DOKUMENTU IZLASE SKOLĀM PAR PADOMJU PERIODA VĒSTURI

(1944.-1949.)

Rēzeknes zonālais valsts arhīvs (RZVA) piedāvā vispārizglītojošajām skolām  dokumentu izlasi darbam ar avotiem jaunāko laiku vēsturē 9. un 12. klasē. Dokumenti ir atlasīti saskaņā ar vēstures standartu prasībām un to reprezentativitāte pierādīta Rēzeknes Augstskolas studiju programmas Arhīvniecība maģistra darba „Padomju okupācijas periodā tapušo Latgales novada arhīvu dokumentu (1944-1949) arheogrāfijas jautājumi un zinātniski izglītojošā dokumentu krājuma izveides problēmas” aizstāvēšanā 2009.gadā.

Publikācijai izmantoti RZVA dokumenti, kuri aptver Rēzeknes un Ludzas rajonu pagastu un pilsētu vēstures nozīmīgākos jautājumus un atspoguļo problēmas pēc 2.pasaules kara. Dokumenti ir sadalīti tematiskajos blokos.

Piedāvāto tēmu ietvaros dokumenti un to fragmenti sakārtoti hronoloģiskā secībā. Dokumenti atveidoti ievērojot zinātniski izglītojošo dokumentu publicēšanas arheogrāfiskās prasības. Pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu par personu datu aizsardzību, dažos dokumentos ir izmainīti vai neatklāti personu dati. Publikācijā ir ievietotas atveidoto dokumentu oriģinālu kopijas. Visi dokumenti ir atveidoti latviešu valodā, veicot oriģinālu tekstu tulkošanu. Saīsinājumiem, nepilniem un specifiskiem vārdiem ir sniegts paskaidrojums piezīmēs. Nenozīmīgās un neskaidrās teksta daļas ir apzīmētas ar: [..], kur ir vai nav ierakstīts iespējamais vārda skaidrojums, rokrakstā rakstītie dokumenti atveidoti slīprakstā, mašīnrakstā drukātie stāvrakstā.

Skolēniem ir piedāvāti jautājumi un uzdevumi darbam ar dokumenta satura izpratni, kurus izvēlas skolēns patstāvīgi vai ar pedagoga norādi.

1.tēma: Kara seku likvidācija un zemes reformas realizācija

Priekšvārds: 1944.gada jūlija beigās Latgale tika atbrīvota no vācu okupācijas, taču tas nenozīmēja Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Atbrīvotajās teritorijās nekavējoties darbu uzsāka padomju varas iestādes. Tika pieņemti pirmie lēmumi par kara seku likvidāciju un zemes reformas realizāciju, kura bija uzsākta 1940.gadā.

Dokumenti:

1. Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas sēdes protokols Nr.2 1944.gada 9.oktobrī par darba organizāciju kritušo ģenerāļu, oficieru un Sarkanās Armijas karavīru piemiņas iemūžināšanai cīņās ar vācu - fašistiskajiem okupantiem. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 1.l., 1.lp.
2. 1944.gada 9.novembra „Instrukcija par zemes piešķiršanas kārtību laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgiem zemniekiem.” RZVA, Ludzas apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas Lauksaimniecības nodaļa - 367.f., 2.apr., 1.l., 3.lp.
3. Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta izpildu komitejas 1944.gada 27.decembra sēdes lēmums par zemes atņemšanu tautas ienaidniekiem. RZVA, Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja - 276.f., 1.apr.. 2.l., 1.lp.
4. Zilupes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas sēdes protokols Nr.4 1945.gada 26.janvārī par pastāvīgi darbojošos komisiju izveidošanu. RZVA, Zilupes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja - 563.f., 1.apr., 1.l., 25.-27.lp.
5. Kārsavas pilsētas izpildu komitejas sēdes protokols Nr.19 1945.gada 20.augustā „Par nekustamā īpašuma atpakaļ nodošanu pilsoņiem, kas iebraukuši no PSRS”. RZVA, Kārsavas pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 567.f., 1.apr., 3.l., 35.lp.
6. Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta vērtēšanas komisijas akts par bezsaimnieka mantas novērtēšanu un nodošanu citām personām 1946.gada 14.novembrī. RZVA, Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja – 277.f., 1.apr., 12.l., 23.lp.
7. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948.gada 26.novembra lēmums Nr.827 „Par Maltas pagasta lauksaimniecības arteļa „Komunārs” statūtu un zemes lietošanas reģistrāciju.” RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 76.l., 3.lp.

2.tēma: Represijas pret iedzīvotājiem

Dokumenti:

1. Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Tautas tiesas 1.iecirkņa spriedums 1946.gada 14.novembrī par Inkina Josifa krimināllietu. RZVA, Rēzeknes apriņķa Tautas tiesa (1.,2.iecirknis) – 763.f., 1.apr., 28.l., 34.lp.
2. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.417 1948.gada 19.maijā „Par apriņķa izpildu komitejas lēmuma Nr.149 no 1948.gada 22.marta izmainīšanu” kulaka Ivana Pajaskina lietā. RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 60.l., 58.lp.
3. Ludzas apriņķa 1.iecirkņa Tautas tiesas 1948.gada 11.novembra ziņojums Ludzas pilsētas Finansu nodaļai par mantas aprakstīšanas akta sastādīšanu Kara Tribunālā 1946.gada 17.oktobrī notiesātajam pilsonim Vladislavam Petrovskim. RZVA, Ludzas apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas Finansu nodaļa – 377.f., 1.apr., 51a.l., 56.lp.
4. 1949.gadā 24.janvārī sastādītais „Atņemtās mantas realizācijas akts” par notiesātā pilsoņa Vladislava Petrovska mantu. RZVA, Ludzas apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas Finansu nodaļa – 377.f., 1.apr., 51a.l., 60.-62.lp.
5. Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagasta izpildu komitejas sastādītais „Mantu aprakstīšanas akts” par 1949.gada 25.martā izsūtītās pilsones Antoņinas Šnēveles mantu. RZVA, Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja - 209.f., 1.apr.49.l., 36.lp.
6. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr.708 1949.gada 26.jūnijā „Par bezsaimnieku, kulaku māju un saimniecības ēku nodošanu apriņķa skolu klašu telpām, internātiem un skolotāju dzīvokļiem”. RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 101.l., 108.-112.lp.

