Šogad Liepājā tiek atzīmēta izcilā arhitekta Paula Maksa Berči 170 jubileja. Liepājas zonālais

valsts arhīvs var lepoties ar to, ka kopš 1945.gada savu mājvietu ir atradis slavenā

arhitekta 19.gadsimta beigās projektētajā ēkā.

Pauls Makss Berči (1.attēls) dzimis 1840.gada 1.janvārī Vācijas pilsētā Štrausbergā,

netālu no Berlīnes. Audzis būvnieku ģimenē. Mācījies Berlīnes reālskolā un pirmās iemaņas

būvniecībā ieguvis pie tēva - Johana Frīdriha Eduarda Berči. Ap 1859.gadu Pauls Makss

Berči ieradies Rīgā. Atradis darbu Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko birojā.

1865.gadā Berči uzsāk darbu Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa inženieru birojā Daugavpilī,

kur turpina strādāt līdz 1871.gadam.

1863.gadā Berči pieteicās Pēterburgas mākslas akadēmijā, lai izstrādātu diplomdarbu

un iegūtu arhitekta grādu, ko sasniedza 1869.gadā.

1870.gadā Liepājā tika izveidota komisija jauna pilsētas plāna izstrādei un izveidots pilsētas

arhitekta postenis. Kurzemes guberņas aicinājumam atsaucas un par Liepājas pilsētas

arhitektu 1871.gadā kļūst būvmākslinieks Pauls Makss Berči. Arhitekta amatu Berči ieņem

līdz 1902.gadam.

Laikā, kad Berči ierodas Liepājā, pilsētā vērojams saimniecisks uzplaukums, līdz ar to

pieaug būvniecības pasūtījumu skaits.

Arhitektam vistuvākais būvniecībā bija romānikas un gotikas stils. Liepājā būvētajām

ēkām – neogotika ar masīvām un stingri proporcionālām formām. P.M.Berči ir autors

tādām ēkām kā Apgabaltiesas namam (pašreizējā Pilsētas dome), Nikolaja ģimnāzijai,

Navigācijas skola (pašreizējā Liepājas prokuratūra), Sv.Annas baznīcas tornim, Peldu

iestādei, Biržas ēkai, dzīvojamām ēkām, īres namiem u.c. Izstrādājis projektus Liepājas

fabrikām: Vikandera un Larsona korķa un linoleja fabrika, Eļļas fabrika „Kieler&Co”,

Tēraudliešanas fabrika „Fēnikss”, drāšu fabrika „Bekers & Co”, ādu fabrika „Korona”.

Berči raksturīgākais un iemīļotākais būvmateriāls nenoliedzami ir sarkanais ķieģelis. Tas

izceļas ar skaistu un piesātinātu krāsu. Ķieģelis izceļ ēkas striktumu, formas noteiktību

un pabeigtību, veidojot sarkanajai ķieģeļu arhitektūrai raksturīgo drūmumu. Sarkano

ķieģeļu mūrējumā galvenais un vienīgais rotājums ir karnīzē – dekoratīvo ķieģeļu rinda,

logu aiļu rāmējumi ar veltnīša profilu un melno ķieģeļu joslas.

Sarkanā ķieģeļa stilā Liepājā projektētas tādas ēkas kā Liepājas cietums (Dārzu ielā 14/16),

Liepājas tiesa (Republikas ielā 14), vairākas fabrikas u.c. Tostarp arī ēka, kurā pašreiz

atrodas Liepājas zonālais valsts arhīvs (Republikas ielā 11).

Pauls Makss Berči par Liepājas galveno arhitektu strādāja līdz 1902.gadam, pēc tam turpinot

arhitekta darbu savā privātbirojā.

Pauls Makss Berči miris 1911.gada 2.martā. Apbedīts Liepājas Vecajos kapos.

1.attēls

Ēku Republikas ielā 11, Liepājā P.M.Berči projektējis 19.gadsimta beigās

(aptuvenais gads 1890./94.). Ēka celta kā dzīvojamā māja ar četriem dzīvokļiem.

Celtnes projekta oriģināls nav saglabājies.

