Otrajam
pasaules karam
beidzoties daļa latviešu, kuri bija devušies bēgļu gaitās un palika rietumu
pusē , nonāca nometnēs , ko tautā dēvēja par „dīpīšu” nometnēm (no angļu
nosaukuma “Displaced Persons”- pārvietojamas personas) un to iemītniekus - par „dīpīšiem”.
Laikā no 1946. līdz 1948. gadam šajās nometnēs notika 13
dziesmu dienas Vācijā un Austrijā, bet visspilgtākais un vislielākais
sarīkojums bija latviešu Dziesmu svētki Eslingenā – Štutgartes pievārtē,
vislielākajā latviešu centrā. 1947. gada maijā svētkos piedalījās 1000 koristi
goda virsdiriģenta profesora Ādolfa Ābeles vadībā un klausītāju skaits bija ap
10 000.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva izstāde veidota no dokumentārajām liecībām, kas glabājas Latvijas valsts arhīvā un veltīta Eslingenas (Vācija) Dziesmu svētku 65 gadu atcerei .