No Nīderlandes kolekcionāra nopirktajā Latviešu leģiona 15.divīzijas štāba arhīvā ir 43 mapes
Apskatām kastes vāku, iepakojuma spiedogi saglabāti, — tā mazliet nervozi pie unikāla sūtījuma atvēršanas trešdienas pēcpusdienā ķērās Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls, desmitu televīzijas kameru un fotoaparātu aplenkumā. Kastē Latvija no kāda Nīderlandes kolekcionāra saņēma 43 mapes ar oriģināliem Latviešu leģiona 15.divīzijas štāba dokumentiem no 1944.—1945.gada. "Te ir patiesība," vairākkārt uzsvēra V.Štāls. Tāpat kā to, ka vērtīgā arhīva informācija būs pieejama ikvienā valodā runājošam pētniekam, kas īpaši interesēja krieviski rakstošos un raidošos medijus.
Sārtās krāsas mapēs atrodamas ar roku rakstītas leģionāru dienasgrāmatas par detalizētiem divīzijas pārvietošanās un kauju aprakstiem, kartes, ziņojumi par kritušajiem u.c. "Mums ir pieejamas leģionāru atmiņas, memuāri, bet oriģināli dokumenti — tādu mums nekad nav bijis," sacīja V.Štāls. Dokumentus tīkojušas vairākas citas valstis.
Dokumenti atrasti 2000.gadā būvdarbu laikā Berlīnē. 15.divīzijas štābs 1945.gadā tos bija ieracis zemē. No bojāšanās vērtīgās mapes sargāja metāla kaste. "Kaste savu hermētismu būtu izturējusi vēl divas ziemas, stūris bija sācis rūsēt," sacīja V.Štāls. Kaste nonāks Kara muzeja rīcībā. Vēsturnieki par vērtīgo atradumu uzzināja 2002.gadā, sākot sarunas ar Nīderlandes kolekcionāru, kura rīcībā tie bija nonākuši. Dokumenti nopirkti par valsts budžeta naudu — vairāk nekā 45 000 latu. Tos par oriģināliem atzinuši bijušie leģionāri, apskatot dokumentus klātienē vēl pirms pirkuma.
No Nīderlandes saņemto kasti V.Štāls atvēra žurnālistu klātbūtnē un tūlīt nodeva īpašas komisijas rokās. Komisija novērtēja dokumentu fizisko stāvokli, kā arī rūpīgi uzskaitīja mapju saturu. Tālāk dokumenti tiks nodoti Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Arhīva darbinieki tos konservēs, dezinficēs, kā arī iemūžinās mikrofilmās, kuras turpmāk būs pieejamas ikvienam interesentam. "Ar oriģināldokumentiem varēs iepazīties vēsturnieki un zinātnieki," sacīja V.Štāls. Kā pirmie dokumentus pētīs divi Valsts prezidentes vēsturnieku komisijas pārstāvji. Tā kā mapēs glabājas informācija arī par kaujās kritušajiem, arhīvs neliegs izziņas leģionāru piederīgajiem. "Tas dos pamatu pieprasīt Vācijas valdībai kompensācijas," — tā V.Štāls.
"No diplomātiskiem kanāliem zināms, ka ļoti neveselīga interese par šo arhīvu ir kādai lielai austrumu zemei," atzina pasākumā klātesošā kultūras ministre Helēna Demakova (TP). Tas uzjundīja jautājumu vētru no krieviski rakstošajiem un raidošajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet ministre no komentāriem atturējās. Kā rakstīts, apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā pirms kāda laika demonstrēja kādas Krievijas kompānijas uzņemto filma Baltijas nacisms, apgalvojot, ka nacisms Latvijā dzimis jau pirmskara laikā, savu kulmināciju piedzīvojis latviešu leģionāru kustībā un tagad sāk atdzimt.