3.tēma: Sociālā un veselības aprūpe

Priekšvārds: Padomju valsts sociālā programma akcentēja rūpes par darba tautas labklājību un veselības aizsardzību. Daudz darba tika ieguldīts palīdzības sniegšanā sociāli nenodrošinātajiem iedzīvotājiem pārtikas kartīšu, pirmās nepieciešamības preču un būvmateriālu piešķiršanā. Rūpes par bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, kara invalīdiem bija pēckara gadu ikdienas problēmas. Neskatoties uz cēlajiem mērķiem, tomēr arī šo jautājumu risināšanā pastāvēja zināma hierarhija. Jau pirmajos padomju iestāžu lēmumos skaidri iezīmējās priviliģētās sociālās grupas, kuru problēmas tika risinātas pirmajā kārtā.

Dokumenti:

1. Ludzas apriņķa izpildu komitejas Tautas izglītības nodaļas vadītājas Turčinas ziņojums 1945.gada 3.jūlijā apriņķa izpildkomitejai par Ludzas Bezpajumtnieku- bāreņu bērnu komisijas darbu. RZVA, Ludzas apriņķa Tautas izglītības nodaļa – 380.f., 1.apr., 1.l., 89.lp.
2. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu izpildu komitejas lēmums Nr. 81 1947.gada 21.februārī „Par demobilizēto, Tēvijas kara invalīdu, karā kritušo un karaklausībai pakļauto karavīru ģimeņu iekārtošanu darbā un sadzīves apstākļu materiālo nodrošinājumu”. RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 17.l., 81.-83.lp.
3. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.44 1948.gada 31.janvārī „Par daudzbērnu māšu apbalvošanu ar ordeņiem un medaļām”. RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 47.l., 26.lp.
4. Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas sēdes lēmums Nr.66 1948.gada 6.martā „Par militārpersonu un viņu ģimeņu, kuras ieradušās no atsevišķiem Padomju Savienības rajoniem, nodrošināšanu ar dzīvojamo platību”. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 9.l., 102.lp.
5. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.1051 1949.gada 25.oktobrī „Par Latvijas PSR Veselības Ministrijas tuberkulozes sanatorijas „Rāzna” darbu”. RZVA, Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 116.l., 20.-21.lp.

4.tēma: Totalitārisma varas izpausmes izglītībā un kultūrā

Priekšvārds: Ar pirmajiem padomju varas iestāžu rīkojumiem un lēmumiem izglītības un kultūras darba atjaunošanā pēc kara, iezīmējās totalitārais vadības stils. Caur komunistiskās ideoloģijas propagandu Latgales iedzīvotāju ikdienai tika uzspiesta jauna pasaules uztvere un domāšanas veids. Tieši skolām un kultūras iestādēm bija uzticēts un uzlikts par pienākumu veikt masu audzināšanas darbu.

Dokumenti:

1. Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas un apriņķa Komunistiskās partijas komitejas rīkojums 1947.gada 28.februārī „Par apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skates organizāciju 1947.gadā.” Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 2.f., 1.apr., 13.l., 29.-31.lp.
2. Fragments no Zilupes pilsētas izpildu komitejas sēdes protokola Nr.9 1947.gada 17.jūnijā dienas kārtības „Par Zilupes luterāņu dievnama ēku”. RZVA, Zilupes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja – 563.f., 1.apr., 5.l., 23.lp.
3. Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas lēmums Nr.87 1947.gada 25.oktobrī „Par gatavošanos un Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas 30.gadadienas svinību izvešanu 1947.gada 7.novembrī” un pasākumu plāns. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 5.l., 77.-78.lp.
4. Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas lēmums Nr.97 1947.gada 25.oktobrī „Par zemes iecirkņa Nr.23 iedalīšanu Vecticībnieku dievnama celšanai Valmieras ielā”. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 5.l., 96.lp.
5. Fragments no referāta par Rēzeknes pilsētas skolu gatavību jaunajam mācību gadam Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu 1948.gada 24.jūlija sesijā. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 8.l., 126.-127.lp.
6. Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas lēmums Nr.135 1949.gada 20.maijā „Par Rēzeknes pilsētas brāļu kapu stāvokli”. RZVA, Rēzeknes pilsētas Tautas padomes izpildu komiteja -18.f., 1.apr., 16.l., 129.lp.
7. Viļānu pagasta Skujenieku pamatskolas pedagoģiskās sēdes protokola Nr.3 1949.gada 28.novembrī par skolēnu audzināšanas dabu. RZVA, Rēzeknes apriņķa Viļānu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja – 952.f., 1.apr., 3.l., 3.-4.lp.

