Eiropas Savienības Padomes Ieteikums par prioritāriem pasākumiem sadarbības stiprināšanai Eiropas arhīvu jomā (2005/835/EK).
Publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" 29.11.2005.
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta otro ievilkumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā:
(1) Pēc Padomes un kultūras ministru 1991. gada 14. novembra kopīgajā sēdē pieņemtās rezolūcijas par pasākumiem arhīvu jomā [1], kā arī pēc Padomes 1994. gada 17. jūnija secinājumiem par ciešāku sadarbību arhīvu jomā [2] tika veikti pirmie pasākumi ciešākai dalībvalstu sadarbībai arhīvu jomā.
(2) Padomes 2003. gada 6. maija rezolūcijā par dalībvalstu arhīviem [3] ir uzsvērta arhīvu nozīme attiecībā uz Eiropas vēsturi un kultūras izpratni un sabiedrības demokrātisku darbību saistībā ar Eiropas Savienības 2004. gada 1. maija paplašināšanos.
(3) Kopienā ir notikuši starpnozaru forumi par jautājumiem saistībā ar mašīnlasāmu datu pārvaldību, uzglabāšanu, saglabāšanu un atgūšanu, un tajos piedalījās valsts pārvaldes iestādes un valstu arhīvu dienesti, kā arī rūpniecības un pētniecības iestāžu pārstāvji.
(4) Padomes 2003. gada 6. maija rezolūcijā uzsvērta vajadzība turpināt attīstīt informācijas un saziņas tehnoloģiju lietojumu un risinājumus arhīvu jomā.
(5) Komisija uzsver Eiropas Savienības iestāžu paveikto darbu īpašajā filmu arhīvu jomā Eiropā, tostarp Padomes 2003. gada 24. novembra rezolūciju [4] par kinematogrāfijas darbu deponēšanu Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistītu rūpniecisku darbību konkurētspēju, ko pieņems līdz 2005. gada beigām.
(6) Padome 2003. gada 6. maija rezolūcijā uzaicināja arī Komisiju iesniegt ziņojumu par pašreizējo situāciju paplašinātās Eiropas Savienības arhīvos un to turpmāko attīstību. Dalībvalstu ekspertu grupas sagatavotais "Ziņojums par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā", ko pieņēma 2005. gada februārī [5], ir labs pamats arhīvu turpmākai attīstībai Eiropā. Pēc Padomes lūguma tajā iekļauti priekšlikumi un norādes par praktiskiem pasākumiem, lai Eiropas līmenī pastiprinātu sadarbību arhīvu jomā,
AR ŠO IESAKA.
A. No dalībvalstu ekspertiem un Eiropas Savienības iestāžu ekspertiem izveidotai Eiropas arhīvu grupai būtu jānodrošina sadarbība un koordinācija vispārīgos jautājumos attiecībā uz arhīviem un jāturpina 2005. gada februāra "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" minētais darbs un jo īpaši šā ieteikuma B punktā minētie prioritārie pasākumi. Attiecīgos gadījumos Eiropas arhīvu grupai būtu arī jāsadarbojas ar citiem nozīmīgiem Eiropas tīkliem, kā, piemēram, Valstu pārstāvju grupu ciparu tehnoloģijas jautājumos un Eiropas bibliotēku, informācijas un dokumentācijas biroju (EBLIDA).
B. Šādus pasākumus arhīvu jomā:
1) Eiropas arhīvu saglabāšana un to pasargāšana no bojājumiem:
- Eiropas Arhīvu grupa izstrādā tipveida pasākumu plānu, lai veicinātu profilakses pasākumu ieviešanu dokumentu un arhīvu aizsardzībai dabas katastrofu un citu bīstamu negadījumu kontekstā;
- Eiropas Arhīvu grupa veicina Kopienas līmeņa pasākumus bojāto dokumentu un arhīvu saglabāšanai un restaurēšanai;
- dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu arhīvu dienesti izstrādā un veicina normas un specifikācijas jaunu, arhīviem piemērotu ēku celtniecībai;
2) pastiprinātas Eiropas līmeņa starpnozaru sadarbības attīstība elektronisko dokumentu un arhīvu jomā, tostarp saskaņā ar Padomes Darba plānu kultūrai, jo īpaši attiecībā uz ciparu tehnoloģiju ieviešanas koordināciju [6]:
- pastiprināt sadarbību elektronisko dokumentu un arhīvu autentiskuma, ilgglabāšanas un pieejamības nodrošināšanā, jo īpaši aktualizējot un paplašinot pašreizējās prasības elektronisko dokumentu un arhīvu pārvaldes sistēmu izveidei, tādu kā MoReq (Model requirements for electronic documents and archives management systems/Elektronisko dokumentu un arhīvu pārvaldības sistēmu prasības), kas veicina labāku valsts sektora pārvaldīšanu, un turpinot organizēt DLM forumus [7] par elektroniskajiem dokumentiem un arhīviem;
3) kā prioritāte - Eiropas dokumentu un arhīvu interneta portāla izveidošana un uzturēšana:
- ar dalībvalstu arhīvu dienestu un Eiropas Savienības iestāžu arhīvu dienestu palīdzību izveidot interneta portālu, kas sniegtu vienkāršāku pārrobežu piekļuvi dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem un arhīviem.