Ēkai raksturīgs arhitekta iemīļotais piesātināti sarkanās krāsas ķieģeļa stils ar ornamentāliem

dekoriem fasādē (2.attēls).

2.attēls

Ēkas galvenā (ziemeļu) fasāde vērsta pret Republikas ielu, dienvidu pusē noslēgts pagalms.

Celtne ir simetriski būvēta divstāvu mūra ēka, ar vidusdaļā izbūvētu centrālo ieeju (3.attēls)

3.attēls

un kāpņu telpu (4.attēls).

4.attēls

Abos ēkas galos iebūvētas saimniecības kāpnes (5.attēls) ar izeju uz pagalmu.

5.attēls

Ēka ir vērtība un arhitektoniski izteiksmīga būve ar ornamentāli veidotām ielas un gala

fasādēm. Ēkas fasāde izšuvos māla ķieģeļu mūris (6.,7.attēls).

6.attēls

7.attēls

Ēkai izbūvēti masīvi pamati – laukakmeņu mūris kaļķu javā, daļa virs pamatiem veidota no

apdedzinātu māla ķieģeļu mūra.

I.Lancmanis publikācijā „Berči liels un Berči mazs” izdevumā „Latvijas Arhitektūra” (2010.g. Nr.1)

min, ka Celtne būvēta kā Georga Rīges īres nams, kurā 20.gadsimta sākumā atradies Paula

Maksa Berči dēla Maksa Teodora birojs. Savukārt Adolfa Rihtera 1912. gadā sastādītajā

un izdotajā Kurzemes adrešu grāmatā lasāms, ka ēka Nikolaja ielā 11 (pašreiz Republikas iela)

piederējusi Gustavam Rīgem (8., 9.attēli).

8.attēls

9.attēls

Pēc Latvijas Valsts vēstures arhīvā pieejamajām ziņām ēkas pēdējais īpašnieks pirms nonākšanas

pašvaldības īpašumā bijis Zemes grāmatā minētais Georgs Lasmanis. Dzimis 1872.gadā

Liepājā, bijis ievērojams Liepājas komersants un rūpnieks. Otrā pasaules kara laikā emigrējis.

1940.-to gadu sākumā, pirmās padomju okupācijas laikā, ēkā Republikas ielā 11 atradusies

Apgabaltiesa. Par to liecina vēl pašreiz arhīva telpās saglabājušās mēbeles, uz kurām

redzams uzraksts ar Apgabaltiesas nosaukumu (10.,11.attēli).

10.attēls

11.attēls

No Apgabaltiesas laikiem arhīvā saglabājušās arī neliels skaits juridiska satura grāmatu, izdotas

laika posmā no 1872. līdz 1900.gadam (12.,13.attēls).

12.attēls

13.attēls

1940.-to gadu otrajā pusē Republikas ielā 11 savu mājvietu atrod arhīvs, kad šeit līdzās

darbojušies Liepājas apriņķa un Liepājas pilsētas valsts arhīvi.

Pēc Otrā Pasaules kara pašreizējā Liepājas arhīva darbības zonā strādājuši arī Aizputes

un Kuldīgas apriņķu arhīvi. 1949.gada 31.decembrī sakarā ar apriņķu likvidēšanu un rajonu

izveidošanu minēto apriņķu arhīvu vietā izveidoti Aizputes, Alsungas, Kuldīgas, Liepājas un

Priekules rajonu valsts arhīvi.

Līdz 1953.gadam ēkā Republikas ielā 11 līdzās arhīvam atradās arī Iekšlietu ministrijas

Liepājas pilsētas ugunsdzēsēju daļa (14.attēls).

14.attēls

Liepājas ZVA, 290.f., 1.apr., 154.lieta, 214.lp.

Pēc vairākkārtējām administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņām 1964.gada 1.janvārī Liepājas

zonā darbojās vairs tikai Liepājas pilsētas, Liepājas rajona un Kuldīgas rajona valsts arhīvi.

1964.gada 17.janvārī LPSR Ministru Padome pieņem lēmumu par valsts arhīvu tīkla reorganizāciju,

kas paredz likvidēt Liepājas pilsētas, Liepājas rajona un Kuldīgas rajona valsts arhīvus un līdz

1.aprīlim to dokumentus nodot jaunizveidotajai Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma

celtniecības arhīva (CVORSCA) Liepājas filiālei.

