oktobrī Latviešu SS brīvprātīgo divīzijai tika piešķirts kārtas Nr. 15. 1944. gada 24. maijā saskaņā ar SS reihsfīrera pavēli notika divīzijas nosaukuma maiņa un divīzija turpmāk saucās „15. ieroču SS grenadieru divīzija (latv. Nr. 1)” (15. Waffen-Grenadier-Divison-SS (lettische Nr. 1^)).1 Vienlaicīgi jaunus nosaukumus ieguva arī 1943. gada vasarā un rudenī dažādās Latvijas vietās – Jelgavā, Liepājā, Vaiņodē, Paplakā u.c. – saformētās divīzijas apakšvienības. Divīziju veidoja sekojošas kaujas, apgādes un rezerves vienības:

– 32. kājnieku pulks (SS-Gren.Rgt.32 (lett. Nr. 3)),

– 33. kājnieku pulks (SS-Gren.Rgt.33 (lett. Nr. 4)),

– 34. kājnieku pulks (SS-Gren.Rgt.34 (lett. Nr. 5)),

– artilērijas pulks (SS-Art.Rgt.15 (lett. Art. Rgt. Nr. 1)),

– izlūku (fizilieru) bataljons (Füs. Abt. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)),

– sapieru bataljons (Pi. Btl. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)),

– prettanku bataljons (Pz. Jg. Abt. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)),

– zenītartilērijas divizions (Flak-Abt. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)),

– sakaru bataljons (Nachr. Abt. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)).

– transporta daļa (Nachsch. Tr. / 15. Waffen-Gren.-Div. der SS (lett. Nr. 1))

– intendantūras daļa (Verw.-Tr. Abt ./ 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)),

– lauka papildinājuma bataljons (Feldersatz Btl. / 15. Waffen-Gren.-Div.-SS (lett. Nr. 1)) u.c.

 

Divīziju vadīja komandieris ar štābu. Par dažādām darbības sfērām atbildīgā štāba nodaļas:

– Ia: Operatīvā nodaļa,

– Ib: Dienestu nodaļa,

– Ic: Izlūkošanas un pretizlūkošanas nodaļa,

– IIa: Administratīvā un personāla nodaļa,

– III: Tiesas nodaļa,

– IVa: Intendantūras nodaļa,

– IVb: Sanitārā nodaļa,

– IVc: Veterinārā nodaļa,

– V: Ieroču un munīcijas nodaļa,

– VI: Propagandas un aprūpes nodaļa.²

 

Dažādo nodaļu darbību saskaņoja operatīvās nodaļas priekšnieks – pirmais ģenerālštāba virsnieks. Štābu pārsvarā veidoja vācu tautības virsnieki, tomēr atsevišķus posteņus ieņēma arī latvieši, kuriem kā īpašs institūts bija paredzēts divīzijas kājnieku priekšnieka amats.

 

Kā ieroču SS vienība divīzija bija padota SS Galvenajai pārvaldei. Frontē 1943. un 1944. gadā Krievijā divīzija cīnījās 16. un 18. armijas (armijas grupa „Ziemeļi”), bet 1945. gadā Rietumprūsijā un Pomerānijā – 2. armijas un 3. tanku armijas (armijas grupa „Centrs” un „Visla”) sastāvā. Divīzijas tiešā pakļautība šai laikā bija mainīga:

 

12.1943.–01.1944.            – XLIII Armijas korpuss

01.1944.–14.04.1944.      – VI SS brīvprātīgo armijas korpuss

15.04.1944.–26.04.1944. – II Armijas korpuss

26.04.1944.–10.08.1944. – VI SS brīvprātīgo armijas korpuss

11.08.1944.–21.01.1945. – SS Galvenā pārvalde

22.01.1945.–24.01.1945. – XX Armijas korpuss

24.01.1945.–11.02.1945. – XVI SS Armijas korpuss

11.02.1945.–28.02.1945. – XVIII Kalnu armijas korpuss

03.1945. Tetava korpusa grupa

 

