EIROPAS PADOMES PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA
43. KĀRTĒJĀ SESIJA
1173. REKOMENDĀCIJA (1992)*
par bibliotēku un zinātnisko arhīvu saglabāšanu
Centrāl- un Austrumeiropas valstīs
1. Demokrātiskie pārveidojumi Centrāl- un Austrumeiropā ietekmē visu sabiedrību. Politiskā atvērtība piedāvā plašu telpu brīvai domai, viedokļu apmaiņai un zinātniskā darba paātrināšanai. Neskatoties uz to, zinātniskā pētniecība un attīstība kopā ar publiskajām zinātniskajām kolekcijām, kas kalpo par tās pamatu, cīnās par izdzīvošanu.
2. Patreizējais finansu trūkums Centrāl- un Austrumeiropā nozīmē ne tikai mazāku krājumu iegādi, bet arī ved pie iztrūkuma, ko nākotnē nevarēs kompensēt. Ilgākā laika posmā šāda situācija var apdraudēt zinātniskā un izglītības darba kvalitāti un tādējādi ietekmēt nākošo paaudžu izglītību un apgādi ar informāciju.
3. Zinātniskā pētniecība un attīstība ir ilgtermiņa ieguldījums, kas neaizstājams visām sabiedrībām un nevar darboties bez plaša bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu informācijas centru spektra.
4. Centrāl- un Austrumeiropas valstis ir mantojušas publiskās kolekcijas, kas ir gan ekonomiski, gan politiski dažādas. Šodien to nosaka atšķirīgais ekonomiskais potenciāls.
5. Sākoties pārmaiņām, bija novērojama pozitīva attīstība - bibliotēku darbinieki uzsāka saglabāt un pārorganizēt kolekcijas.
6. Pirmā un visnopietnākā problēma ir tā, ka jauno režīmu pasākumi cīņai ar ekonomisko lejupslīdi samazinājuši centralizēto atbalstu publiskajām bibliotēkām un arhīviem.
7. Līdz ar bibliotēku un arhīvu tīkla reorganizāciju un decentralizāciju, to pārvalde tika nodota jaunizveidotajām pašvaldībām, kurām vēl nav nepieciešamo līdzekļu pat savu uzturēšanas izmaksu segšanai.
8. Naudas trūkuma dēļ bibliotēkas un arhīvi samazinājuši savu krājumu attīstību un spēj tos tikai ar ievērojamām grūtībām saglabāt. Ekonomiski mazattīstītajās valstīs trūkst viselementārāko tehnisko iespēju.
9. Tikai bibliotēkām un arhīviem ar plašiem starptautiskajiem sakariem ir iespējas saglabāt viņu standartus. Zināma to daļa bija jāslēdz.
10. Bibliotēku, arhīvu un bijušo komunistisko partiju režīmu institūciju krājumu integrēšana šodienas struktūrās izraisa profesionālas un politiskas problēmas.
11. Īpaši grūta situācija ir Austrumvācijā, kur iepriekšējais personāls un materiālie fondi ir ievērojami samazināti. Bet situācija strauji pasliktinās arī citās Centrāl- un Austrumeiropas valstīs.
12. Privatizācija un re-privatizācija ietekmē vairāku bibliotēku un zinātnisko arhīvu ēkas, tādejādi daudzām institūcijām draud izlikšana. Pateicoties kompensāciju likumiem, arhīvu darbiniekiem jāsastopas ar milzīgu slogu laikā, kad pieejamie resursi samazinās.
13. Pretrunām, kas rodas no režīmu maiņas, nav politisks raksturs. Vispārējā ekonomiskā krituma un infrastruktūras pārkārtošanas dēļ, bibliotēku un zinātnisko arhīvu liktenis ir neskaidrs. Bibliotēku un arhīvu tīkls, kas kalpo par pamatu izglītībai un zinātniskajai darbībai, var tikt traktēts kā ekonomiski nenozīmīgs, un tas var radīt nelabojamu ļaunumu zinātniskā un izglītības darba kvalitātei.
14. Zinātnisko arhīvu degradācija pārstāv arī nopietnu zaudējumu Eiropas kultūras mantojumam, tā kā vēlāk būs neiespējami radīt šīs unikālās politiskās transformācijas dokumentu (liecību) arhīvus.
15. Asambleja ieteic Ministru Padomei:
a. aicināt demokratizācijas procesā esošo Centrāl- un Austrumeiropas valstu valdības:
i. atbildīgi reaģēt uz katru investīciju, kas ietekmētu augsta līmeņa izglītības un pētnieciskā darba nākotni un atbilstošos institūtus apkalpojošo bibliotēku un arhīvu tīklu;
ii. iespējami ātrākā laikā radīt likumdošanu par muzejiem un arhīviem, ar nolūku veicināt pētniecību, tai pat laikā aizsargājot personiskās upuru tiesības;
b. aicināt savas komitejas un profesionālās organizācijas dalībvalstīs organizēt ekspertu konferences, seminārus un apmaiņas, lai palīdzētu savu Centrāl- un Austrumeiropas kolēģu profesionālajā apmācībā un jaunākās tehnoloģijas pielietošanā.
c. aicināt Eiropas Padomes dalībvalstis:
i. darīt iespējamu bibliotēkām un arhīviem nepieciešamās infrastruktūras attīstību;
ii. uzaicināt savas nacionālās zinātniskās un universitāšu institūcijas kontaktēt viņu Austrumeiropas partnerorganizācijām un sekmēt apmaiņas ar tām;
iii. izdarīt spiedienu uz izdevējiem un fondiem, kas sūta palīdzību institūcijām Centrāl- un Austrumeiropā, noskaidrot šo institūciju viedokli par vajadzībām un sniegt atbilstošu palīdzību.
16. Asambleja aicina Starptautisko Bibliotēku un arhīvu federāciju (IFLA), Eiropas Zinātnisko bibliotēku savienību (LIBER), Starptautisko arhīvu padomi (ICA), Starptautisko Darba vēstures institūciju asociāciju (IALHI) un citas līdzīgas institūcijas aktīvi veicināt kontaktus ar tām organizācijām, kas vēl nav viņu biedri.
17. Tā aicina arī Eiropas Rektoru konferenci (CRE) un citas Eiropas universitāšu institūcijas iekļaut bibliotēku un arhīvu saglabāšanu savās programmās sadarbībai ar Centrāl- un Austrumeiropu.
18. Asambleja uzsver, ka:
a. Centrāl- un Austrumeiropas valstu bibliotēku un arhīvu bagātības ir organiska Eiropas kultūras mantojuma daļa, atbildība par kuru jādala visām dalībvalstīm;
b. Eiropas integrācijas mehānisms var būt efektīvs un sekmīgs tikai tad, ja starp partneriem no paša sākuma attīstās kolektīva darbība un sadarbība;
c. bibliotēku un arhīvu pieejamība vispārējai sabiedrībai un īpaši žurnālistiem un zinātniekiem ir nepieciešama brīvai informācijas plūsmai un būs neaizstājama, rakstot neseno Eiropas vēsturi.
*Asamblejas debates 1992. gada 3. februārī (19.sēdē)