1991.gada 1.maijā stājas spēkā Latvijas Republikas likums “Par arhīviem”. Likums nosaka Latvijas

nacionālā arhīva fonda veidošanas, saglabāšanas, izmantošanas un pārvaldīšanas pamatprincipus,

kā arī valsts arhīvu sistēmas struktūru. No likuma spēkā stāšanās brīža Centrālā Valsts arhīva

Liepājas filiāle kļūst par patstāvīgu Liepājas zonālo valsts arhīvu.

Padomju periodā ēka Republikas ielā 11 piedzīvojusi vairākas nozīmīgas pārmaiņas. Laika

posmā no 1983.gada līdz 1987.gadam veikta ēkas rekonstrukcija – ierīkota centrālā apkures

sistēma. Savulaik ir veikta ēkas pagalma puses verandu atjaunošana. Sākotnējā greznā verandu ārsienu

apdare (dekoratīvi, kokgriezumā veidoti apšuvuma dēļi, šis fakts ir fiksēts 1980.gadā

veiktajos ēkas uzmērījumos) nomainīti ar pavisam parastiem apšuvuma dēļiem.

1980.gadā LPSR Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts izstrādājis komplekso

kapitālā remonta projektu. Projektā tika paredzēts rekonstruēt ārējos inženiertehniskos tīklus,

sanitārtehnisko daļu, ēkas centrālo, pagalma un gala fasādes (15.,16.,17.attēli) pagalma ēkas u.c.

Diemžēl projekts tā arī netika īstenots.

15.attēls

16.attēls

17.attēls

Ierīkojot centrālo apkures sistēmu, tika saglabātas greznās un vizuāli izteiksmīgās podiņu krāsnis,

kas joprojām grezno arhīva interjeru (18.-21.attēli).

18.attēls

19.attēls

20.attēls

21.attēls

Ēkas interjeru grezno arī vairāki griestu gleznojumi. 22.-25.attēlos redzami četri gadalaiki.

22.attēls

23.attēls

24.attēls

25.attēls

Griestu gleznojums centrālajā kāpņu telpā (26.attēls).

26.attēls

Rozetes grezno griestus gandrīz katrā telpā (27.,28.attēli).

27.attēls

28.attēls

1.stāvā saglabājies linkrusts (29.-31.attēli), kas jau no 19.gadsimta beigām ražots Liepājas Korķa

un Linoleja rūpnīcā. Korķis un linolejs bija viena no populārākajām lietām, pēc kurām atpazina

Liepāju ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Te ražotais linkrusts jeb marmoleums bija viens no

ekoloģiskā ziņā tīrākajiem segumiem, jo to ražoja no dabiskiem materiāliem - linu kliju eļļas,

sveķiem, koka miltiem, kaļķakmens, pigmenta un džutas.

29.attēls

30.attēls

31.attēls

Ēkā Republikas ielas 11 kopš 1945.gada atradās gan arhīvs, gan tā darbinieku dzīvokļi (32.,33.attēli).

Pēdējais ieraksts mājas grāmatā datēts ar 1979.gadu un šobrīd ēkas visas telpas aizņem

kabineti un glabātavas.

32.attēls

Liepājas ZVA, 114.f., 1.apr., 137.lieta, 1.lp.

33.attēls

Liepājas ZVA, 114.f., 11.apr., 137.lieta, 5.lp.

Ar Liepājas pilsētas domes 1997.gada 23.oktobra lēmumu Nr.547 tika apstiprināts vēsturiski un

arhitektoniski vērtīgāko Liepājas ēku un ēku kompleksu sarakstu, kurā ir iekļauta arī

ēka Republikas ielā 11. (34.,35.attēli).

