Pieminot un atceroties traģiskos marta notikumus, muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” martā notikuši vairāki kupli apmeklēti sarīkojumi, kas liecina, ka pastiprinās sabiedrības interese par mūsu neseno vēsturi un notikumiem, kas skāruši gandrīz katru latviešu ģimeni – izsūtīšanu.
Filmas „Sibīrijas bērni” demonstrējums un tikšanās ar izsūtītajiem bija liels pārdzīvojums un iespēja papildināt zināšanas par novada un pilsētas vēsturi 15.vidusskolas skolēniem. Rajonu skolu skolēni pēc ekskursijām izsūtīto sarakstos vienmēr meklē savus piederīgos, paziņas. Savukārt kluba „Helikons” biedri veltīja pēcpusdienu represētā dzejnieka Leonīda Breikša piemiņai.
Pilsētas dzimšanas dienā muzeja nodaļā sadarbībā ar Liepājas represēto klubu notika lasījumi „1949.gada 25.marta deportācijas Latvijas Valsts arhīva dokumentos”. Liepājas zonālā valsts arhīva direktore Gunta Drēziņa stāstīja, kādi arhīva dokumenti liecina par gatavošanos deportācijai: kulaku saimniecību saraksti, nodokļu aplikumi, tiesu lietas par nodokļu nemaksāšanu, kā arī dokumenti par pēcdeportāciju dienām – izsūtīto mantu aprakstīšanas un novērtējuma akti, kolhozu dibināšanas protokoli. Latvijas Valsts arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja A.Kalnciema runāja par deportācijas mehānismu.
PSRS Valsts drošības un Iekšlietu ministrijas un tām pakļauto apakšstruktūru – attiecīgo Latvijas ministriju – dokumentiem, Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva un Krievijas Valsts Kara arhīva dokumentu kolekcijām, kas liecina, ka izsūtīšana plānota kā svarīga militāra operācija. Šīs daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe stāstīja un demonstrēja dokumentus konkrēti par izsūtītajiem no Liepājas pilsētas un apriņķa, viņu iekraušanas stacijām Tori, Priekuli, nonākšanu gala stacijās Omskas apgabalā un nometināšanu konkrētos apgabala rajonos. 2532 izsūtītie, no tiem 2181 kulaks, 351 nacionālists. 12 bērni piedzima ceļā vai izsūtījumā, 34 izsūtīja vēl pēc 25.marta un 73 pēc soda izciešanas nometnēs tika izsūtīti pie piederīgajiem, kas jau bija izsūtīti, un tā kopā pavisam no Liepājas pilsētas un apriņķa – 2651 izsūtītais.
Vecākais referents R.Jansons runāja par bruņotās pretestības apspiešanu pirms 1949.gada marta deportācijas un deportācijas laikā. Padomju vara rēķinājās, ka var būt pretošanās, tāpēc jau 1948.gadā Kurzemē darbojās operatīvās grupas, notika iestāžu revīzija, - kadru tīrīšana, kam ideoloģisko pamatojumu noteica LK(b)P 10.kongresā. Politiski neuzticamos, legalizējušos nacionālos partizānus uzskaitīja, uzmanīja, Liepājā nedrīkstēja pierakstīt nevienu iedzīvotāju, kā arī veica citus represīvus pasākumus, lai izsūtīšanai, kas notika pēkšņi, nebūtu nekādas informācijas noplūdes vai bruņotas pretošanās.