Latvijas Valsts arhīvi - Liepājas ZVA - Publikācijas - Digitālās publikācijas - Muzikālās norises Liepājā padomju periodā (ieskats Liepājas ZVA dokumentos)

Liepāja ir mūzikas pilsēta. To apliecina daudzpusīgās muzikālās norises un tradīcijas, kas koptas un attīstītas arī padomju periodā. Pēc 1945.gada, kad Latvija tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā, kultūras dzīve tika pakļauta padomju ideoloģijai un diktātam. Visos veidos bija jāslavina padomju vara. Neskatoties uz to šajā laikā Liepājā norisinājās un attīstījās daudzpusīga mūzikas dzīve.

Simfoniskā mūzika

Simfoniskās mūzikas pirmsākumi Liepājā aizsākās jau 18.gadsimtā, kad pilsētā ieradās galma orķestris. 1886.gadā tika dibināts Liepājas filharmonijas orķestris, kas regulāri Kūrmājas koncertzālē sniedza simfoniskos koncertus. Tas darbojās līdz Pirmajam pasaules karam. Pirmās Brīvvalsts laikā filharmonijas darbība atsākās. Pēc Otrā pasaules kara Orķestris darbojās pie Liepājas mūzikas vidusskolas, kad skolas direktors Valdis Vikmanis izveidoja orķestri no skolas pedagogiem.

Astoņdesmito gadu vidū tika meklēta iespēju Liepājā izveidot profesionālu simfonisko orķestri. To izdevās realizēt 1986.gada nogalē, kad ar Liepājas Tautas Deputātu padomes Izpildkomitejas 1986.gada 22.decembra lēmumu Nr.565 tiek izveidots profesionāls simfoniskais orķestris (1., 2.att.). Lēmumā minēts, ka „[..] simfoniskais orķestris izveidots, lai veicinātu PSKP XXVII kongresa lēmumos izvirzīto uzdevumu darba ļaužu un skolu jaunatnes saturīga brīvā laika organizācijā izpildi, saglabātu un pilnveidotu pilsētas muzikālās dzīves tradīcijas, nodrošinātu mērķtiecīgāku padomju un klasiskās mūzikas propagandu [..]”.

2.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomiteja”, 290.f., 8.apr., 931.lieta, 12.lp.)

No 1987.gada 1.janvāra orķestris darbojās Liepājas pilsētas Estrādes orķestru biroja (no 1988.gada 26.februāra Liepājas Koncertapvienība) pakļautībā. Mēģinājumi notika Em.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Koncertiem visbiežāk izmantoja Valsts Liepājas teātra un Mūzikas vidusskolas telpas. Sākās regulārs orķestra darbs. No 1988.gada par orķestra galveno diriģentu strādāja Mihails Orehovs (3.,4.att.).

3.att. Koncerta afiša, 1987.gads (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., 1.apr., 404.lieta, 19.lp.)

4.att. Liepājas Koncertapvienības atskaite par Liepājas Simfoniskā orķestra darbu 1988.gadā (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 1020.lieta, 5.lp.)

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Liepājas pilsētas Tautas Deputātu padomes valde ar 1991.gada 7.novembra lēmumu Nr.549 nolēma Liepājas simfonisko orķestri sākot ar 1992.gada 1.janvāri izveidot par pastāvīgu pašvaldības iestādi un apstiprināja tā nolikumu. Kā arī piešķīra pastāvīgas telpas mēģinājumiem un koncertiem Graudu ielā 50. (5.,6.,7.att.)

5.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP valde”, 290.f., 8.apr., 1323.lieta, 7.lp.)

6.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP valde”, 290.f., 8.apr., 1323.lieta, 8.lp.)

7.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP valde”, 290.f., 8.apr., 1323.lieta, 9.lp.)

Līdz ar šo brīdi sākās regulārs orķestra darbs un koncerti gan Latvijā, gan ārpus tās robežām (8.att.)