34.attēls

35.attēls

2010.gada 3.martā Valsts Prezidents izsludina jauno Latvijas Republikas „Arhīvu likumu”,

kurš stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī. Likuma pieņemšana ir nozīmīgs notikums arhīvu sistēmas

attīstībai. Jaunais Arhīvu likums attiecas uz ikvienu publisko institūciju un privātpersonu, kam

piešķirtas valsts varas pilnvaras. Šīm personām un institūcijām ir noteikts pienākums dokumentēt

savu darbību un nodrošināt savu dokumentu un arhīvu pārvaldību. Minētos procesus uzraudzīs

Latvijas Nacionālais arhīvs, kurš tiks izveidots apvienojot līdzšinējās 17 valsts arhīvu sistēmas

iestādes un uzsāks darbu 2011. gada 1. janvārī. Nacionālais arhīvs turpinās līdzšinējo valsts arhīvu

sistēmas iestāžu darbu dokumentu uzkrāšanā, saglabāšanā un izmantošanas nodrošināšanā.

Liepājas zonālais valsts arhīvs (Liepājas ZVA) glabā rakstiskas liecības par Liepājas

pilsētas, Grobiņas,Rucavas, Nīcas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Pāvilostas un Aizputes novadu,

kā arī Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novadu valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un organizāciju

darbību laikā no 1945.gada līdz mūsdienām.

Arhīvā uzkrāto fondu un lietu apjoms 46 gadu laikā pieaudzis

no 92 217 lietām 870 fondos 1964.gadā

līdz 701 909 lietām 1329 fondos 2010.gadā.

Liepājas ZVA fondus veido:

Ø vietējās pašvaldības,

Ø kolhozi, padomju saimniecības, paju sabiedrības,

Ø rūpniecības uzņēmumi,

Ø ostas uzņēmumi,

Ø celtniecības organizācijas,

Ø prokuratūras, tiesas, valsts notariāta kantori,

Ø izglītības un kultūras iestādes,

Ø medicīnas iestādes,

Ø u.c.

Arhīvā uzkrāta mājas grāmatu un pierakstīšanās kartīšu kolekcija (vairāk kā 12 tūkstoši lietu), kā

arī 1996.-2009.gadā norakstīto pasu kolekcija (vairāk kā 150 tūkstoš lietu).

Nozīmīgākie fondi ir Liepājas tirdzniecības osta, Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze,

rūpnīca “Liepājas Metalurgs”, “Lauma”, Liepājas Pedagoģiskais institūts ….

Dokumentu uzkrāšana un iestāžu arhīvu uzraudzība

Arhīvs joprojām papildina savus fondus, galvenokārt, ar valsts un pašvaldību iestāžu un

uzņēmumu dokumentiem. Lai arhīvā nonāktu kvalitatīvi un pēc sastāva pilnvērtīgi dokumenti,

Liepājas arhīvs uzrauga iestāžu arhīvus, kamēr tie glabājas iestādēs. Arhīva uzraudzībā atrodas

vairāk kā 300 Liepājas pilsētas un iepriekš minēto novadu iestādes.

Dokumentu saglabāšana

Arhīvā uzkrātie pastāvīgi glabājamie dokumenti izvietoti ēkā Republikas ielā 11, Liepājā.

Tā kā ēka nav būvēta speciāli arhīvam, joprojām ir aktuāls jautājums par tās piemērošanu arhīva

vajadzībām. Dokumentu saglabāšanai jāievēro īpaši apstākļi – noteikta gaisa temperatūra un

relatīvais gaisa mitrums, iespējami mazāk gaismas un sanitāri – higiēniskās normas.

Šobrīd M.P.Berči 19.gadsimta beigās projektētā ēka ir valsts īpašums un tās apsaimniekotājs

ir Valsts nekustamie īpašumi, kam vairāk kā līdz šim būtu jādomā arī par ēkas kā vēsturiska un

arhitektoniska objekta saglabāšanu nākamajām paaudzēm, īpaši ņemot vērā tās nozīmību Liepājas

pilsētas un visas valsts vēsturē.

Liepājas arhīvs lepojas ar iespēju atrasties izcilā Liepājas arhitekta projektētajā ēkā. Atzīmējot

arhitekta jubilejas gadu, pie M.P.Berči projektētajām ēkām Liepājā tiek piestiprinātas piemiņas

plāksnes. Īpašo plāksni, uz kuras attēlots Maksa Paula Berči paraksts, piestiprināja arī pie

Liepājas zonālā valsts arhīva ēkas. (20.attēls)

36.attēls