Šo interneta portālu varētu uzturēt vai nu kādas Eiropas Savienības datoru serveris vai kādas dalībvalsts arhīvu dienests;
4) labākās prakses atbalstīšana attiecībā uz katras valsts un Eiropas tiesību aktiem par dokumentu un arhīvu pārvaldību un pieejamību; dalībvalstu arhīvu dienestiem un Eiropas Savienības arhīvu dienestiem vajadzētu:
- pārraudzīt šīs jomas jauno tiesību aktu projektu ieviešanu jebkurā dalībvalstī, izvēloties labāko praksi, jo īpaši attiecībā dokumentu un arhīvu pārvaldības un pieejamības prasībām;
- sasaistīt tiesību aktu datu bāzi par arhīviem ar citiem saistītiem likumiem valstu un Kopienas līmenī un atvieglot pieeju tiem, izveidojot datu bāzi, kas veicinātu šo tiesību aktu izplatīšanu. Šo datu bāzi varētu uzturēt vai nu kādas Eiropas Savienības datoru serveris vai kādas dalībvalsts arhīvu dienests. Ir ieteicams ņemt vērā darbu, kas paveikts saskaņā ar Eiropas juridisko datu projektu, ko atbalstīja Starptautisko arhīvu padomes Eiropas nodaļa, EURBICA, kā norādīts "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" (prioritāra darbība 4.2);
5) pasākumu pieņemšana, lai nepieļautu arhīva dokumentu zādzības:
- dalībvalstu arhīvu dienestiem attīstīt pasākumu plānu un kopējās pamatnostādnes, kas ļautu apmainīties ar informāciju un labāko praksi cīņai pret arhīva dokumentu zādzībām un sekmētu nozagto dokumentu atgūšanu.
C. Dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm būtu kopīgi jāveicina 2005. gada februāra "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" nosauktie prioritārie pasākumi un šā ieteikuma B punktā minētie pasākumi. Īstenojot šos prioritāros pasākumus, ņems vērā to grupu paveikto darbu, kas izveidotas saskaņā ar EBNA (Eiropas valstu arhīvistu valde), jo īpaši attiecībā uz sadarbību arhīvu drošības un saglabāšanas jomā, un Eiropas informatīvā portāla izveidi. Pieņemot šo ieteikumu un īstenojot šos pasākumus, ne Eiropas Savienība, ne dalībvalstis automātiski neuzliek jaunu budžeta resursu saistības. Ja iespējams, un saskaņā ar attiecīgām procedūrām Eiropas Savienība centīsies atbilstīgi esošām programmām atbalstīt projektus, kuru mērķis ir īstenot šos pasākumus.
D. Vēlākais trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas dienas Eiropas arhīvu grupai jāiesniedz B punktā minēto prioritāro pasākumu ieviešanas pārskata ziņojums.
Briselē, 2005. gada 14. novembrī
Padomes vārdā
priekšsēdētāja
T. Jowell
[1] OV C 314, 5.12.1991., 2. lpp.
[2] OV C 235, 23.8.1994., 3. lpp.
[3] OV C 113, 13.5.2003., 2. lpp.
[4] OV C 295, 5.12.2003., 5. lpp.
[5] KOM(2005) 52 galīgā redakcija.
[6] Padomes secinājumi par Darba plānu kultūrai 2005.-2006. (dok. 13839/04).
