Latvijas Valsts arhīvi - [1.dalijums] - Publicēšanās iespējas

Latvijas Nacionālā arhīva žurnāla “Latvijas Arhīvi” vadlīnijas žurnāla rakstu noformēšanai

Žurnāls “Latvijas Arhīvi” publicē rakstus arhīvzinātnē, bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, vēsturē, avotpētniecībā, historiogrāfijā, kultūras vēsturē, kā arī starpdisciplinārus pētījumus. Rakstus pieņem latviešu valodā, zinātniskos – arī angļu, krievu un vācu valodā. Zinātniskie raksti tiek publicēti sadaļās “Arhīvi” un “Vēsture”. Latvijas Zinātnes padome (2002. gada 9. jūlija sēdes lēmums Nr. 3-6-1) sadaļu “Vēsture” ir iekļāvusi vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā.
Žurnāla redakcijai iesniegtie zinātniskie raksti tiek anonīmi recenzēti. Tiek vērtēta pētījuma novitāte un oriģinalitāte, avotu un literatūras pārzināšana, izklāsts un valoda, kā arī raksta atbilstība formālajiem kritērijiem (apjoms, atsauču un piezīmju noformējums). Ja raksts ir ieguvis pozitīvu atsauksmi un ja nepieciešamības gadījumā autors ir izdarījis vajadzīgos labojumus un papildinājumus, tiek uzsākts darbs pie tā sagatavošanas publicēšanai žurnālā. Tiek veikta raksta teksta literārā rediģēšana un publikācijas formāta izveide.

Prasības zinātnisko rakstu noformējumam
Redakcija zinātniskos rakstus pieņem elektroniskā formātā. Fonta vēlamais izmērs – 12 punkti, starp rindām 1,5 intervāla atstarpe. Vēlamais fonts – Times New Roman. Ja raksta ietvaros paredzēts publicēt attēlus, tad tie ir jāiesniedz elektroniskā veidā (attēla rezolūcijai jābūt vismaz 200–300 pikseļi) vai oriģinālā, vai kvalitatīvās kopijās.

Zinātnisko rakstu struktūru veido šādi elementi:
1. autora vārds un uzvārds;
2. raksta virsraksts un (ja ir) apakšvirsraksts;
3. anotācija, kurā tiek atsegts raksta mērķis, formulētas galvenās problēmas un novitāte, norādīti pamatavoti, atsegti svarīgākie secinājumi u. c.; anotācijas apjoms – apmēram 1000 rakstuzīmes;
4. atslēgvārdi – raksta pamatbūtību raksturojoši termini un vārdi, kas datubāzēs, bibliogrāfiskajos reģistros, internetā u. c. ļauj precīzi identificēt tieši šo rakstu;
5. pamatteksts (raksta teksts var tikt sadalīts nodaļās, katrai no tām dodot nosaukumu);
6. atsauces un piezīmes;
7. attēlu (ja ir) saraksts;
8. anotācija svešvalodā (angļu vai vācu valodā), tās apjoms – 2000–5000 rakstuzīmes;
9. atslēgvārdi svešvalodā.

Zinātnisko rakstu apjoms ir 0,4–1 autorloksne (16 000–40 000 rakstuzīmes). Šajā apjomā ietilpst gan raksta pamatteksts, gan palīgelementi.

Teksti jāraksta tikai latīņu alfabētā, kas nozīmē, ka kirilica jāatveido atbilstīgi
latīņu alfabētam:

Kirilica Latīņu

а             a
б             b
в             v
г              g
д             d
е             e
ё             e
ж             zh
з             z
и             i
й             i
к             k
л             l
м            m
н             n
о             o
п             p
р             r
с             s
т             t
у             u
ф            f
х             kh
ц             ts
ч             ch
ш            sh
щ            shch
ъ             ’’
ы            y
ь             ’
э             e
ю            iu
я             ia

Piemēram:
Shcherbinin, Pavel (2005). Zhizn' russkoi soldatki v XVIII – XIX vekakh. Voprosy istorii, 1, s. 79–92.

Avotu un literatūras atveide atsaucēs
Bibliogrāfisko atsauču atveide atsaucēs ir jāveic atbilstoši Latvijā adaptētajiem starptautiskajiem standartiem – APA sistēmai, ko izstrādājusi Amerikas Psiholoģijas asociācija (American Psychological Association) un ko galvenokārt izmanto humanitārajās izglītības zinātnēs. Sk.: http://www.bibme.org/citation-guide/apa/

Grāmatas
Atveides formula: Autora uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: izdevniecība, izmantotā lappuse vai lappuses. (Sērija (ja ir)). Ja grāmatai ir divi autori, min abus, viņu uzvārdus atdalot ar komatu. Ja grāmatai ir trīs un vairāk autori, tad pēc pirmā autora var norādīt ‘u. c.’ (latviešu val.), ‘etc.’ (angļu val.) vai ‘et al.’ (latīņu val.).

Piemēri:
Jēkabsons, Ēriks (2018). Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1921. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 617.–686. lpp.