8.att. Koncerta afiša 1995.gads. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas Simfoniskais orķestris”, 931.f., 1.apr., 26.lieta, 16.lp.)

Estrādes mūzika

1966.gada 18.februārī ar Liepājas pilsētas Darbaļaužu Deputātu padomes Izpildkomitejas lēmumu Nr.35 (9., 10.att.) izveidoja Liepājas Estrādes orķestru biroju, kas savu darbību uzsāka 1966.gada 1.martā. Tā pakļautībā atradās visi estrādes orķestri, kas darbojās restorānos, kafejnīcās, kultūras namos un klubos. Biroja funkcijās ietilpa tam pakļauto estrādes orķestru darba organizācija, mākslinieciskā līmeņa celšana, padomju estrādes mūzikas propaganda u.c. (11., 12., 13.att.).

9.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomiteja”, 290.f., 1.apr., 420.lieta, 40.lp.)

10.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomiteja”, 290.f., 1.apr., 420.lieta, 41.lp.)

11.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomiteja”, 290.f., 1.apr., 420.lieta, 43.lp.)

12.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas TDP izpildkomiteja”, 290.f., 1.apr., 420.lieta, 44.lp.)

13.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas DDP Izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 193.lieta, 2.lp.)

Estrādes orķestru birojs nodrošināja piecu Liepājas restorānu darbu – Kaija, Līva, Jūra, Liepāja un Banga (14.att.)

14.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas DDP Izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 235.lieta, 1.lp.)

Regulāri tika organizēti konkursi un skates mūziķu un kolektīvu mākslinieciskās kvalifikācijas pilnveidei (15.,16.att.)

15.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas DDP Izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 221.lieta, 1.lp.)

16.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas DDP Izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 366.lieta, 12.lp.)

17.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas DDP Izpildkomitejas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 427.lieta, 17.lp.)

Ar Liepājas pilsētas TDP Izpildkomitejas 1988.gada 26.februāra lēmumu Nr.82 (18.att.) Estrādes orķestru birojs tika reorganizēts par Liepājas Koncertapvienību ar sekojošām pamatfunkcijām:

pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu muzikālā apkalpošana,
Liepājas pilsētas un rajona uzņēmumu, iestāžu un organizāciju rīkoto padomju tradīciju, pasākumu nodrošināšanu ar mākslinieciskiem kolektīviem un individuāliem izpildītājiem,
Liepājas simfoniskā orķestra koncertu organizēšana.

18.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas TDP Izpildkomiteja”, 290.f., 8.apr., 1102.lieta, 254.lp.)

Sakarā ar iestādes darbības pamatfunkciju izbeigšanos Liepājas pilsētas TDP Valde ar 1992.gada 10. janvāra lēmumu Nr.7 nolemj likvidēt Liepājas Koncertapvienību ar 1992.gada 10.martu (19., 20.att.).

19.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas TDP Izpildkomitejas Valde”, 290.f., 8.apr., 1356.lieta, 26.lp.)

20.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas TDP Izpildkomitejas Valde”, 290.f., 8.apr., 1356.lieta, 27.lp.)

Muzikālās izrādes

Liepājas teātris ir vecākais latviešu profesionālais teātris Latvijā, tas dibināts 1907.gadā. Liepājas teātris vienmēr bijis bagāts ar muzikālām tradīcijām, te darbojusies opera, balets. Izņēmums nav arī padomju periods. No 1968.-1977.gadam par muzikālās daļas vadītāju Liepājas teātrī strādā Imants Kalniņš. Liepājā tika iestudēta pirmā rokopera Padomju Savienībā „Ei, jūs tur!” , kas pirmizrādi piedzīvo 1977.gada 22.aprīlī (21., 22.att.).