Laikā no 1943. gada novembra līdz 1944. gada janvārim divīzijas vienības pakāpeniski tika nosūtītas uz fronti Krievijā pie Veļikajas upes Novosokoļņiku rajonā. Divīzijas vienības piedalījās pozīciju izbūves darbos, bet atsevišķas karavīru grupas tika iesaistītas kaujas darbībā dažādu vācu vienību sastāvā. 1944. gada janvāra otrajā pusē divīzija piedalījās aizstāvēšanās kaujās ziemeļos no Neviļas, bet februāra pirmajā pusē Belebelkas rajonā Redjas upes krastā dienvidos no Staraja Rusas. Februāra otrajā pusē divīzija atgāja uz t.s. Panteras pozīcijām pie Veļikajas upes Ostrovas rajonā, kur līdz pat marta beigām piedalījās pozīciju aizstāvēšanas kaujās.

 

Pēc 1943. gada 6. aprīļa divīzija daļēji tika atvilkta no kaujas līnijas un izvietota frontes aizmugurē pie Siņajas upes. Aprīļa vidū VI SS armijas korpuss tika pārvietots uz Bardovas–Kudeveras pozīcijām aptuveni 50 km austrumos no Opočkas, kur atradās līdz jūlija sākumam. 1944. gada jūlija otrajā dekādē tas ar kaujām atkāpās Latvijas virzienā. Tā kā 15. divīzija cīņās bija cietusi ievērojamus zaudējumus, 1944. gada jūlija otrajā pusē divīzijas atliekas tika atvilktas Latvijas iekšienē. No divīzijas sastāva izdalīja un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai (latviešu Nr. 2) pievienoja kaujasspējīgos karavīrus, artilērijas pulku un sapieru bataljonu.

 

1944. gada augusta otrajā pusē 15. divīzijas atliekas līdz ar daļu 19. divīzijas kājnieku pulku sastāva no Rīgas ar kuģiem tika pārvesti uz Dancigu (Gdaņsku) un Gotenhāfenu (Gdiņu) un izvietojās Rietumprūsijas apmācību laukumā (tagad Polijas teritorija). Divīzija tika papildināta un pārformēta, izmantojot latviešu robežsargu un policijas pulku personālu, kā arī darba dienestā iesauktos jauniešus. Pēc apmācībām dažas karavīru grupas tika nosūtītas uz Kurzemi.

 

1945. gada 22. janvārī divīzija tika iesaistīta kaujas darbībā un līdz marta sākumam piedalījās cīņās Rietumprūsijā un Pomerānijā Nakeles, Immenheimas, Jastrovas, Kaminas, Landekas un Grīnevaldes rajonā. 1945. gada 5. martā divīzija sāka atkāpšanos uz Baltijas jūras piekrasti. Marta otrajā dekādē divīzijas vienības gar Baltijas jūru atkāpās Oderas ietekas virzienā, bet pēc tam pārvietojās uz Neibrandenburgu Meklenburgā. Tā paša mēneša beigās divīzija tika pārcelta uz Neištrēlicas apkārtni, kur piedalījās nocietinājumu būvē.

 

1945. gada 19. aprīlī no dažādām divīzijas vienībām tika izveidota pulkveža V. Januma kaujas grupa, kas pēc ierašanās Berlīnes kauju rajonā devās uz rietumiem un 27. aprīlī pie Gīterglikas Cerbstas rajonā padevās amerikāņiem. Izlūku bataljons, kas nošķīrās no Januma kaujas grupas, tika iesaistīts aizstāvēšanās kaujās Berlīnes centrā un tā atliekas virsleitnantam O. Neilanda vadībā nonāca gūstā 1945. gada 3. maijā. Lielākā daļa atlikušo divīzijas vienību aprīļa beigās sāka atkāpšanos rietumu virzienā un 2. maijā Šverīnes rajonā vairākās grupās padevās amerikāņu un kanādiešu gūstā.

 

 

Par 15. ieroču SS grenadieru divīzijas štāba arhīva likteni 2. pasaules kara noslēguma posmā ziņu nav. 2000. gada janvārī metāla kaste ar dokumentiem atrasta Berlīnē ierakta zemē. 2002. gada sākumā tie nonākuši pie holandiešu kolekcionāra Melhera de Vita. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija iegādājās dokumentus un 2006. gada 1. februārī nodeva Latvijas Valsts vēstures arhīvam.

