Latvijas Nacionālā
arhīva žurnāla “Latvijas Arhīvi” vadlīnijas žurnāla rakstu noformēšanai
Žurnāls “Latvijas
Arhīvi” publicē rakstus arhīvzinātnē, bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē,
vēsturē, avotpētniecībā, historiogrāfijā, kultūras vēsturē, kā arī
starpdisciplinārus pētījumus. Rakstus pieņem latviešu valodā, zinātniskos – arī
angļu, krievu un vācu valodā. Zinātniskie raksti tiek publicēti sadaļās
“Arhīvi” un “Vēsture”. Latvijas Zinātnes padome (2002. gada 9. jūlija sēdes
lēmums Nr. 3-6-1) sadaļu “Vēsture” ir iekļāvusi vispāratzīto recenzējamo
zinātnisko izdevumu sarakstā.
Žurnāla redakcijai
iesniegtie zinātniskie raksti tiek anonīmi recenzēti. Tiek vērtēta pētījuma novitāte un
oriģinalitāte, avotu un literatūras pārzināšana, izklāsts un valoda, kā arī
raksta atbilstība formālajiem kritērijiem (apjoms, atsauču un piezīmju
noformējums). Ja raksts ir ieguvis pozitīvu atsauksmi un ja nepieciešamības
gadījumā autors ir izdarījis vajadzīgos labojumus un papildinājumus, tiek
uzsākts darbs pie tā sagatavošanas publicēšanai žurnālā. Tiek veikta raksta
teksta literārā rediģēšana un publikācijas formāta izveide.
Prasības zinātnisko rakstu noformējumam
Redakcija zinātniskos
rakstus pieņem elektroniskā formātā. Fonta vēlamais izmērs – 12 punkti, starp
rindām 1,5 intervāla atstarpe. Vēlamais fonts – Times New Roman. Ja raksta ietvaros paredzēts publicēt attēlus, tad
tie ir jāiesniedz elektroniskā veidā (attēla rezolūcijai jābūt vismaz 200–300
pikseļi) vai oriģinālā, vai kvalitatīvās kopijās.
Zinātnisko rakstu
struktūru veido šādi elementi:
1. autora vārds un
uzvārds;
2. raksta virsraksts un
(ja ir) apakšvirsraksts;
3. anotācija, kurā tiek
atsegts raksta mērķis, formulētas galvenās problēmas un novitāte, norādīti
pamatavoti, atsegti svarīgākie secinājumi u. c.; anotācijas apjoms –
apmēram 1000 rakstuzīmes;
4. atslēgvārdi – raksta
pamatbūtību raksturojoši termini un vārdi, kas datubāzēs, bibliogrāfiskajos
reģistros, internetā u. c. ļauj precīzi identificēt tieši šo rakstu;
5. pamatteksts (raksta
teksts var tikt sadalīts nodaļās, katrai no tām dodot nosaukumu);
6. atsauces un piezīmes;
7. attēlu (ja ir)
saraksts;
8. anotācija svešvalodā
(angļu vai vācu valodā), tās apjoms – 2000–5000 rakstuzīmes;
9. atslēgvārdi
svešvalodā.
Zinātnisko rakstu apjoms
ir 0,4–1 autorloksne (16 000–40 000 rakstuzīmes). Šajā apjomā
ietilpst gan raksta pamatteksts, gan palīgelementi.
Teksti jāraksta tikai latīņu alfabētā,
kas nozīmē, ka kirilica jāatveido atbilstīgi
latīņu alfabētam:
Kirilica Latīņu
а a
б b
в v
г g
д d
е e
ё e
ж zh
з z
и i
й i
к k
л l
м m
н n
о o
п p
р r
с s
т t
у u
ф f
х kh
ц ts
ч ch
ш sh
щ shch
ъ ’’
ы y
ь ’
э e
ю iu
я ia
Piemēram:
Shcherbinin, Pavel (2005).
Zhizn' russkoi soldatki v XVIII – XIX vekakh. Voprosy istorii, 1, s. 79–92.