1.TĒMA

1.dokuments

Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas protokols Nr.2 1944.gada 9.oktobrī par darba organizāciju kritušo ģenerāļu, oficieru un Sarkanās Armijas karavīru piemiņas iemūžināšanai cīņās ar vācu - fašistiskajiem okupantiem

PIEDALĀS: Pilsētas izpildu komitejas locekļi: Gedušs, Rubuļs, Nesterovs, Goršanovs, sekretāre- Mihailova, Artemejevs, 04635 daļas uzskaites nodaļas jaunākais inspektors b.Trofimovs D.V.

KLAUSĪJĀS: Jaunākais inspektors Trofimovs ieteica uzņemt uzskaitē visas karā kritušo kapsētas, mirušo no ievainojumiem un kritušo par Dzimteni karavīru un Sarkanās Armijas oficieru, un partizānu individuālos apbedījumus no okupantiem atbrīvotajā teritorijā.

NOLĒMA: a) pilsētas izpildu komiteja apņemas pēc Latvijas PSR TKP[1] skiču saņemšanas pagaidu pieminekļus pilsētas robežās nomainīt ar pastāvīgiem brāļu kapu individuālajiem oficieru apbedījumiem un Sarkanās Armijas kritušo karavīru par Padomju Latvijas atbrīvošanu;

b) sabiedriskos darbus uzticēt b.Gedušam;

c) komjaunatnes sekretāram b. Nesterovam sekot darba gaitai;

d) darbus nodot celtniecības- montāžas trestam b. Surmonovam.

Vienbalsīgi pieņemt divu skiču projektus: pirmā skice- zvaigznes veida piramīda, augstums 2 ½ m, platums 1 ½ m – diviem divīzijas komandieriem gvardes- pulkveža Mikuļa I.P. un pulkveža Paniševa G.I. Otrā skice- kubveida piramīda diviem pulka komandieriem; pulkvedim Mocokinam I.N. un gvardes majoram Sorokoputam V.I.

Pieminekļu uzstādīšanas laiks Mikuļas laukumā no 10.10.1944. Pēc pieminekļu uzstādīšanas Mikuļas laukumu nofotografēt b. Ribakovam.

                                           Izpildkomitejas priekšsēdētājs: [paraksts]

                                           Sekretārs: [paraksts]

1.TĒMA

2.dokuments

1944.gada 9.novembra „Instrukcija par zemes piešķiršanas kārtību laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgiem zemniekiem.”

I Zemes komisija

1.Lai izpildītu Latvijas PSR TKP[1] un Latvijas K(b)P CK[2] 1944.g.7.septembra lēmumu par zemes atdošanu un piešķiršanu laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem, nodibināt sekojošas zemes komisijas:

a) Centrālo Republikānisko zemes komisiju piecu locekļu sastāvā, kurus apstiprina Latvijas PSR TKP un Latvijas K(b)P CK;

b)apriņķu zemes komisijas 5 locekļu sastāvā: [..];

c)pagastu zemes komisijas 5 locekļu sastāvā: [..].

2.Pagastu zemes komisijas nodibina to priekšsēdētāji. Pagastu zemes komisiju locekļus apstiprina apriņķa izpildu komiteja.

3.Pagastu zemes komisiju pienākumi ir:

a)zemes fonda sastāva un apjoma noteikšana pagastā; zemes atdošana atpakaļ un piešķiršana personīgā lietošanā laukstrādniekiem un bezzemniekiem, zemes piegriezumu piešķiršana trūcīgiem zemniekiem un zemes ierādīšana valsts, sabiedriskajām un rūpniecības vajadzībām. Ar šiem jautājumiem saistītas lietas pagastu zemes komisijas skata cauri ieinteresēto personu klātbūtnē, kuras 3 dienu laikā var iesniegt iebildumus vai sūdzības par šo komisiju lēmumiem apriņķa zemes komisijai. [..];

b)[..];

c)[..].

4.[..].

5.Apriņķa zemes komisija izziņo pagasta iedzīvotājiem, izliekot pagasta izpildu komitejas telpās paziņojumu par dienu, kurā skatīs cauri šī pagasta lietas. Apriņķa zemes komisijas lēmumi ir galīgi un izpildāmi.[..].

6.Centrālā Republikāniskā zemes komisija vada apriņķu un pagastu zemes komisijas valsts zemes fonda noteikšanas un sadalīšanas lietās, skata cauri un izlemj sūdzības par apriņķa zemes komisijas lēmumiem.

II Zemes fonda sastāva un apjoma noteikšanas kārtība

7.Zemes fondu sastāda:

1)zemes (atgriezumi), kuras piešķīra 1940.-41.gadā laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem;

2)brīvprātīgi ar vācu okupantiem aizgājušo īpašnieku saimniecības;

3)zemes atgriezumi no saimniecībām, kuru īpašnieki aktīvi palīdzējuši vācu okupantiem;

Šīm saimniecībām atstājami no 5 līdz 8 ha zemes. Šīs saimniecības nosaka pagastu izpildu komitejas un ar attiecīgajiem raksturojumiem ziņo apriņķa izpildu komitejai apstiprināšanai;

4)zemes atgriezumi no saimniecībām, kurām ir vairāk par 20 ha. Šie atgriezumi izdarāmi tai gadījumā, ja pagasta komisija reģistrējusi tik daudz laukstrādnieku, bezzemnieku un trūcīgo zemnieku, kam jāpiešķir zeme, ka sastādītais zemes fonds nepietiekams. Atgriezumus atļauts nodalīt no 1 līdz 10 ha ar tādu aprēķinu, lai saimniecības, no kurām atgriež zemi, paliktu ne mazāk par 20 ha.

8.[..].

