Uz arhīvu attiecināmie grozījumi publicēti "Latvijas Vēstnesī"
15.10.2014.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Maksātnespējas likums
(izvilkumi no likuma)
[...]
XI nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas
[...]
65.pants. Administratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:
1) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesai, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;
2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;
3) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;
4) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
5) šajā likumā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu;
6) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;
7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas administrācijā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka administratora atlīdzības apmēru par darbinieku prasījumu iesniegšanu un kārtību, kādā tā izmaksājama;
8) izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;
9) pieprasa, lai parādnieka dalībnieki (akcionāri) izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniedz tiesai prasības par šādu saistību izpildi;
10) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;
11) nodrošina parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanu;
12) iesniedz tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā;
13) nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, tajā skaitā:
a) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba),
b) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru),
c) parādnieka darbinieku darba līgumus, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās), un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem),
d) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim,
e) darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus;
14) pilda citus šajā likumā noteiktos pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)
[...]
XXI nodaļa
Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā
[...]
120.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas
(1) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts vienlaikus ar tiesas nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administratora kā pārvaldes institūcijas pilnvaras attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī parādnieka pārvaldes institūciju darbība.
(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un neizmantotās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.
(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)
(4) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.
(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)
[...]
XXIX nodaļa
Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai un šo izmaksu finansēšanas avoti
[...]
170.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi
(1) Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi (izņemot izdevumus, kas saistīti ar mantu, kura kalpo par nodrošinājumu) nedrīkst pārsniegt piecu procentu apmēru no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas, ja šie aktīvi nekalpo par nodrošinājumu un ja kreditoru sapulce nav lēmusi citādi.
(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:
1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;
2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;
3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;
4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;
5) komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kuri saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;
6) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators noslēdzis ar trešajām personām;
7) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;
8) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;
9) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;
10) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu;
11) izdevumus, kas radušies kreditoram, parādnieka vārdā ceļot prasību pret šā parādnieka valdes locekļiem, ja prasība ir apmierināta un atgūtā manta ir vismaz tiesas izdevumu apmērā;
12) sprieduma izpildes izdevumus, ja administrators saskaņā ar šā likuma 65.panta 12.punktu un 67.panta 14.punktu pieprasījis sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanu.
[...]
Pārejas noteikumi
[...]
34. 2014.gada 25.septembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 1.-76.pants stājas spēkā 2015.gada 1.martā.
(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.03.2015.)
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.novembrī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 26.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 6.augustā
Maksātnespējas likuma pilnu tekstu skatīt šeit.