Pētījumi. 1. sēj.
// Rīga: Valsts arhīvs, 1935. 223 lpp. (Valsts arhīva raksti. Sērija B)
1935. gadā Valsts arhīva rakstu ietvaros sākās jauna sērija (sērija B) – Pētījumi. Diemžēl sērijā izdeva tikai pirmo sējumu. Tajā publicēti pieci uz arhīva dokumentiem balstīti vēsturnieku pētījumi.
Krājumu ievada Jāņa Bērziņa pētījums Ērgļu un Turaidas pils saimniecība XVI gadu simteņa 80-tos gados. Ar Kultūras fonda un Valsts arhīva atbalstu vēsturniekam radās izdevība pabūt Varšavā un iepazīt bijušā Finanšu arhīva (Archiwum Skarbowe) dokumentus, no kuriem vairāki vēsta par Vidzemes agrāro iekārtu un apstākļiem pēc Livonijas kara. Pētījuma autors pētījis Ērgļu stārasta pana Voiceha Dembinska ziņojumus poļu valdības komisāram Staņislavam Penkoslavskim par stārastijas muižu ienākumiem un izdevumiem laika posmā no 1584. līdz 1589. gadam un Turaidas stārasta pana Stabrovska ziņojumus par laika posmu no 1582. līdz 1586. gadam. Apzinātās informācijas klāsts ļāvis autoram uzzināt jaunus faktus par šo novadu iedzīvotājiem, viņu saimniecisko stāvokli, klaušu lielumu u.tml.
Marija Lācis pētījumam Latvieši un luterāņu baznīca 17. gs. Vidzemē izmantojusi attiecīgā laika Vidzemes baznīcu vizitāciju protokolus, kas ļāvuši iepazīt Vidzemes zemnieku sadzīvi, attieksmi pret baznīcu un skolu. Darbā vērtēti arī Vidzemes mācītāji 17. gadsimtā un raksturots viņu ieguldījums tautas izglītošanā.
Juris Jenšs rakstā Vidzemes krogi XVII gadsimtenī raksturo valdības centienus reglamentēt krogu darbību un attīstību un analizē krogu lomu Vidzemes muižu saimniecībā. Pētījums balstīts uz arhīva dokumentiem, vērtīgākā informācija gūta no zviedru valdības 1688. gada valsts muižu revīzijas protokoliem.
Marta Āboliņa, par avotu izmantojot Matīšu baznīcas grāmatas un arklu revīziju protokolus, krājumā publicējusi pētījumu Matīšu draudze zviedru laikos. Autore skaidro draudzes izveidošanās cēloņus, iepazīstina ar draudzē ietilpstošajām muižām un zemniekiem, raksturo draudzes iedzīvotāju sociālos slāņus. Plašāk autore ilustrē draudzes zemnieku saimniecisko līmeni, klaušu un nodevu apmērus un struktūru.
Jānis Bērziņš darbā Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā izmantojis Vidzemes ekonomiskās pārvaldes fondā uzglabātos draudžu mācītāju un muižnieku ziņojumus par Ziemeļu kara gados bojā gājušajiem draudžu un muižu iedzīvotājiem un apkopojis statistikas datus par katru Vidzemes draudzi.