Valsts Liepājas teātra 1977.gada 19.oktobra Mākslinieciskās padomes sēdes protokolā, kurā apsprieda Im.Kalniņa rokoperu „Ei, jūs tur!” lasāma Oļģerta Krodera teiktais „[..] Viss šis pasākums sākās aiz mīlestības uz Im.Kalniņu un pārauga divu aktieru iecerē. „Izlāpījāmies” ar ierakstu tagad tas aizstāts ar orķestri. [..] Mūsu pilsēta bez muzikālām izrādēm nevar eksistēt, bet te jāmeklē jauni ceļi, lai tas būtu līmenī. Tādēļ sadarbojamies ar mūzikas vidusskolu un J.Pavītola orķestri. Šīs sadarbības sākums ir vērtējams pozitīvi. Otrkārt, šī izrāde mums vajadzīga arī no skatītāju ieinteresēšanas viedokļa. Šis ir mēģinājums intriģēt skatītāju, īpaši – jaunatni, kas ir mūsu nākotnes skatītājs”. (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., 1.apr., 286.lieta, 35.lp.).

21.att. (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., 1.apr., 283.lieta, 80.lp.)

22.att. Skats no izrādes „Ei, jūs tur!”, aktieri – J.Bartkevičs, I.Akurātere (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., inv.gr.., 205.lieta, 5.lp.)

Tapa tādi mūzikli un muzikālās izrādes kā „Trīs musketieri”, „Princis un ubaga zēns”, „Vīnes valsis” u.c. (23., 24., 25., 26.att.)

23.att. B.Puzikas kostīmu skice izrādei „Trīs musketieri” - pirmizrāde 1970.gada 24.janvārī (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., 7.apr., 121.lieta, 7.lp.)

24.att. G.Kugrēns izrādē „Trīs musketieri” (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., inv.gr., 149.lieta, 21.lp.)

25.att. Skats no izrādes „Princis un ubaga zēns” – pirmizrāde 1968. gada 14. decembrī. (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., inv.gr., 137.lieta, 46.lp.)

26.att. Skats no muzikālās izrādes „Vīnes valsis” – pirmizrāde 1969.gada 4.oktobrī (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., inv.gr., 139.lieta, 27.lp.)

27.att. Mūzikas materiāls izrādei „Pelnrušķīte”, komponists V.Aivars – pirmizrāde 1978.gada 2.decembrī (Liepājas ZVA, fonds „Valsts Liepājas teātris”, 806.f., 1.apr., 313.lieta, 38.lp.)

Dziesmu svētki

Rajonu un pilsētu Dziesmu svētki bija kā sava veida ģenerālmēģinājums republikas svētkiem. Katra rajona, pilsētas vai novada Dziesmu svētkus varēja uzskatīt par individuāli organizatorisku un māksliniecisku kopumu ar atsevišķām tā sastāvdaļām – sacensībām, svētku gājienu, kopkoncertu u.c.

Padomju periodā Dziesmu svētku kustība visā valstī pārņem plašas tautas masas. Liepājas pilsētā notiek aktīva māksliniecisko kolektīvu dibināšana pie dažādiem uzņēmumiem un rūpnīcām. Tā 1958.gada 13.oktobrī Liepājas pilsētas 1959.gada Dziesmu dienu komisija sanāksmē nolēma: „Lai aktivizētu koru un deju kolektīvu darbību, panāktu jaunu kolektīvu dibināšanos atsevišķus komisijas locekļus nolemj nozīmēt pie lielākajām rūpnīcām un uzņēmumiem, kas rūpēsies uz vietām par jaunu kolektīvu noorganizēšanu [..]”. (293.f., 1.apr., 90.l., 6.lp.).

Padomju periodā Liepājas pilsētas un rajona Dziesmu svētku repertuārā iekļāva varu slavinošas un patriotiskas dziesmas, apjūsmojot dzīvi padomju zemē (28.att.).

28.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 131.lieta, 97.lp.)

Organizējot pilsētas dziesmu svētkus tika domāts arī par informatīvā materiāla sagatavošanu – reklāmas plakāti un afišas, bukleti, svētku programmas, ielūgumi, dalībnieku kartes u.c. (29.,30.,31.att.)