III Kārtība zemes piešķiršanā laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem

9.Pagasta zemes komisija reģistrē visus laukstrādniekus, bezzemniekus un trūcīgos zemniekus, kas dzīvo šinī pagastā un saņēmuši zemi 1940.-41.gadā. Viņu vēlēšanos saņemt atpakaļ zemi agrākā platībā vai arī palielinātā līdz 15 ha – nokārto ar attiecīgu pieteikumu.

Vienlaikus ar šo reģistrāciju pieņem arī no citiem laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem pieteikumus par zemes vai piegriezumu piešķiršanu viņiem līdz 15 ha platībai.

10.Pagastu zemes komisijas piešķir laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem to zemi, kuru viņi saņēma 1940.-41.g. zemes reformas rezultātā un ja izteikuši vēlēšanos saņemt to atpakaļ. Otrā kārtā zemi piešķir visiem pārējiem zemi pieprasījušiem laukstrādniekiem, bezzemniekiem un trūcīgajiem zemniekiem.

11.Laukstrādniekiemun bezzemniekiem, kā tiem kam zeme piešķirta 1940.-41.g., tā arī jaunpieteikušamies, zeme piešķirama 10 ha normā un sīksaimniecībām zeme piešķirama līdz 10 ha. Ja pēc apskaites zemes izrādīsies vairāk, tad visām šinī pantā norādītām saimniecībām atļauts iedalīt zemi attiecīgi vairāk, bet nepārsniedzot 15 ha.

IV Zemes atgriezumu un piegriezumu nodošanas kārtība un tehnika

12.[..].

13.[..].

14.Saimniecības atgriezumi un piegriezumi izdarāmi tā, lai kā vecās, tā jaunās saimniecības būtu ērtas apstrādāšanai ar traktoru un piemērotas racionālai lauksaimniecībai.

15..[..].

16.Pirms zemes fonda sadalīšanas projekta plāna sastādīšanas pagasta zemes komisijas noskaidro, kādas zemes vajadzīgas, un tās nodala nodošanai esošiem un projektējamiem valsts un sabiedriskiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām.[..].

17.Sīksaimniecībām piegriezumi projektējami pēc iespējas pie to robežām; ja tas nav iespējams, tad tīrumu var dot starpgabalā ne tālāk par 2 km, bet pļavas – ne tālāk par 5 km.

Jaunajās saimniecībās un piegriezumos trūcīgajām saimniecībām nav iedalāmi atsevišķi kūdras purva starpgabali.

18.Atgriezumi projektējami tā, lai nepaliktu lauksaimnieciski izmantojama zeme, kuru nevar izlietot piegriezumiem vai jaunsaimniecību ierīkošanai.

Tām agrākajām saimniecībām, kurām atstājami tikai no 5 līdz 8 ha, atstājamās daļas projektēšana nav jāsaista ar saimniecības centru, t.i. atstājamā daļā nav jāiedala saimniecības galvenās ēkas un dārzi.

(19.kārtas numurs instrukcijā izlaists, RZVA piezīme)

20.Jaunajās saimniecībās un piegriezumos trūcīgajām saimniecībām meža platība nevar pārsniegt apm.10 proc. no zemes kopplatības un šinī platībā nav iedalāmi parki, dabas pieminekļi un saudzējami meži.

21.[..].

22.[..].

23.[..].

24.[..].

25.Iedalīto gabalu saraksti un projektu plāni uzglabājami pie apriņķa zemju nodaļas vecākā zemes ierīkotāja.

Latvijas PSR Zemkopības Tautas Komisārs J.Vanags

1.TĒMA

3.dokuments

Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta izpildu komitejas 1944.gada 27.decembra sēdes lēmums par zemes atņemšanu tautas ienaidniekiem

PROTOKOLS Nr.1

PIEDALĪJĀS: pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs Ikaunieks V.Z., locekļi: priekšsēdētāja vietnieks Šilovs E.I., Škarsta L.D., Lukjanovs O., kā arī zemes komisijas locekļi: Solovjovs T.L., Jaunzems A. un Golovnevs A.I.

Dienas kārtība: Zemes atņemšana tautas ienaidniekiem.

KLAUSĪJĀS: Tautas ienaidnieku noteikšana Sakstagala pagastā, kuri vācu okupācijas laikā aktīvi piedalījās nošaušanās un citās represijās.

NOLĒMA: Pamatojoties uz izsmeļošiem pierādījumiem par ienaidnieka noziedzīgo darbību, par tautas ienaidniekiem uzskatīt un pilnīgi valsts zemes fondā ieskaitīt sekojošu tautas ienaidnieku zemi.

* Sarakstā ir iekļautas 46 personas

1.TĒMA

4.dokuments

Zilupes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas sēdes protokols Nr.4 1945.gada 26.janvārī par pastāvīgi darbojošos komisiju izveidošanu.

KLAUSĪJĀS: Par pastāvīgi darbojošos komisiju organizāciju pie Zilupes pilsētas izpildkomitejas. Pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs b.Krilovs F.I. paskaidroja, ka pēc atsūtītās instrukcijas pie pilsētas izpildu komitejas nepieciešams izveidot septiņas pastāvīgi darbojošās komisijas, tās ir:

1) rūpniecības;

2) finansu- budžeta;

3) tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas;

4) tautas izglītības;

5) veselības aizsardzības;

6) dzīvokļu – komunāla;

7) piepilsētas saimniecību un individuālās dārzkopības.

Katrā komisijā nepieciešams priekšsēdētājs, sekretārs un 5-7 locekļi. Tādējādi septiņām komisijām nepieciešams atlasīt pārbaudītus labākos mūsu 49 cilvēkus.

