Pamatojoties uz LPSR MP 1948. gada 11. marta lēmumu par to, ka 3., 4. un 10., 11. jūlijā notiks apriņķu Dziesmu svētki, pagastos notikušas pārbaudes par piedalīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā. Ir arī akti par bibliotēku darbu (3. l.,, 11. lp.), jo ir uzdevums „celt idejisko līmeni” (3. l., 9. lp. o.p.).Interesants materiāls par Bauskas apriņķa pagastu kultūras dzīvi (3. l.). Otrajos Latvijas PSR dziesmu svētkos (1948) piedalījās arī bērnu kori, ir dalībnieku saraksti (11. l.). Tautas namu vadītājiem un bibliotēku vadītājiem tika doti padomi dziesmu svētku organizēšanā "pielikt visas pūles koru nodibināšanai un paplašināšanai" (1. l., 3. lp.) un sekot klubos masu dziesmu popularizēšanai, jo „kultūras namos vēl arvien (1948.-1949.) turpina dziedāt novazātas, bezidejiskas dziesmas. Sarīkojumos orķestri atskaņo leģionāru dziesmas un deju šlāgerus - to izskaust.” (1. l., 26. lp.) Pētniekiem interesanti Kultūras un izglītības nodaļas izdarītie pārbaužu akti no 1946. līdz 1949. gadam.

Jelgavas pilsētas Kultūras nams (1944.-2002.), 809. fonds 1. apraksts

Aprakstā iekļautas divas - Nr. 3. un Nr. 4. lietas- afišas, bet tās nav nodotas glabāšanā.Darba plānos un atskaitēs (tikai par 1963. gadu) ir informācija cik un kādi kolektīvi darbojušies, to repertuārs (7. l.).

4. apraksts

No 1971. līdz 2001.gadam scenāriji dažādiem uzvedumiem – piem., folkloras uzvedumam „Maza bērna valodiņa”, uzvedumam „ Atvadas no bērnu dārza”, koncertprogrammas fabriku un rūpnīcu strādniekiem (168.,170.,172.,173.,174.,175. lieta).

Gatavojoties Dziesmu svētkiem (1951.)” stingri kontrolēt repertuāru, pielaist tikai tādu, ko ieteikusi LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde” (13. l., 9. lp.), „jāceļ iedzīvotāju apziņas un kultūras līmenis” (51. l.). Par sasniegtajiem rezultātiem, labākajiem kolektīviem, arī dalībniekiem individuāli – apbalvošana, piem., vāze, cigāru kastīte. Regulāri tikušas sniegtas atskaites par to, cik un kādi kolektīvi darbojušies (70. l.). Ir norādījumi par bibliotēku darbu, par grāmatu tirdzniecības darba uzlabošanu un lektoru darba organizēšanu, iesaistot lauksaimniecības speciālistus un skolotājus (13. l.).

Materiāli par Darbaļaužu svētku (1962.) norisi, pienākumu sadali (123., 162., 198. l.), arī par piedalīšanos otrajā koru salidojumā (pirmais bija 1959. gadā) (124. lieta). Ir pārskats komunistiskās partijas sekretāram „par rajona koriem un to gatavošanos Dziesmu dienai” (51. l., 1.-3. lp.). Koru un deju kolektīvu skates nosauktas par Tautu draudzības svētkiem. Dziesmu un deju svētkos 1965. gadā piedalās Skolotāju koris, ir dalībnieku saraksts (131. l., 10. lp.). 1970. gadā koriem un deju kolektīviem jāuzstājas tautas tērpos (221. l., 7. lp.), kā arī „jānodrošina dalībnieku pārvadāšana, saglabājot darba algu” (350. l., 3.-5. lp.). Uzvarētājiem piešķirti ceļojošie Dziesmu svētku karogi (52. l.). Pievienoti scenāriji, piem., "Kamēr cilvēks dzied viņš dzīvo" (307. l., 9. lp.). Ir visas republikas rajonu pilsētu koru virsdiriģentu un deju kolektīvu virsvadītāju saraksts (126. f., 4.-6. lp.).

No 1952. gada ir dokumenti par bibliotēku darbu, bibliotekāru saraksti (8. l.), atskaites (21. l.), lekciju temati (9. l.), norādījumi, ka „viss masu darbs jāizvērš brigādēs, jāiekārto sarkanie stūrīši”, arī par kora pulciņu darbu- norādīts, ka „svarīga repertuāra izvēle, 1. vietā - latviešu tautas dziesmas, tāpat arī brālīgo republiku tautas dziesmas, 2. vietā – patriotiskās, 3. vietā- oriģinālās” (9. l., 5. lp. o.p.).Tā kā „pašdarbība ir viens no līdzekļiem darba ļaužu komunistiskajā audzināšanā”, tad atbildīgi ir politdaļu priekšnieki (1952.) un uz 1952. gadu Dobeles rajonā ir 10 kori ar 241 dalībnieku (10. l.). No Dobeles rajona Vissavienības izstādē ar kori piedalīsies kolhozi „Nākotne” un „Daile”. No 1960.līdz 1977. gadam ir Dziesmu svētku koncertu programmas, afišas, ielūgumi.1984. gadā rajona dziesmu un deju svētki un Mākslas un mūzikas dienas veltītas Dobeles atbrīvošanas 40. gadadienai, un tajos piedalās novadnieki: Rita Valnere, Biruta Baumane u.c. (350.,351. l.).

Pastāvīgi glabājamie dokumenti no 1967. gada. Ir protokols par rajona kolektīvu darbību, par gatavošanos Vissavienības mākslinieciskās pašdarbības festivālam (6.b. l., 9. l.).Ir materiāli par gatavošanos Skolēnu dziesmu un deju svētkiem - deju svētki –cukurfabrikas stadionā, dziesmu svētki- parkā, Gājienā jādodas nevis tautas tērpos, bet skolēnu formās (6. b. l.) un jāievēro disciplīna (ir ziņojumi par pārkāpumiem).1971. un 1976. gadā Darba svētki, kuri norisinās Elejā (57. l., 113. l.). Ar 1974. gadu materiālos vairāk atspoguļots daiļlasītāju (83. l.), pūtēju orķestru (9. l.), vokālo un estrādes ansambļu darbs (103. l.). 1980. gadā parādās „diskžokeju” vērtējums (200. l.). 1982. gadā pasākumi ar Folkloras draugu kopas piedalīšanos (215. l.), darbojušies bērnu kolektīvi (239. l.), arī dažādi lietišķās mākslas pulciņa pasākumi- recenzējusi I. Madre.

Dokumenti no 1960. gada par pilsētas, kā arī zonālo dziesmu un deju svētku organizēšanu- plānošana, komisijas sastāva izvēlēšana, vērtēšanas protokoli. Pilsētas dziesmu svētkos piedalās kori (ir to dalībnieku vārdiskais saraksts, katra kora īsa vēsture 20. l., 20.-22. lp.), pūtēju orķestri, vokālie ansambļi (20., 94.,l.). Ir svētku norises scenāriji, programmas, afišas (193., 34., 94. l.). Interesants atskaites ziņojums par kultūras dzīvi Jelgavā (1970) (192. l., 33.-48. lp.).