29.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 89.lieta, 8.lp.)

30.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 97a.lieta, 59.lp.)

31.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 97a.lieta,63.lp.)

Koru mūzika

Viens no vecākajiem koriem Latvijā – Liepājas kultūras nama vīru koris „Dziedonis” par savu dzimšanas dienu uzskata 1928.gada 22.aprīli, kad uzstājās ar pirmo koncertu. Pēc Otrā pasaules kara par kora diriģentu kļuva Jānis Dreimanis. Šajā laikā koris sasniedza savas augstākās muzikālās virsotnes, guva uzvaras gan lielajos Dziesmu svētkos, gan vīru koru salidojumos un skatēs, gan koncertēja ārpus Latvijas robežām.

32.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 89.lieta, 34.lp.)

Liepājas Kultūras nama 1974.gada atskaitē lasāms, ka „[..] jūtami pieaugusi Tautas vīru kora „Dziedonis” aktivitāte. Mūsu pilsētā sniegti 6 koncerti – divi Em.Melngaiļa mūzikas skolā, trīs – Valsts Liepājas teātrī, viens koncerts – Pedagoģiskajā institūtā – kurus noklausījušies 2400 kora mākslas cienītāji. Nodibināti draudzīgi sakari ar Gruzijas PSR mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, sniegti koncerti Aizputē, Grobiņā, Saldū, Vaiņodē. Koris piedalījās arī mūsu pilsētā organizētajās Valsts svētku tradīcijās [..]” (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nams”, 546.f., 1.apr., 60.lieta, 3.lp.).

33.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nams”, 546.f., 1.apr., 39.lieta, 1.lp.).

Koru skašu un koru karu jeb sacensību mērķis bija ne tikai noteikt labākos, bet arī „aktivizēt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu, it īpaši, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru darbību. Panākt jaunu koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru dibināšanu [..]”(Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 131.lieta,172.lp.).

34.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 411.lieta, 10.lp.)

Festivāls „Liepājas Dzintars”

"Liepājas dzintars" tiek dēvēts par senāko un tradīcijām bagātāko Latvijas mūzikas festivālu. Festivāls aizsākās 1964.gadā, kad to vēl nedēvēja par "Liepājas Dzintaru", bet tikko uzbūvētajā brīvdabas estrādē "Pūt, vējiņi!" organizēja Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojumu. (35., 36.att.)

35.att. Liepājas pilsētas DDP Izpildkomitejas 1964.gada 30.jūnija lēmums Nr.236 par ēku nodošanas ekspluatācijā aktu apstiprināšanu (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas DDP IK”, 290.f., 1.apr., 366.lieta, 172.lp.)

36.att. Liepājas pilsētas kultūras nodaļas darba plāns 1964.gada II ceturksnim (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr.,121.lieta, 13.lp.)

Vēl pēc diviem gadiem rīkoja festivālu "Kad tiekas draugi". Festivāla nolikums noteica, ka „[..] Estrādes orķestru-ansambļu un individuālo izpildītāju festivāla uzdevums ir aktivizēt estrādes žanra kolektīvu darbu, gatavojoties Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 50.gadadienai, bagātināt to repertuāru ar idejiski un mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem, veicināt jaunu interesantu izpildījuma formu rašanos. [..] Salidojumā uzaicināti piedalīties divi labākie estrādes pašdarbības kolektīvi no Baltkrievijas PSR, Lietuvas PSR, Igaunijas PSR un Latvijas PSR. Salidojumā katrs kolektīvs demonstrē savu sniegumu vienotā koncertprogrammā 50-60 minūtes. Šai laikā kolektīvam jāparāda orķestra, solistu ansambļa konferansjē un citu individuālo izpildītāju sniegumu. [..]”(Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr.,26.lieta, 4.lp.) (37.att.)

37.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 26.lieta, 20.lp.)