Jansons, Ritvars (2016). LPSR drošības iestāžu darbība, 1944–1956. Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija; Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 15.–38. lpp. (VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti, 2. sēj.).

Swain, Geoffrey (2004). Between Stalin and Hitler: Class Wodr and race War on the Dvina, 1940–46. London; New York: Routledge Curzon, pp. 23–27.

Atkārtoti atsaucoties:
Jēkabsons, Ē. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1921. gadā, 616. lpp.

Sastādītāju grāmatas
Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.). (1998). Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918–1940. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 68. lpp.

Izdevumi sējumos
Ja viss izdevums:
Freivalds, Osvalds (1954). Kurzemes cietoksnis. Dokumenti, liecības un atmiņas par latviešu tautas likteņiem 1944/1945. gadā. 1.–2. sēj. Kopenhāgena: Imanta.

Ja atsevišķs sējums:
Jēkabsons, Ēriks, Šiliņš, Jānis (sast.) (2019). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. 2. daļa: 1919. gada 16. aprīlis – 10. jūlijs. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs [Vēstures avoti, X].

Raksts krājumā
Atveides formula: Autora uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Raksta nosaukums. No: (In: vai B кн.: ja darbs ir svešvalodā). Grāmatas sastādītāja vai redaktora, vai projekta vadītāja Uzvārds, I[niciālis]. Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: izdevniecība, izmantotā lappuse vai lappuses. (Sērija (ja ir)).

Piemēri:
Bergmanis, Aldis, Zālīte, Indulis (2004). Okupācijas varas represīvā sistēma: Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbība, 1953–1959. No: Ērglis, Dzintars (sast.). Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1959. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 373.–432. lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 10. sēj.).

Riekstiņš, Jānis (2005). The 14 June 1941 Deportation in Latvia. In: Nollendorfs, Valters, Oberländer, Erwin (eds). 77ze Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations, 1940–1991. Selected Research of the Commision of the Historians of Latvia. Riga: Institute of History of Latvia, pp. 62–76. (Symposium of the Commission of the Hisorians of Latvia, Vol. 14).

Atkārtoti atsaucoties:
Bergmanis, A., Zālīte, I. Okupācijas varas represīvā sistēma, 333. lpp.

Raksts enciklopēdijā (šķirklis)
Dambītis, Kārlis (2021). Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads. No: Nacionālā enciklopēdija. Latvija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/58539 [skatīts 12.12.2021.].

Elektroniskas grāmatas

Simms, Brendan, Laderman, Charlie (2021). Hitler's American Gamble: Pearl Harbor and Germany's March to Global War. New York: Basic Books, pp. 16–60. Kindle Edition.
Austen, Jane (2008). Pride and Prejudice. New York: Penguin Classics, pp. 43–45. PDF e-book.
Riekstiņš, Jānis (2015). Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija: 1940–1990. Rīga: Tieslietu ministrija, 15.–30. lpp. PDF e-book.

Raksts žurnālā
Atveides formula: Autora uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Raksta nosaukums. Izdevuma nosaukums, Sējums vai Numurs, izmantotās lappuses.

Piemēri:
Pētersone, Valda (2015). Jurists, politiķis un diplomāts Fridrihs Vesmanis. Latvijas Arhīvi, 1/2, 191.–195. lpp.
Nevzorov, E., Shcherbinina, Iu. (2019). Soldatskie deti v zakonodatel'stve i pravoprimenitel'noi praktiki Rossiiskoi imperii XVIII–XIX vekov. Vestnik Tambovskogo Universiteta. Seriia: Gumanitarnye nauki, 24(179), s. 131–142.

Atkārtoti atsaucoties:
Pētersone, V. Jurists, politiķis un diplomāts Fridrihs Vesmanis, 192. lpp.

Ja rakstam ir DOI (Digital Object Identifier), tas noteikti ir jāiekļauj:
Collins, Randal (2004). Rituals of solidarity and security in the wake of terrorist attack. Sociological Theory, 22(1), pp. 53–87, https://doi.org/10.1111/j.1467-9558.2004.00204.
Ja akadēmisks raksts publicēts tikai elektroniski [bez doi], beigās norāda [elektroniski publicēts Datums.Mēnesis.Gads.]

Recenzija
Stranga, Aivars (2019). Aizrautīgi – par nopietno un sarežģīto arheogrāfijā. [Rec. grām.: Ivanovs, Aleksandrs (2019). Latvijas arheogrāfija. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 443 lpp.: il.]. Latvijas Arhīvi, 3/4, 168.–170. lpp.

Raksts laikrakstā
Atveides formula: Autora uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]). Raksta nosaukums. Laikraksta nosaukums, Datums. Mēnesis. Gads, izmantotās lappuses.

Piemēri:
Zauers, A. Vilciens dodas kaujā. SestDiena, 22.01.1994., 11. lpp.
Dreimans, E. Bermonta dienās. Policijas Vēstnesis, 17.10.1924., 2. lpp.

Atkārtoti atsaucoties:
Dreimans, E. Bermonta dienās.