Avotu un literatūras atveide atsaucēs
Bibliogrāfisko atsauču
atveide atsaucēs ir jāveic atbilstoši Latvijā adaptētajiem starptautiskajiem
standartiem – APA sistēmai, ko izstrādājusi Amerikas Psiholoģijas asociācija (American Psychological Association) un ko galvenokārt izmanto humanitārajās izglītības zinātnēs. Sk.: http://www.bibme.org/citation-guide/apa/
Grāmatas
Atveides formula: Autora
uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta:
izdevniecība, izmantotā lappuse vai lappuses. (Sērija (ja ir)). Ja grāmatai ir
divi autori, min abus, viņu uzvārdus atdalot ar komatu. Ja grāmatai ir trīs un
vairāk autori, tad pēc pirmā autora var norādīt ‘u. c.’ (latviešu val.), ‘etc.’
(angļu val.) vai ‘et al.’ (latīņu val.).
Piemēri:
Jēkabsons,
Ēriks (2018). Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1921.
gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 617.–686. lpp.
Jansons, Ritvars (2016). LPSR
drošības iestāžu darbība, 1944–1956. Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas
zinātniskās izpētes komisija; Latvijas Universitātes Latvijas vēstures
institūts, 15.–38. lpp. (VDK
zinātniskās izpētes komisijas raksti, 2. sēj.).
Swain, Geoffrey (2004). Between Stalin and Hitler: Class
Wodr and race War on the Dvina, 1940–46. London; New York: Routledge
Curzon, pp. 23–27.
Atkārtoti atsaucoties:
Jēkabsons, Ē. Latvijas
un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1921. gadā, 616. lpp.
Sastādītāju grāmatas
Jēkabsons,
Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.). (1998). Latvijas armijas augstākie
virsnieki, 1918–1940. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 68. lpp.
Izdevumi sējumos
Ja viss izdevums:
Freivalds, Osvalds
(1954). Kurzemes cietoksnis. Dokumenti, liecības un atmiņas par latviešu
tautas likteņiem 1944/1945. gadā. 1.–2. sēj. Kopenhāgena: Imanta.
Ja atsevišķs sējums:
Jēkabsons, Ēriks, Šiliņš, Jānis
(sast.) (2019). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības
karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. 2. daļa: 1919. gada 16. aprīlis –
10. jūlijs. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs [Vēstures avoti,
X].
Raksts krājumā
Atveides formula: Autora
uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Raksta
nosaukums. No: (In: vai B кн.: ja darbs ir svešvalodā). Grāmatas sastādītāja
vai redaktora, vai projekta vadītāja Uzvārds, I[niciālis]. Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: izdevniecība, izmantotā
lappuse vai lappuses. (Sērija (ja ir)).
Piemēri:
Bergmanis, Aldis,
Zālīte, Indulis (2004). Okupācijas varas represīvā sistēma: Latvijas PSR Valsts
drošības komitejas darbība, 1953–1959. No: Ērglis, Dzintars (sast.). Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1959. gadā.
Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 373.–432. lpp. (Latvijas Vēsturnieku
komisijas raksti, 10. sēj.).
Riekstiņš, Jānis (2005).
The 14 June 1941 Deportation in Latvia. In: Nollendorfs, Valters, Oberländer,
Erwin (eds). 77ze Hidden and Forbidden
History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations, 1940–1991. Selected
Research of the Commision of the Historians of Latvia. Riga: Institute of
History of Latvia, pp. 62–76. (Symposium of the Commission of the Hisorians of
Latvia, Vol. 14).
Atkārtoti atsaucoties:
Bergmanis, A., Zālīte,
I. Okupācijas varas represīvā sistēma, 333. lpp.
Raksts enciklopēdijā (šķirklis)
Dambītis, Kārlis (2021). Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads. No: Nacionālā
enciklopēdija. Latvija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/58539
[skatīts 12.12.2021.].
Elektroniskas grāmatas
Simms, Brendan,
Laderman, Charlie (2021). Hitler's American
Gamble: Pearl Harbor and Germany's March to Global War. New York: Basic Books, pp. 16–60. Kindle Edition.