Festivālā laurus plūc ansamblis „Zvaigznīte” (38.att.)

38.att. Akts par iegūtajām godalgotajām vietām 1966.gada festivālā „Kad tiekas draugi”(Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 26.lieta, 18.lp.)

Pēc gada Latvijas PSR Liepājas pilsētas DDP IK Kultūras nodaļa un Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks nolēma sākot ar 1967.gadu katra gada vasarā rīkot Latvijas PSR Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parka koncertestrādē „Pūt vējiņi” pašdarbības estrādes orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju festivālu „Liepājas Dzintars”.

39.att. Ceļojošā festivāla balva (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 31.lieta, 2.lp.)

40.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 31.lieta, 44.lp.)

41.att. Telegramma, ko sūtījis ansamblis no Gruzijas par piedalīšanos 1969.gada festivālā Liepājā (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 38.lieta, 35.lp.)

42.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 38.lieta, 42.lp.)

43.att. Festivāla „Liepājas Dzintars 69” dalībnieki - Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parka estrādes ansamblis „NONA” (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 38.lieta, 62.lp.)

44.att. 1971.gada festivāla afiša (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 47.lieta, 98.lp.)

45.att. Festivāla emblēma (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 54.lieta, 173.lp.)

46.att. Par norisēm festivālā ziņoja visā valstī (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 58.lieta, 24.lp.)

47.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 65.lieta, 7.lp.)

Astoņdesmitajos gados festivāls vairākus gadus nenotika līdz 1987.gadā atsākās.

48.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsēta TDP IK”, 290.f., 8.apr., 1017.lieta, 70.lp.)

49.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsēta TDP IK”, 290.f., 8.apr., 1017.lieta, 71.lp.)

Estrādes ansambļi

Padomju laikā estrādes ansambļi bija piesaistīti kādai no Liepājas iestādēm vai uzņēmumiem. Tā vokāli instrumentālais ansamblis „Neptūns” darbojās pie Liepājas zvejnieku kolhoza „Boļševiks”, ansamblis „Credo” pie Liepājas Sērkociņu fabrikas, „Nona” pie Liepājas Kultūras un atpūtas parka, vokāli instrimentālais ansamblis „Līvi” pie Liepājas pilsētas Kultūras nama vēlāk rūpnīcas „Sarkanais Metalurgs”.

50.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 65.lieta, 50.lp.)

51.att. Kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālā ansambļa „Nona” dalībnieki, 1969.gads (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 38.lieta, 61.lp.)

52.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nams”, 546.f., 1.apr., 55.lieta, 1.lp.)

53.att. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parks”, 743.f., 1.apr., 54.lieta, 2.lp.)

54.att. Ansambļa „Kredo” dalībnieku saraksts, 1980.gads (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 703.lieta, 26.lp.)

Liepājas Kultūras nodaļa regulāri organizēja Liepājas pilsētas vokālo ansambļu un solistu – vokālistu skates. To mērķis bija „[..] sekmēt mākslinieciskā izpildījuma līmeņa tālāku pilnveidošanu, jauna, daudzpusīga, idejiski pilnvērtīga repertuāra ieviešanu, noteikt šī muzicēšanas žanra labākos izpildītājus. pilsētas”. Pilsētas skatēs obligāti bija jāpiedalās visiem koncertējošiem ansambļiem un solistiem – vokālistiem, kuri piedalījās koncertos. Pretējā gadījumā tiem koncertdarbība bija jāpārtrauc. (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 695.lieta, 1.lp.)

55.att. 1980.gada skates protokols (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 703.lieta, 4.lp.)

56.att. 1980.gada skates protokols (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 703.lieta, 5.lp.)

57.att. Grupu sastāvi 1989.gada Liepājas pilsētas vokāli instrumentālo ansambļu un grupu skatē (Liepājas ZVA, fonds „Liepājas pilsētas Kultūras nodaļa”, 293.f., 1.apr., 1055.lieta, 2.lp.)