Ja raksts ir pieejams tikai elektroniski:
Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu. Valdības Vēstnesis. 11.11.2021. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/laidiens/2021/11/11 [skatīts 12.12.2021.].

Arhīva vai muzeja materiāli
Arhīva materiāliem jānorāda: Dokumenta nosaukums. Arhīva nosaukums (ja uz šo pašu tekstā ir vairākas atsauces, tad pirmajā aiz pilnā nosaukuma iekavās raksta (turpmāk…) un atbilstošo abreviatūru), fonda numurs_uzskaites saraksta (iepriekš apraksta) numurs_glabājamās vienības (iepriekš lietas) numurs, izmantotā lapa/lapas. Dokumenta valoda (ja tā nav latviešu valoda). Muzeja materiāliem norāda muzeja nosaukumu, inventāra numuru.

Atsaucoties konkrēti:
Hercoga Ferdinanda rīkojums rentejai, Danciga 06.02.1714. Vācu val. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk LNA_LVVA), F554_3_11, 71. lp.
Zvārtavas ciema kolhoza “Straume” gada pārskats par 1959. gadu. Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālais arhīvs (turpmāk LNA_VAZVA), F429_1_14, 1.–15. lp.
LPSR VDK aģentūras uzskaites alfabētiskās kartotēkas kartīte par Jāni Bērziņu. Krievu val. LNA LVA, F1_30_1-3_0692.
Rīgas pils mūris noklāts ar svecītēm par godu Lāčplēša dienas atcerei. Rīga 11.11.2017, autors Aigars Bokāns-Jansons. LNA_KFFDA_F222_1_239.
E. Šmita kolekcija. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk LNVM), nr. 12441/63I, 4. lpp.
Kārļa Skalbes vēstule komponistam Alfrēdam Kalniņam, 1905. gads. LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītava, RX/29, 12.
Rīga. Nams Brīvības un Miera ielu stūrī, [193-]. Pieejams: https://zudusilatvija.lv/objects/object/28252/ [skatīts 11.04.2019.].

Otrreiz atsaucoties uz konkrētu lietu:
LNA_LVVA, F554_3_11, 72. lp.

Atkārtoti nākamajā parindē atsaucoties:
Turpat, 79. lp.

Maģistra darbi, disertācijas
Rasums, Roberts (2018). Latvijas Neatkarības karš: operācija “Blitzschlag”, 1919. gada 7.–10. oktobris. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 61. lpp.

Blogi un mājaslapas
Atsaucoties uz šiem interneta resursiem, jāiekļauj sekojoša informācija, ja tāda pieejama: autora uzvārds, vārds. Raksta nosaukums. Vietnes nosaukums, publicēšanas datums. URL, datums, kad vietne skatīta.

Piemēri:
Scally, Sean. Moral Instruction, Venereal Disease, and Eugenic Manliness during World War I. notchesblog.com, 25.02.2020. Pieejams: https://notchesblog.com/2020/02/25/moral-instruction-venereal-disease-and-eugenic-manliness-during-world-war-i/ [skatīts 13.11.2021.].
Vilciņš, Aleksis. Ar kādu mākslu vēsturē ieies Latvijas simtais gads? Ko svinam? (blogs), 22.10.2018. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/video-blogs-ar-kadu-makslu-vesture-ieies-latvijas-simtais-gads.a296615/ [skatīts 23.11.2021.].
2014. gada 8. maija Saeimas pieņemtie Grozījumi likuma “Par bijušas Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/266370 [skatīts 21.08.2019.].

Hronikas sadaļas publicēšanas pamatprincipi žurnālā “Latvijas Arhīvi”

Redakcija hronikas sadaļas materiālus no arhīviem pieņem elektroniskā Word dokumenta formātā. Fonta izmērs 12 punkti, starp rindām – 1,5 intervāla atstarpe.

Hronikā iekļauj:

1. Notikuma datumu lokatīvā un treknrakstā, piemēram, 2. janvārī;

2. Notikuma īsu izklāstu tagadnes formā, piemēram, N arhīva darbinieks Y atklāj izstādi X;

3. Ziņas par darba jubilejām, bet ne personiskām;

4. Ziņas par administratīviem notikumiem, piemēram, jaunu nodaļu izveidi;

5. Ziņas par arhīvu organizētiem pasākumiem – semināriem, izstāžu atklāšanām, grāmatu atklāšanām u.c.;

6. Ziņas par konferencēm, semināriem, publiskiem pasākumiem, kuros darbinieki ir piedalījušies ar ziņojumiem, referātiem, lekcijām u.c.;

7. Ziņas par darbinieku piedalīšanos nozīmīgos starptautiskos pasākumos;

8. Ziņas par ārzemju arhīvu darbinieku vizītēm Latvijas arhīvos, skolēnu, studentu vai citu interesentu organizētām vizītēm (ekskursijām) Latvijas arhīvos;

9. Ziņas par arhīvu darbinieku piedalīšanos TV vai radio raidījumos;

10. Ziņas par citiem svarīgiem notikumiem pēc arhīvu ieskatiem.