Kinorežisors Aloizs Brenčs (06.06.1929.–29.10.1998.)
latviešu kinomākslā sekmīgi darbojies trīs gadu desmitus, kā režisors sācis
strādāt dokumentālā kino jomā, atzinību guvis aktierkino, iedibinājis
detektīvfilmu žanru un kļuvis par tā spilgtāko pārstāvi, vislielāko
popularitāti iemantojis ar pirmo Rīgas kinostudijā veidoto daudzsēriju
spēlfilmu “Ilgais ceļš kāpās”. Atceroties Aloizu Brenču 85. jubilejas reizē un
režisora ieguldījumu latviešu kinomākslā, Latvijas
Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā noskatīties kinožurnāla “Padomju Latvija” 1957.gada sižetu
par rūpnīcas “VEF” dramatisko ansambli, kurā savas
radošās biogrāfijas sākumposmā darbojies arī A.Brenčs.
Kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 11, 1957.gads, montāžas režisore M.Čardiņina,
LNA LVKFFDA, 1. f., 1530. l.
https://www.youtube.com/watch?v=YDhVAY6g-zU&feature=youtu.be
A.Brenča dzīves un daiļrades nozīmīgākie pieturpunkti
Aloizs Brenčs dzimis 1929.gada 6.jūnijā Rīgā.
Lai gan jaunībā A.Brenčs sapņojis par
operdziedātāja karjeru, tomēr 1953.gadā absolvēja Latvijas Valsts
konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu un 1956.gadā pabeidza
Augstākos režisoru kursus Maskavā.
Kopš 1954.gada Aloiza Brenča radošā darbība
saistīta ar Rīgas kinostudiju, kur sākotnēji viņš strādāja dokumentālā kino
jomā, bet 1957.gadā debitēja kā kinorežisors ar dokumentālo reportāžu “Draugu vidū”. Līdztekus darbam pie dokumentālajām
filmām kā režisors veidoja arī kinožurnālus “Māksla” (kopā ar kinorežisori I.Masu veidojis šī žurnāla pirmos
numurus), “Padomju Latvija”, “Sporta apskats”.
A.Brenča 1960.gadā radīto īsfilmu “Mana Rīga”
kinokritiķi dēvē par pirmo simptomu Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas
dzimšanai. Sešdesmitajos gados tapušas arī dokumentālās filmas “Tu un es”,
“Gauja”, “Priekšā – Mehiko”, “Rokas un sirds”, “Rīga”, “Saulainie motīvi” un
citas. Laikposmā no 1957.gada līdz 60.gadu beigām A.Brenčs uzņēma vairāk nekā
15 dokumentālo filmu un 100 kinožurnālu.
Aktierkino žanram A. Brenčs pievērsās
1964.gadā ar filmu “Rudens vēl tālu...”,
ekranizējot Z. Skujiņa romānu “Kolumba mazdēli”. Nākamā spēlfilma “Kad lietus
un vēji sitas logā” (1967.g., pēc A.Griguļa darba motīviem) veidota
piedzīvojumu žanrā, kuram turpmāk režisors pievēršas pastiprināti, kļūstot par
detektīvžanra izveidotāju un tā spilgtāko pārstāvi latviešu kino. A.Brenčs
galvenokārt veidojis spraiga sižeta filmas, izmantojot dinamisku montāžu un paplašinot
žanriskās robežas. Šeit jāmin spēlfilmas “24 - 25 neatgriežas” (1968.g.), “Šahs
briljantu karalienei” (1973.g.) , “Gaisma tuneļa galā” (1974.g.), “Paradīzes
atslēgas” (1975.g.) , “Liekam būt” (1976.g.), “Dāvanas pa telefonu” (1977.g.),
“Dubultslazds” (1985.g.), “Duplets” (1992.g.) un citas. Mākslinieciski nozīmīga
šajā žanrā ir filma “Liekam būt”, kas veidota sadarbībā ar rakstnieku A.Kolbergu
(viņš arī vairāku citu A. Brenča filmu scenārija autors) un 1977.gadā apbalvota
X Vissavienības kinofestivālā Rīgā.