Tālāk b. Krilovs paskaidroja, ka būtu vēlams dažas komisijas apvienot un septiņu komisiju vietā izveidot trīs komisijas. Tas tāpēc, ka pilsēta neliela un ir grūti atlasīt tik lielu komisiju locekļu skaitu.

NOLĒMA: izveidot septiņu komisiju vietā trīs komisijas, apvienojot pirmās trīs komisijas vienā, ceturto un piekto komisiju vienā un sesto un septīto komisiju vienā, tas ir:

pirmā komisija: rūpniecības, finansu-budžeta un tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas;

otrā komisija: tautas izglītības un veselības aizsardzības;

trešā komisija: dzīvokļu – komunālā, piepilsētas saimniecību un individuālās dārzkopības.

[..].

                                            Zilupes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs: [paraksts]

                                            Priekšsēdētāja vietnieks: [paraksts]

1.TĒMA

5.dokuments

Kārsavas pilsētas izpildu komitejas sēdes protokols Nr.19 1945.gada 20.augustā „Par nekustamā īpašuma atpakaļ nodošanu pilsoņiem, kas iebraukuši no PSRS[1]”.

SĒDI VADA: izpildu komitejas priekšsēdētājs A.Kušners

PIEDALĀS: pilsētas komunālās saimniecības inspektors A.Ločmelis, izpildu komitejas sekretāre A.Smirnova, izpildu komitejas locekļi P.Miltans un J.Tjagunovs.

Sēdi atklāj plkst.18.00

PROTOKOLĒ: izpildu komitejas sekretāre A.Smirnova

SĒDES DARBA KĀRTĪBA:

1.Nekustamo īpašumu atpakaļ nodošana pilsoņiem, kas iebraukuši no PSRS.

§. 1

a. Caurskatījusi pilsoņa Laškovs Olgas Vasilija m. Lūgumu, kurā tiek lūgts nodot viņas rīcībā nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Kalēju ielā 19, sakarā ar reevakuēšanos no PSRS un ņemot vērā to, ka īpašums pēc dokumentiem skaitās uz viņas vīra vārdu, bet O.Laškova ir viņa sieva un citu tuvāku radinieku nav, izpildu komiteja nolemj:

Nodot nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Kalēju ielā Nr.19, pilsones Laškovas Olgas Vasilija m. Kārsavā, Kalēju ielā Nr. 19 īpašumā un rīcībā līdz vīra demobilizēšanai no Sarkanarmijas.

2. Caurskatījusi pilsoņa Stalbovs Rivas Maiseja m. lūgumu, kurā lūgts nodot viņas rīcībā nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Maija ielā Nr.33, sakarā ar reevakuēšanos no PSRS un ņemot vērā to, ka īpašums pēc arhīva dokumentiem skaitās uz viņas vīra Stolbovs Izraeļa vārdu, Stolbovs Riva ir likumīga sieva un citu tuvāku radinieku nav, izpildu komiteja nolemj:

Nodot nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Maija ielā Nr.33 pilsones Rivas Maiseja m. dzīv. Kārsavā, Maija ielā Nr.33, īpašumā un pārvaldīšanā.

3. Caurskatījusi pilsoņa Raibais Friča Martina d. lūgumu, kurā tiek lūgts nodot viņa rīcībā nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Malnavas ielā Nr.1, sakarā ar to, ka pati īpašniece aizbēgusi līdzi vācu okupantiem un tuvākais īpašnieks ir viņas māte Anna Ozoliņa, kura arī atteicās no īpašuma par labu Fricim Raibais, kurš pašreiz skaitās Tēvijas kara II grupas invalīds. Citu tuvāku mantinieku nav, izpildu komiteja nolemj:

Nodot nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Malnavas ielā Nr.1 pilsoņa Raibais Friča Martina d. dzīv. Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Zondora dzirnavās, pilnīgā īpašumā un rīcībā.

4. Caurskatījusi pilsoņa Alibers Judas Grigorija d. lūgumu, kurā tiek lūgts viņa rīcībā nekustāma īpašuma atpakaļ atdošana, atrodošos Kārsavā, Maija ielā Nr.31. sakarā ar reevakuēšanos no PSRS un ņemot vērā Ludzas apriņķa 3. iecirkņa Tautas tiesas izpildu rakstu, kurā tiek atzīts kā īpašnieks Alibers Juda Grigora d., izpildu komiteja nolemj:

Nodot nekustāmu īpašumu atrodošos Kārsavā, Maija ielā Nr.31, pilsoņa Alibers Judas Grigorija d. pilnīgā īpašumā un rīcībā.

                  Sēdi slēdz plkst. 19.55

                                                       Izpildu komitejas priekšsēdētājs: [paraksts]

                                                       Izpildu komitejas sekretāre: [paraksts]

                                                       Locekļi: 1.[paraksts]

                                                                    2.[paraksts]

1.TĒMA

6.dokuments

Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta vērtēšanas komisijas akts[1] 1946.gada 14.novembrī par bezsaimnieka mantas novērtēšanu un nodošanu citām personām

1946.g.”14.”novembrī mēs, Rēzeknes apriņķa [Dricēnu][2] pagasta vērtēšanas komisija, sastāvoša no komisijas priekšsēdētāja Dricēnu pagasta izpildu komitejas locekļa – Valsts apdrošināšanas pārvaldes(Gosstrach) 105 inspekcijas iecirkņa inspekcijas inspektora Jāzepa Igauņa un Dricēnu pagasta zemes komisijas locekļa Gžibovska Pētera piedaloties pilsonim Aukstkalns Jānim, kuŗam kā jauniedalītās saimniecības ieguvējam, tēvijas kara invalīdam, padomju partizānu ģimenes loceklim (attiecīgo pasvītrot) apriņķa zemes komisija viņa īpašumā nodevusi saimniecības mantu, kas piederējusi (bij[ušais] īpašnieka uzvārds un vārds) Zvaigznes Pāvelam ar vācu okupantiem aizbēguša kulaka[3] vai tautas ienaidnieka[4] saimniecībai (attiecīgo pasvītrot), sastādījām šo aktu par sekojošo:

1.Pagasta vērtēšanas komisija novērtēja mantu, kas atrodas Bružlicas saimniecībā un kuŗu apriņķa zemes komisija nodevusi pilsonim(uzvārds, vārds un tēva vārds) Dricēnu M.Z.I.P. [5] ; izejot no mantas pilnas vērtības un tās nolietošanas procenta, vērtēšanas komisija noteica atsevišķiem mantas veidiem šādu vērtību (Rubļos):

                                                                                                                                  Kopā-49161,57

[Akta otrā puse]

Tādā kārtā pilsonim Dricēnu MZIP īpašumā nodotās visas mantas kopīgā vērtība sastāda četrdesmit deviņas tūkstotis viens simts sešdesmit viens 57/100 rubļu (Rub. 49161,57 ).

2.Saskaņā ar K(b)P[6] CK lēmumu, pilsonis Dricēnu MZIP saņemot savā īpašumā augstāk minēto mantu, apņemas ne vēlāk kā mēneša laikā nokārtot PSRS Lauksaimniecības bankas nodaļā parāda rakstu par aizdevumu saņemtās mantas vērtībā un nomaksāt to Lauksaimniecības bankai ne vēlāk kā 10 gadu laikā.

3.Akts sastādīts 3 eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru nodos mantas saņēmējam pēc lēmuma apstiprināšanas [Rēzeknes] apriņķa darba ļaužu deputātu padomes izpildu komitejā, viens eksemplārs iesniedzams Lauksaimniecības bankas Rēzeknes nodaļai un viens eksemplārs paliek pagasta darba ļaužu deputātu padomes izpildu komitejas aktos.

                                    Pagasta vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs: [paraksts]

                                    Komisijas locekļi: [paraksts] [paraksts]

                                    Mantas saņēmējs: [paraksts]

                                     (Z.v.)

                                  Pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs:[paraksts]

                                  Sekretārs: [paraksts]

Dricēnu pagasta darba ļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1947.g. „29.” decembra lēmumu Nr. 19 par pilsonim Dricēnu MZIM nododamās mantas novērtēšanu Rēzeknes apriņķa darba ļaužu deputātu padomes izpildu komiteja apstiprina.

                                1947.g.”28.” martā N 179.

                                      (Z.v.)

                                  Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs: [paraksts]

                                  Sekretārs: [paraksts]

1.TĒMA

7.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948.gada 26.novembra lēmums Nr.827 „Par Maltas pagasta lauksaimniecības arteļa „Komunārs” statūtu un zemes lietošanas reģistrāciju.”

Apriņķa Padomes izpildu komiteja n o l e m j:

1. Reģistrēt Lauksaimniecības arteļa „Komunārs” Statūtus, atrodas Maltas pagasta, Prezmas ciema padomes sādžā Loši, kas apstiprināti Lauksaimniecības arteļa kopsapulcē 1948.gada 24. oktobrī, protokols Nr.1.
2. Apstiprināt lauksaimniecības arteļa „Komunārs” koplietošanā 224.40 ha zemes, tai skaitā aramzemes 93,10 ha, ar 13 sētām.
3. Sabiedriskoti 7 liellopi, 11 zirgi un nepieciešamā barība, lopu un zirgu skaita uzturēšanai.

                                           Apriņķa Padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs.- [paraksts] J.Ronis

                                           Apriņķa Padomes izpildu komitejas sekretārs.- [paraksts] A.Plenkins

2.TĒMA

1.dokuments

Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Tautas Tiesas I iecirkņa spriedums 1946.gada 14.novembrī Inkina Josifa Antona d. krimināllietā par dokumentu viltošanu un atteikšanos pildīt obligātās valsts nodevas

Lieta Nr.261

S a s t ā v s: tautas tiesnesis Zutis

tautas piesēdētāji Vorobjovs un Fadejevs

sekretārs Savickis

ar prokurora Korotkova, aizstāvja Latkovska piedalīšanos

Atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, izskatot apsūdzētā Inkina Josifa Antona d. krimināl[lietu] dzim. 1896.g., no Kaunatas pag[asta] Mazo-Višu sādž[ā], pēc nac[ionalitātes] latvietis, b[ez]part[ejiskais], izglītots, precēts, netiesāts, izcelsm[e] no zemniekiem, strādājošais savā l[auku] saimniecībā.

Apsūdzēts pēc KpFsR KK p. p.72. I d. un 61. III d.[1]

Tiesā apsūdzētajam atzīstoties un ar lietas materiāliem noskaidrots, ka Inkins Josifs Antona d., lai noslēptu nenodoto labību par 1945.g., viltoja divas kvītis vienu no 24 kg uz 240 kg, bet otru no 32 uz 325 kg, ar to viņam bija mērķis apmānīt valsti 493 kg labības nenodošanā par 1945.g. Pēc iepriekš teiktā Inkina vaina pēc KK 72. p. I d. pierādīta, tāpat ir pierādīta arī apsūdzība pēc KK 61.P. III d. tā kā viņš nav nodevis par 1945.gadu labību 493 kg kartupeļus 1067 kg pienu 282 litrus un sienu 50 kg neskatoties uz to, ka viņam ir visas iespējas norēķināties, un tāpēc tiesa vadoties pēc KK p. p. 319 un 320 [2]

P i e s p r i e d a

Inkinam Josifam Antona d. dzim. 1896.g. pēc KK 72. p. I d. brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pēc KK 61. p. III d. brīvības atņemšanu uz diviem gadiem ar personīgās mantas konfiskāciju.