 

Fonda dokumenti radušies laikā no 1944. gada 28. februāra līdz 1945. gada 30. aprīlim. Aptverot gandrīz visu šo laika posmu, fonda apjomīgāko daļu veido štāba Ia nodaļas pirmā ordinances virsnieka (O1) sastādītās kara dienasgrāmatas. Par 1944. gada martu–jūliju un novembri–decembri pieejamas Ib nodaļas otrā ordinances virsnieka (O2) rakstītās dienasgrāmatas. Par 1944. gada novembri–decembri, kā arī par 1945. gada janvāri–martu saglabājušās arī atsevišķu pulku un bataljonu kara dienasgrāmatas un darbības ziņojumi. Kā pielikumi pie Ia kara dienasgrāmatas atrodami Ic, IIa un VI nodaļas darbības ziņojumi, bet IV a, IVb, IVc, V nodaļas, kā arī divīzijas lauka pasta darbības ziņojumi ir pielikumi pie Ib dienasgrāmatas. Dažādo dienasgrāmatu cita veida pielikumi ir pavēles un rīkojumi, instrukcijas, sarunu stenogrammas, kartes un shēmas, dažādi saraksti u.c. Līdzās pabeigtām kara dienasgrāmatām fonds satur citus līdzīga rakstura dokumentus, kas kara noslēguma posmā 1945. gada februārī–aprīlī nav tikuši apkopoti un sakārtoti. Fondā ir atsevišķi laikrakstu eksemplāri.

 

Dokumenti atspoguļo divīzijas, tās štāba un apakšvienību darbību kauju un apmācību laikā. Dokumenti satur ziņas par divīzijas personālu, skaitliskā sastāva izmaiņām, padotajām vienībām, to darbības organizāciju, izvietojumu u.c. Pieejamas norādes par divīzijas nacionālo sastāvu, valdošo noskaņojumu, izmantoto propagandu. Atsevišķu vienību kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo personu saraksti sniedz informāciju par karavīru likteņiem. Tomēr ne visas dienasgrāmatas ir vienādi informatīvas, īpaši par kara noslēguma posmu 1945. gadā vērojami dokumentu iztrūkumi.

 

Fonda materiāli sistematizēti atbilstoši divīzijas struktūrai un dokumentu hronoloģijai. Lietu robežās lielākoties saglabāta divīzijas lietvedībā izveidotā dokumentu kārtība un līdz ar to arī atšķirības dažādu dienasgrāmatu sastāvdaļu – ziņojumu, pielikumu, personu sarakstu utt. – izkārtojumā.

 

Apraksta dokumentu fiziskais stāvoklis ir labs. Tie lielākoties ir mašīnrakstā vācu, kā arī latviešu valodā.

 

Lai atvieglotu fonda izmantošanu, sastādīts personu rādītājs, kā arī hronoloģisks karšu, plānu un shēmu saraksts un dienesta pakāpju saīsinājumu saraksts. Personu rādītājā iekļautas personas, par kurām informāciju satur apraksta dokumenti. Personvārdi atveidoti atbilstoši latviešu valodas likumiem. Rādītājā nav ietverti dokumenti, kuros minēts vienīgi personas ieņemamais amats, bet ne uzvārds. Tāpat nav atšifrēti personu paraksti un nav ņemti vērā personvārdi, kas parādās karaspēka vienību nosaukumos.

 

Latvijas Valsts vēstures arhīvā atsevišķu 15. divīzijas vienību dokumenti atrodas arī P-72 (1. apr. 10. lieta) un P-1017 fondā.

 

 

¹ Atbilstošo divīzijas pavēli skat. šī apraksta 2. lietā, 184. lp.
² Šie simboli apzīmē ne vien atsevišķas nodaļas, bet arī šo nodaļu priekšniekus (Silgailis, Arturs. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules karā. Kopenhāgena 1962. 348. lpp.).