Visplašāko atzinību režisors ieguva ar
daudzsēriju filmu “Ilgais ceļš kāpās” (1981.g.,
septiņas sērijas), par kuru 1983.gadā saņēma PSRS Valsts prēmiju. Vēlāk sekoja
citi lielformāta darbi – spēlfilmas “Mirāža”(1983.g.) un “Vecā jūrnieku ligzda (1989.g., pēc V.Lāča
romāna “Zītaru dzimta” motīviem). A.Brenča pēdējā filma bija 1996.gadā veidotā
“Anna”, kas Starptautiskajā reliģisko filmu festivālā Polijā ieguva galveno
balvu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas A. Brenčs
iesaistījās politiskās dzīves norisēs, divas reizes ievēlēts Rīgas Domē,
iestājies par taisnīgumu un godīgumu, savu viedoklis paudis arī presē.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iespēju arhīvā iepazīties ar A.Brenča
veidotajām filmām un audiovizuālajiem dokumentiem par režisoru:
Aloiza Brenča veidotās
filmas
Dokumentālās
filmas:
·
“Draugu vidū”, 1957
·
“Par mieru un draudzību”, 1959
·
“Mana Rīga”, 1960
·
“Ja mīl”, 1961
·
“Tu un es”, 1963
·
“Rokas un sirds”, 1965 (arī scenārija autors)
·
“Gauja”, 1965 (arī scenārija autors)
·
“Priekšā – Mehiko”, 1965
·
“Rīga”, 1966 (arī scenārija autors)
·
“Saulainie motīvi”, 1966
·
“Tronheima – Gēteborga”, 1966
·
“Septembra dienās”, 1968
·
“Mans vecais draugs”, 1969
Spēlfilmas:
·
“Kā gulbji balti padebeši iet”, 1957 (režisora asistents)
·
“Rudens vēl tālu...”, 1964
·
“Kad lietus un vēji sitas logā”, 1967
·
“24 – 25 neatgriežas”, 1968
·
“Trīskārtējā pārbaude”, 1969
·
“Pilsēta zem liepām”, 1971
·
“Šahs briljantu karalienei”, 1973
·
“Gaisma tuneļa galā”, 1974
·
“Paradīzes atslēgas”, 1975
·
“Liekam būt”, 1976
·
“Dāvanas pa telefonu”, 1977
·
“Rallijs”, 1978
·
“Ilgais ceļš kāpās”, 1981
·
“Mirāža”, 1983
·
“Dubultslazds”, 1985
·
“Vecā jūrnieku ligzda”, 1989
·
“Depresija”, 1991
·
“Duplets”, 1992
A.Brenča veidotie kinožurnāli “Padomju Latvija”, “Māksla”,
“Sporta apskats”, “Pionieris” 1957.-1968. gads. Arhīva fondā pieejami vairāk
nekā 100 kinožurnālu, kuru režisors ir A.Brenčs.
Audiovizuālie
dokumenti par A.Brenču: kinožurnālu “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Latvijas
hronika” u.c. sižeti 1957.-1994. gads. Ieskatam daži sižeti:
·
Kinematogrāfistu savienības dibināšanas kongresā,
kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 33, 1962.g.
·
A. Brenčs tiekas ar skatītājiem pēc filmas “Kad
lietus un vēji sitas logā” pirmizrādes, kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 9,
1968.g.
·
režisors A.Brenčs darbā pie filmas “Pilsēta zem liepām”, kinožurnāls
“Karavīrs” Nr. 3, 1970.g.
·
A. Brenčs darbā pie filmas “Liekam būt”, kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr.
6, 1976.g.
·
Kinorežisors A.Brenčs saņem PSRS Valsts prēmiju par filmu “Ilgais ceļš
kāpās”, kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 1, 1984.g.
·
A.Brenčs kā Rīgas Domes deputāts
sēžu zālē, kinožurnāls “Latvijas hronika”
Nr. 7, 1994.g.