Pamatojoties uz KK 49.p.[3] kā soda mēru, uzskatīt divus gadus ar apsūdzētajam piederošās mantas konfiskāciju. Soda laiku skaitīt no 1946.gada 4. novembra.

Spriedumu var apžēlot Latvijas PSR Augstākajā tiesā 5 dienu laikā.

                                  Tautas tiesnesis [paraksts] Zutis

                                  Piesēdētāji [paraksti] M.Fadejevs A.Vorobjovs

                    Kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

                                   Tautas tiesnesis [paraksts] Zutis

                                   Piesēdētāji [parakats] A.Vorobjovs M.Fadejevs

2.TĒMA

2.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.417 1948.gada 19.maijā „Par apriņķa izpildu komitejas lēmuma Nr.149 no 1948.gada 22.marta izmainīšanu” kulaka Ivana Pajaskina lietā.

Apriņķa Padomes izpildu komiteja NOLĒMA:

1. Izmainīt apriņķa Padomes izpildu komitejas 1948.gada 22.marta lēmuma Nr.149 2. punktu jaunā redakcijā.

PĀRSŪTĪT no kolhoza „30 let Oktjabrja” teritorijas kulaku Pajaskinu Ivanu Borisa d. uz Rēzeknes apriņķa Ezernieku pagastu, iedalot viņam saimniecību no Valsts Zemes fonda 5 ha apjomā, kā vācu atbalstītājam.

                                                 Apriņķa Padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja v.i.- [paraksts] A.Panins

                                                 Apriņķa Padomes izpildu komitejas sekretārs.- [paraksts] A.Plenkins

2.TĒMA

3.dokuments

Ludzas apriņķa 1.iecirkņa Tautas tiesas 1948.gada 11.novembra ziņojums Ludzas pilsētas Finansu nodaļai par mantas aprakstīšanas akta sastādīšanu Kara Tribunālā 1946.gada 17.oktobrī notiesātajam pilsonim Vladislavam Petrovskim.

Kopija Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara Tribunālam.

Sūtu Jums LPSR IM K/T[1] apsūdzētā b. Petrovska Vladislava Ivana d. mantas apraksta aktu 1948.gada 10.novembrī, par kopīgo summu četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit sešiem rubļiem- 4776 rbļ.

Sakarā ar to lūdzu Jūs veikt realizāciju valsts labā, pēc kā lūdzu paziņot K/T. Pievienoju izrakstu no LPSR IM K/T 1946.gada 17.oktobra sprieduma.

                                                                                  I iecirkņa Tautas tiesnesis: [paraksts]

                                                                                  Tiesu izpildītājs: [paraksts]

2.TĒMA

4.dokuments

1949.gadā 24.janvārī sastādītais „Atņemtās mantas realizācijas akts” par notiesātā pilsoņa Vladislava Petrovska mantu.

Pēc „10.”novembra 1949.[1] akta Nr._____ saņemto no parādnieka Petrovska Vladislavs Ivanoviča Ludzā Strādnieku ielā Nr.3 Ludzas apr[iņķa](pils[ētas]) fin[nansu] nodaļas apr[riņķa](pils[ētas]) Valsts apdrošināšanas inspekcijas nodokļu (apdrošin[āšanas]) inspektors valsts ieņ[ēmumu] vec[ākā] inspektore Auziņs A.J. nodeva (pārdeva) sekojošo mantu

                                                                         Kopā: 3450,-

                                                           Turpinājums nāk. aktā.

2.TĒMA

5.dokuments

Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagasta izpildu komitejas sastādītais „Mantu aprakstīšanas akts” par 1949.gada 25.martā izsūtītās pilsones Antoņinas Šnēveles mantu.

Komisija, kurā ietilpst šādi Ozolaines pagasta izpildkomitejas pārstāvji: b. b. Kumovs M.T., Terentjevs F.L. un Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas pārstāvis Čudars D.A.

aprakstījusi mantu, kas pieder Šnēvelei Antoņinai Ignata m., ar dzīves vietu: Ozolaines pagasta Slobodas ciema padomes otrā rajona ,s[ādža]. Jaunsaimnieku.

                                                          Kultūru sējumi:

                                                  Graudi:

                                           kvieši 30,- kg                                     kartupeļi 800,- kg

                                           mieži __________kg                           milti ____________ kg

                                           auzas 120.- kg                                   itas kultūras _____ kg

                                           linsēklas________kg                           rudzi 80,-kg

                                                                                                    siens 500kg

                                                                                                    salmi 400kg

           Šis akts sastādīts 2 eksemplāros

                                                    Komisijas locekļi: [paraksts]

                                                                                [paraksts]

2.TĒMA

6.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr.708 1949.gada 26.jūnijā „Par bezsaimnieku, kulaku māju un saimniecības ēku nodošanu apriņķa skolu klašu telpām, internātiem un skolotāju dzīvokļiem”.

Apriņķa Padomes izpildu komiteja atzīmē, ka 49 apriņķa skolas ir izvietotas privātmājās un lielākajā daļā septiņgadīgo skolu nav internātu, bet daļa skolotāju dzīvo privātdzīvokļos.