Austen, Jane (2008). Pride and Prejudice. New York: Penguin
Classics, pp. 43–45. PDF e-book.
Riekstiņš, Jānis (2015). Padomju
impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija: 1940–1990. Rīga:
Tieslietu ministrija, 15.–30. lpp. PDF e-book.
Raksts žurnālā
Atveides formula: Autora
uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]) (Gads). Raksta
nosaukums. Izdevuma nosaukums, Sējums
vai Numurs, izmantotās lappuses.
Piemēri:
Pētersone,
Valda (2015). Jurists, politiķis un diplomāts Fridrihs Vesmanis. Latvijas
Arhīvi, 1/2, 191.–195. lpp.
Nevzorov, E., Shcherbinina, Iu. (2019). Soldatskie deti v
zakonodatel'stve i pravoprimenitel'noi praktiki Rossiiskoi imperii XVIII–XIX
vekov. Vestnik Tambovskogo Universiteta. Seriia: Gumanitarnye nauki,
24(179), s. 131–142.
Atkārtoti atsaucoties:
Pētersone,
V. Jurists, politiķis un diplomāts Fridrihs Vesmanis, 192. lpp.
Ja rakstam ir DOI (Digital Object Identifier), tas noteikti ir jāiekļauj:
Collins, Randal (2004). Rituals of solidarity and security in
the wake of terrorist attack. Sociological
Theory, 22(1), pp. 53–87, https://doi.org/10.1111/j.1467-9558.2004.00204.
Ja akadēmisks raksts publicēts tikai elektroniski [bez doi], beigās
norāda [elektroniski publicēts
Datums.Mēnesis.Gads.]
Recenzija
Stranga, Aivars (2019). Aizrautīgi – par
nopietno un sarežģīto arheogrāfijā. [Rec. grām.: Ivanovs, Aleksandrs (2019). Latvijas arheogrāfija. Rīga:
Latvijas Nacionālais arhīvs, 443 lpp.:
il.]. Latvijas Arhīvi, 3/4, 168.–170. lpp.
Raksts laikrakstā
Atveides formula: Autora
uzvārds, Vārds (ja nav norādīts pilns vārds, tad I[niciālis]). Raksta
nosaukums. Laikraksta nosaukums,
Datums. Mēnesis. Gads, izmantotās lappuses.
Piemēri:
Zauers, A. Vilciens dodas kaujā. SestDiena, 22.01.1994.,
11. lpp.
Dreimans, E. Bermonta
dienās. Policijas Vēstnesis, 17.10.1924., 2. lpp.
Atkārtoti atsaucoties:
Dreimans, E. Bermonta
dienās.
Ja raksts ir pieejams tikai elektroniski:
Par Ministru kabineta
Atzinības raksta piešķiršanu. Valdības Vēstnesis. 11.11.2021. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/laidiens/2021/11/11
[skatīts 12.12.2021.].
Arhīva vai muzeja materiāli
Arhīva materiāliem jānorāda: Dokumenta nosaukums. Arhīva
nosaukums (ja uz šo pašu tekstā ir vairākas atsauces, tad pirmajā aiz pilnā
nosaukuma iekavās raksta (turpmāk…) un atbilstošo abreviatūru), fonda
numurs_uzskaites saraksta (iepriekš apraksta) numurs_glabājamās vienības
(iepriekš lietas) numurs, izmantotā lapa/lapas. Dokumenta valoda (ja tā nav
latviešu valoda). Muzeja materiāliem norāda muzeja nosaukumu, inventāra numuru.
Atsaucoties konkrēti:
Hercoga
Ferdinanda rīkojums rentejai, Danciga 06.02.1714. Vācu val. Latvijas Nacionālā
arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk LNA_LVVA), F554_3_11, 71. lp.
Zvārtavas
ciema kolhoza “Straume” gada pārskats par 1959. gadu. Latvijas Nacionālā arhīva
Valmieras zonālais arhīvs (turpmāk LNA_VAZVA), F429_1_14, 1.–15. lp.