[7] DLM = Dokumenta dzīves ilguma pārvaldība.
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta otro ievilkumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā:
(1) Pēc Padomes un kultūras ministru 1991. gada 14. novembra kopīgajā sēdē pieņemtās rezolūcijas par pasākumiem arhīvu jomā [1], kā arī pēc Padomes 1994. gada 17. jūnija secinājumiem par ciešāku sadarbību arhīvu jomā [2] tika veikti pirmie pasākumi ciešākai dalībvalstu sadarbībai arhīvu jomā.
(2) Padomes 2003. gada 6. maija rezolūcijā par dalībvalstu arhīviem [3] ir uzsvērta arhīvu nozīme attiecībā uz Eiropas vēsturi un kultūras izpratni un sabiedrības demokrātisku darbību saistībā ar Eiropas Savienības 2004. gada 1. maija paplašināšanos.
(3) Kopienā ir notikuši starpnozaru forumi par jautājumiem saistībā ar mašīnlasāmu datu pārvaldību, uzglabāšanu, saglabāšanu un atgūšanu, un tajos piedalījās valsts pārvaldes iestādes un valstu arhīvu dienesti, kā arī rūpniecības un pētniecības iestāžu pārstāvji.
(4) Padomes 2003. gada 6. maija rezolūcijā uzsvērta vajadzība turpināt attīstīt informācijas un saziņas tehnoloģiju lietojumu un risinājumus arhīvu jomā.
(5) Komisija uzsver Eiropas Savienības iestāžu paveikto darbu īpašajā filmu arhīvu jomā Eiropā, tostarp Padomes 2003. gada 24. novembra rezolūciju [4] par kinematogrāfijas darbu deponēšanu Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistītu rūpniecisku darbību konkurētspēju, ko pieņems līdz 2005. gada beigām.
(6) Padome 2003. gada 6. maija rezolūcijā uzaicināja arī Komisiju iesniegt ziņojumu par pašreizējo situāciju paplašinātās Eiropas Savienības arhīvos un to turpmāko attīstību. Dalībvalstu ekspertu grupas sagatavotais "Ziņojums par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā", ko pieņēma 2005. gada februārī [5], ir labs pamats arhīvu turpmākai attīstībai Eiropā. Pēc Padomes lūguma tajā iekļauti priekšlikumi un norādes par praktiskiem pasākumiem, lai Eiropas līmenī pastiprinātu sadarbību arhīvu jomā,
AR ŠO IESAKA.
A. No dalībvalstu ekspertiem un Eiropas Savienības iestāžu ekspertiem izveidotai Eiropas arhīvu grupai būtu jānodrošina sadarbība un koordinācija vispārīgos jautājumos attiecībā uz arhīviem un jāturpina 2005. gada februāra "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" minētais darbs un jo īpaši šā ieteikuma B punktā minētie prioritārie pasākumi. Attiecīgos gadījumos Eiropas arhīvu grupai būtu arī jāsadarbojas ar citiem nozīmīgiem Eiropas tīkliem, kā, piemēram, Valstu pārstāvju grupu ciparu tehnoloģijas jautājumos un Eiropas bibliotēku, informācijas un dokumentācijas biroju (EBLIDA).
B. Šādus pasākumus arhīvu jomā:
1) Eiropas arhīvu saglabāšana un to pasargāšana no bojājumiem:
- Eiropas Arhīvu grupa izstrādā tipveida pasākumu plānu, lai veicinātu profilakses pasākumu ieviešanu dokumentu un arhīvu aizsardzībai dabas katastrofu un citu bīstamu negadījumu kontekstā;
- Eiropas Arhīvu grupa veicina Kopienas līmeņa pasākumus bojāto dokumentu un arhīvu saglabāšanai un restaurēšanai;
- dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu arhīvu dienesti izstrādā un veicina normas un specifikācijas jaunu, arhīviem piemērotu ēku celtniecībai;
2) pastiprinātas Eiropas līmeņa starpnozaru sadarbības attīstība elektronisko dokumentu un arhīvu jomā, tostarp saskaņā ar Padomes Darba plānu kultūrai, jo īpaši attiecībā uz ciparu tehnoloģiju ieviešanas koordināciju [6]:
- pastiprināt sadarbību elektronisko dokumentu un arhīvu autentiskuma, ilgglabāšanas un pieejamības nodrošināšanā, jo īpaši aktualizējot un paplašinot pašreizējās prasības elektronisko dokumentu un arhīvu pārvaldes sistēmu izveidei, tādu kā MoReq (Model requirements for electronic documents and archives management systems/Elektronisko dokumentu un arhīvu pārvaldības sistēmu prasības), kas veicina labāku valsts sektora pārvaldīšanu, un turpinot organizēt DLM forumus [7] par elektroniskajiem dokumentiem un arhīviem;
3) kā prioritāte - Eiropas dokumentu un arhīvu interneta portāla izveidošana un uzturēšana:
- ar dalībvalstu arhīvu dienestu un Eiropas Savienības iestāžu arhīvu dienestu palīdzību izveidot interneta portālu, kas sniegtu vienkāršāku pārrobežu piekļuvi dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem un arhīviem.
