Latvijas Valsts vēstures arhīvs saņems dokumentus no Vācijas Bundesarhīva
2010. gada 8. oktobrī plkst. 11.00 Latvijas Valsts vēstures arhīvā notiks svinīgs pasākums, kurā Vācijas Bundesarhīva prezidents Dr. Hartmuts Vēbers nodos Valsts arhīvu ģenerāldirektoram Valdim Štālam 26 Latvijas izcelsmes dokumentus, kas līdz šim glabājušies Vācijas Bundesarhīvā Berlīnē. Turpmāk šos dokumentus glabās Latvijas Valsts vēstures arhīvs, iekļaujot tos zinātniskajā apritē. Dokumentu nodošanas un saņemšanas pasākumā piedalīsies Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijas Republikā V. E. Dr. Klauss Burkhards, vairāki Vācijas Bundesarhīva darbinieki, Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs, LR Ārlietu ministrijas un LR Kultūras ministrijas, kā arī valsts arhīvu pārstāvji.
Latvijas Valsts vēstures arhīvam glabāšanā nodotie dokumenti aptver laiku no 16. gadsimta līdz 20. gadsimtam un attiecas uz dažādām vēstures tēmām: Kurzemes hercogistes tiesību vēsture, zemes īpašuma tiesības, pilsētu un muižu vēsture, amatniecība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā, Vidzemes pārvaldes un skolu vēsture, kā arī ģenealoģija.
Senākais no saņemtajiem dokumentiem ir Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga 1516. gadā Valmierā izsniegtā lēņa grāmata Jakobam Frankem.
Kā nozīmīgākie tiesību vēstures dokumenti jāmin Brandenburgas markgrāfa Albrehta I apliecinājums 1561. gada rudenī par Grobiņas fogtejas ieķīlāšanu Vācu ordenim, kā arī dokuments, kurā Kurzemes hercogistes lēņa kungs, Polijas karalis Augusts II (Stiprais), pēc Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira nāves 1698. gadā apstiprinājis visas Kurzemes bruņniecības tiesības un privilēģijas.
Muižu vēstures, apbūves un sadzīves kultūras pētniekiem būs interesanti iepazīties ar agrākās Mīlenbekas muižas Kurzemē inventāra sarakstiem, kas sastādīti 1692. un 1700. gadā. Kurzemes pilsētu vēstures pētniecībai svarīga ir Piltenes pilsētas aktu grāmata – par laiku no 1733. līdz 1750. gadam. Vidzemes vēstures, bet reizē arī dzimtu vēstures pētniekiem, nozīmīgi dokumenti ir divi Vidzemes guberņas valdes aktu sējumi par vēlēto muižniecības amatpersonu pieņemšanu un atbrīvošanu 1851., 1852. gadā. Vairāki no saņemtajiem dokumentiem attiecas uz amatniecības vēsturi Kurzemē, proti, hercoga Frīdriha Kazimira 1684. gadā apstiprinātās drēbnieku cunftes šrāgas, kā arī vairākas zeļļu un meistaru apliecības.
Tā kā LVVA glabājās ne vien dokumentu oriģināli, bet arī svarīgu Latvijas vēstures avotu kopijas no citiem arhīviem, ieskatu to tapšanas vēsturē sniedz 1809. gada janvārī noslēgtā Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas landrātu, bruņniecības un muižniecības vienošanās par Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas avotu kopēšanu Prūsijas Slepenajā arhīvā un Kēnigsbergas pils bibliotēkā Kēnigsbergā.
Noslēgumā jāatzīmē, ka Latvijas izcelsmes dokumentu saņemšana no Vācijas Bundesarhīva ir unikāls notikums Latvijas arhīvu vēsturē. Jācer, ka šāda Latvijas vēstures avotu atgūšana sadarbībā ar Vācijas un citu Eiropas valstu arhīviem būs iespējama arī turpmāk.