Kinorežisoram Arvīdam Krievam 26.augustā atzīmējam 70 gadu jubileju. LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sveic režisoru dzimšanas dienā un novēl turpmākus radošus panākumus!

A.Krieva dzīves un daiļrades nozīmīgākie pieturpunkti

Arvīds Krievs dzimis 1944.gada 26.augustā Kuldīgā. Mācījies Aizputes vidusskolā, 1976.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu. 1979.gadā beidzis Gļeba Panfilova meistardarbnīcu Augstākajos scenāristu un režisoru kursos Maskavā, piesaistot uzmanību ar kursadarbiem “Ilūzijas” un “Pasarkans vakariņš”, un īpaši ar diplomdarbu “Vainīgais”.  

Kopš 1964.gada A.Krieva darba un radošā biogrāfija saistīta ar Rīgas kinostudiju, iepazīstot gan studijas apgaismotāja, gan operatora asistenta, gan hronikas administratora profesijas. No 1969.gada strādājis kā režisora asistents, dokumentālā kino režisora gaitas uzsācis 1971.gadā. Šajā periodā top dokumentālās filmas ”Jaunlaulātie”(1973.g), “Pūra lāde”(1974.g.), “Daba” (1976.g., apbalvota Vissavienības kinofestivālā Rīgā 1977.g.), “Uz saulaino tāli” (1978.g.), vēlāk filma  “Basi. Ir tāda vieta Kurzemē” (1988.g.). Līdztekus darbam pie filmām A.Krievs kā režisors veidoja arī kinožurnālus “Padomju Latvija” u.c.

Spēlfilmas žanram režisors pievērsās 1979.gadā ar diplomdarba īsfilmu “Vainīgais” (pēc R.Blaumaņa stāsta “Slepkavas”). Pazīstamākās A.Krieva spēlfilmas ir “Spēle” (1981.g., pēc Z.Skujiņa romāna “Kailums”), “Aveņu vīns” (1984.g., pēc V.Lagzdiņa stāsta “Nakts “Mežāžos””, skatītāju balva), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987.g., pēc A.Kolberga tāda paša nosaukuma romāna) un “Ievas paradīzes dārzs”(1990.g., pēc A.Griguļa romāna “Cilvēki dārzā”, balva “Lielais Kristaps”). Jāpiebilst, ka šo filmu veidošanā režisors radis lielisku sadarbību ar operatoru Dāvi Sīmani, kas filmai “Ievas paradīzes dārzs” bija arī scenārija līdzautors.

Kinorežisors D.Sīmanis, sveicot Arvīdu Krievu jubilejā, par minētājām filmām saka, ka tās “(..) izceļas ar spēju realitāti nomainīt ar dīvainu dažādu laiku, sapņu, iedomu un atmiņu savijumu, kas tiek izteikts no pārliecināta subjekta pozīcijām. Tie, kuri skatās šos kinodarbus, nu saduras paši ar sevi.”

Laikā no 1991. līdz 1996.gadam A.Krievs bija studijas “Kaupo filma” mākslinieciskais vadītājs. Piecu gadu laikā izveidotas dokumentālās filmas “Prezidenta laiks” (1992.g.), “Zemes saimnieks”, “Baltijas ceļš” (abas 1993.g.), “Kam lai sēžu kamanās” (1995.g.). 1996.–1999.gadā Arvīds Krievs vadīja Latvijas Nacionālo kinematogrāfijas centru, veicot direktora pienākumus.

Darbs pie kinofilmu veidošanas turpinās arī 21.gadsimtā, top darbi “Man patīk, ka meitene skumst” (2004.g.), “Savas zemes bērni”, “Dzīve kā košums” (2006.g.) un jaunākā spēlfilma “Dancis pa trim” (2011.g.). Mārtiņa Freimaņa fonds ciešā sadarbībā ar kinorežisoru A.Krievu nolēmis radīt pilnmetrāžas dokumentālu filmu par Mārtiņu Freimani, jo savākti unikāli un plaši materiāli, vairākus gadus režisoram A.Krievam un operatoram D.Sīmanim filmējot Mārtiņu Freimani. 

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iespēju arhīvā iepazīties ar Arvīda Krieva veidotajām filmām, hronikām un audiovizuālajiem dokumentiem par režisoru:

Arvīda Krieva veidotās spēlfilmas 

·        “Spēle”, 1981

·        “Aveņu vīns”, 1984

·         “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, 1987

·        “Ievas paradīzes dārzs”, 1990

Arvīda Krieva veidotās dokumentālās filmas

·        “Miera diena”, 1971

·        “Kristāls”, 1971

·        “Jaunlaulātie”, 1973

·        “Pūra lāde”, 1974

·        “Klātbūtne”, 1974

·        “Zintniecība un veselība”, 1975

·        “Ceļš, auto, braucējs”, 1976

·        “Daba”, 1976

·        “Uz saulaino tāli”, 1978

·         “Basi. Ir tāda vieta Kurzemē”, 1988

·        “Prezidenta laiks”, 1992

·        “Baltijas ceļš”, 1993

·        “Zemes saimnieks”, 1993

A.Krieva veidotie kinožurnāli  “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Pionieris” 1970.-1983. gads.

Audiovizuālie dokumenti par Arvīdu Krievu:

·        K/ž “Padomju Latvija” Nr.28, 1965.g. (sižets: Rīgas kinostudijas darbinieki, RKS administrators A.Krievs)

·        K/ž “Padomju Latvija” Nr.25/26, 1986.g. (A.Krievs piedalās "Kino dienu -86" atklāšanas pasākumā)

·        K/ž “Latvijas hronika” Nr.11, 1992.g. (A.Krievs runā K.Ulmaņa piemiņai veltītajā pasākumā)

·        K/ž “Māksla” Nr.1, 1993.g. (kopā ar D.Sīmani Dauderu muzejā, fragments no filmas “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”)