LPSR VDK aģentūras
uzskaites alfabētiskās kartotēkas kartīte par Jāni Bērziņu. Krievu val. LNA
LVA, F1_30_1-3_0692.
Rīgas pils mūris noklāts ar svecītēm
par godu Lāčplēša dienas atcerei. Rīga 11.11.2017, autors Aigars
Bokāns-Jansons. LNA_KFFDA_F222_1_239.
E. Šmita kolekcija.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk LNVM), nr. 12441/63I, 4. lpp.
Kārļa
Skalbes vēstule komponistam Alfrēdam Kalniņam, 1905. gads. LNB Reto grāmatu un
rokrakstu lasītava, RX/29, 12.
Rīga. Nams Brīvības un Miera ielu stūrī,
[193-]. Pieejams: https://zudusilatvija.lv/objects/object/28252/ [skatīts
11.04.2019.].
Otrreiz atsaucoties uz konkrētu lietu:
LNA_LVVA, F554_3_11, 72. lp.
Atkārtoti nākamajā parindē atsaucoties:
Turpat,
79. lp.
Maģistra darbi, disertācijas
Rasums, Roberts (2018). Latvijas Neatkarības karš: operācija “Blitzschlag”, 1919. gada
7.–10. oktobris. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 61. lpp.
Blogi un mājaslapas
Atsaucoties uz šiem
interneta resursiem, jāiekļauj sekojoša informācija, ja tāda pieejama: autora
uzvārds, vārds. Raksta nosaukums. Vietnes nosaukums, publicēšanas datums. URL,
datums, kad vietne skatīta.
Piemēri:
Scally, Sean. Moral Instruction, Venereal Disease, and Eugenic Manliness during World
War I. notchesblog.com, 25.02.2020. Pieejams:
https://notchesblog.com/2020/02/25/moral-instruction-venereal-disease-and-eugenic-manliness-during-world-war-i/
[skatīts 13.11.2021.].
Vilciņš, Aleksis. Ar
kādu mākslu vēsturē ieies Latvijas simtais gads? Ko svinam? (blogs),
22.10.2018. Pieejams:
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/video-blogs-ar-kadu-makslu-vesture-ieies-latvijas-simtais-gads.a296615/
[skatīts 23.11.2021.].
2014. gada 8. maija Saeimas
pieņemtie Grozījumi likuma “Par bijušas Valsts drošības komitejas dokumentu
saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.
Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/266370 [skatīts 21.08.2019.].
Hronikas sadaļas publicēšanas pamatprincipi žurnālā
“Latvijas Arhīvi”
Redakcija hronikas
sadaļas materiālus no arhīviem pieņem elektroniskā Word dokumenta
formātā. Fonta izmērs 12 punkti, starp rindām – 1,5 intervāla atstarpe.
Hronikā iekļauj:
1. Notikuma
datumu lokatīvā un treknrakstā, piemēram, 2. janvārī;
2. Notikuma
īsu izklāstu tagadnes formā, piemēram, N arhīva darbinieks Y atklāj izstādi X;
3. Ziņas
par darba jubilejām, bet ne personiskām;
4. Ziņas
par administratīviem notikumiem, piemēram, jaunu nodaļu izveidi;
5. Ziņas
par arhīvu organizētiem pasākumiem – semināriem, izstāžu atklāšanām, grāmatu atklāšanām
u.c.;
6. Ziņas
par konferencēm, semināriem, publiskiem pasākumiem, kuros darbinieki ir
piedalījušies ar ziņojumiem, referātiem, lekcijām u.c.;
7. Ziņas
par darbinieku piedalīšanos nozīmīgos starptautiskos pasākumos;
8. Ziņas
par ārzemju arhīvu darbinieku vizītēm Latvijas arhīvos, skolēnu, studentu vai
citu interesentu organizētām vizītēm (ekskursijām) Latvijas arhīvos;
9. Ziņas
par arhīvu darbinieku piedalīšanos TV vai radio raidījumos;
10. Ziņas
par citiem svarīgiem notikumiem pēc arhīvu ieskatiem.