Šo interneta portālu varētu uzturēt vai nu kādas Eiropas Savienības datoru serveris vai kādas dalībvalsts arhīvu dienests;
4) labākās prakses atbalstīšana attiecībā uz katras valsts un Eiropas tiesību aktiem par dokumentu un arhīvu pārvaldību un pieejamību; dalībvalstu arhīvu dienestiem un Eiropas Savienības arhīvu dienestiem vajadzētu:
- pārraudzīt šīs jomas jauno tiesību aktu projektu ieviešanu jebkurā dalībvalstī, izvēloties labāko praksi, jo īpaši attiecībā dokumentu un arhīvu pārvaldības un pieejamības prasībām;
- sasaistīt tiesību aktu datu bāzi par arhīviem ar citiem saistītiem likumiem valstu un Kopienas līmenī un atvieglot pieeju tiem, izveidojot datu bāzi, kas veicinātu šo tiesību aktu izplatīšanu. Šo datu bāzi varētu uzturēt vai nu kādas Eiropas Savienības datoru serveris vai kādas dalībvalsts arhīvu dienests. Ir ieteicams ņemt vērā darbu, kas paveikts saskaņā ar Eiropas juridisko datu projektu, ko atbalstīja Starptautisko arhīvu padomes Eiropas nodaļa, EURBICA, kā norādīts "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" (prioritāra darbība 4.2);
5) pasākumu pieņemšana, lai nepieļautu arhīva dokumentu zādzības:
- dalībvalstu arhīvu dienestiem attīstīt pasākumu plānu un kopējās pamatnostādnes, kas ļautu apmainīties ar informāciju un labāko praksi cīņai pret arhīva dokumentu zādzībām un sekmētu nozagto dokumentu atgūšanu.
C. Dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm būtu kopīgi jāveicina 2005. gada februāra "Ziņojumā par arhīviem paplašinātā Eiropas Savienībā" nosauktie prioritārie pasākumi un šā ieteikuma B punktā minētie pasākumi. Īstenojot šos prioritāros pasākumus, ņems vērā to grupu paveikto darbu, kas izveidotas saskaņā ar EBNA (Eiropas valstu arhīvistu valde), jo īpaši attiecībā uz sadarbību arhīvu drošības un saglabāšanas jomā, un Eiropas informatīvā portāla izveidi. Pieņemot šo ieteikumu un īstenojot šos pasākumus, ne Eiropas Savienība, ne dalībvalstis automātiski neuzliek jaunu budžeta resursu saistības. Ja iespējams, un saskaņā ar attiecīgām procedūrām Eiropas Savienība centīsies atbilstīgi esošām programmām atbalstīt projektus, kuru mērķis ir īstenot šos pasākumus.
D. Vēlākais trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas dienas Eiropas arhīvu grupai jāiesniedz B punktā minēto prioritāro pasākumu ieviešanas pārskata ziņojums.
Briselē, 2005. gada 14. novembrī
Padomes vārdā
priekšsēdētāja
T. Jowell
[1] OV C 314, 5.12.1991., 2. lpp.
[2] OV C 235, 23.8.1994., 3. lpp.
[3] OV C 113, 13.5.2003., 2. lpp.
[4] OV C 295, 5.12.2003., 5. lpp.
[5] KOM(2005) 52 galīgā redakcija.
[6] Padomes secinājumi par Darba plānu kultūrai 2005.-2006. (dok. 13839/04).
[7] DLM = Dokumenta dzīves ilguma pārvaldība.
© Latvijas Nacionālais arhīvs, Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007.