Ar mērķi savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot skolas 1949./1950. mācību gadam un atbilstoši Latvijas PSR Ministru Padomes 1949.gada 23.marta Rīkojumam Nr.295. –

Apriņķa Padomes izpildu komiteja n o l e m j:

1. Apstiprināt pagastu darbaļaužu deputātu Padomju izpildu komiteju lēmumus – nodot apriņķa skolām bezsaimnieka kulaku mājas un saimniecības ēkas, saskaņā ar pielikumu Nr.1.

                                                     Apriņķa Padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja v.i..- [paraksts] A.Šaulenoks

                                                     Apriņķa Padomes izpildu komitejas sekretārs: [paraksts] A.Plenkins

Fragments no pielikuma pie Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas 1949.gada 26.jūnija Lēmuma Nr.708 „Par bezsaimnieka būvju nodošanu skolām”

[dokumenta pielikumā ir informācija par Andrupenes, Bērzgales, Kaunatas, Makašānu, Maltas, Ružinas, Rēznas, Nautrēnu, Sakstagala, Silajāņu un Ezernieku pagastiem]

O z o l a i n e s p a g a s t s

a) Pakalnu 4- klasīgajai skolai- klašu telpām, bijušā Boru sādžas īpašnieka Blinova māju. 

b) Ozolmuižas 7- gadīgajai skolai- 2 skolotāju dzīvokļiem ar pārvešanu pie skolas, bijušā sādžas Koziri īpašnieka Veisa māju. 

c) Ozolaines 7- gadīgajai skolai- 2 skolotāju dzīvokļiem, bijušās Sofijas Šneveles māju.

3.TĒMA

1.dokuments

Ludzas apriņķa izpildu komitejas Tautas izglītības nodaļas vadītājas Turčinas ziņojums 1945.gada 3.jūlijā apriņķa izpildkomitejai par Ludzas Bezpajumtnieku- bāreņu bērnu komisijas darbu.

Ar šo sniedzu ziņas par Ludzas apriņķa bezpajumtnieku- bāreņu bērniem.

Bezpajumtnieku- bāreņu bērnu komisijas sastāvā ietilpst 7 personas:

1) AK(b)P[1] kara daļas vadītājs b.Borodaenko;

2) Ludzas apr. Izpildkomitejas soc[iālās] nodr[ošināšanas] nod[aļas] priekšsēdētāja vietnieks b.Anaškins;

3) ITK Partorgs[2] b.Strogonovs;

4) ITN[3] vadītāja b.Turčina;

5) Apr[iņķa] veselības aizsardzības nod. vadītāja b.Platonova;

6) VĻKJS[4] 2.sekretāre b.Jarošenko un

7) Arodbiedrības priekšsēdētājs b.Lemeševskis

                                                    Ludzas apr. TIN vadītāja: /Turčina/

3.TĒMA

2.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu izpildu komitejas lēmums Nr. 81 1947.gada 21.februārī „Par demobilizēto, Tēvijas kara invalīdu, karā kritušo un karaklausībai pakļauto karavīru ģimeņu iekārtošanu darbā un sadzīves apstākļu materiālo nodrošinājumu”.

Noklausoties Rēzeknes apriņķa Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītāja b.Borovika un Rēzeknes Invalīdu Kooperatīva savienības priekšsēdētāja b.Krimska līdzreferātu apriņķa izpildu komiteja n o l ē m a:

[..].

99 procenti 3.grupas un 50 procenti 2.grupas Tēvijas kara invalīdu, ir sniegta liela materiāla palīdzība/ naudā, produktos, ar mantām/, nodrošināti ar dzīvojamo platību un kurināmo.

1946.gadā ir piešķirtas atlaides valsts nodevu piegādē, lopkopības un laukkopības produktos- 4.012 saimniecībām, izsniegti lieli naudas līdzekļi un meža materiāli remontam un dzīvojamo māju atjaunošanai., sniegta liela palīdzība sēklu iegādei sējai- 83.338 kg graudu, kā arī iedalīti 140 liellopi un sniegta palīdzība lauksaimniecības inventāra iegādei.

Neskatoties uz to, ne visi uzņēmumu un iestāžu vadītāji pareizi risināja jautājumu par materiālās palīdzības sniegšanu Tēvijas kara invalīdiem, demobilizētajiem un kara dienesta pakļauto ģimenēm, kuri strādā viņu uzņēmumos un iestādēs, piemēram, Celtniecības- montāžas pārvalde, latviešu vidusskola, pilsētas komunālā saimniecība, u.c. reizēm neuzmanīgi un cietsirdīgi izturas pret demobilizēto, kara invalīdu un kara klausībai pakļauto ģimeņu sūdzībām un iesniegumiem dzīvokļu piešķiršanā. Pārbaudes dienā ar dzīvojamo platību bija nenodrošināti 5 Tēvijas kara invalīdi, 31 demobilizētais , slikts ir nosauktā kontingenta nodrošinājums ar kurināmo / Galēnu, Viļānu un Makašānu pagastā/.

Demobilizēto un Tēvijas kara invalīdu sūdzības netika izskatītas stingri norādītajos termiņos un atbildes uz sūdzībām netika sniegtas.

Apriņķa izpildu komitejas Sociālās nodaļas pārbaudē k o n s t a t ē t s, ka darbā iekārtošana, kas būtu jārisina kā darbu mājās ar Rēzeknes Invalīdu Kooperatīva savienības invalīdu kooperācijas palīdzību, kuras priekšsēdētājs b.Krimskis nav sniedzis nekādu redzamu palīdzību invalīdu nodrošināšanai ar darbu, nav organizējis darbu mājās, nav nodarbojies ar esošo arteļa darbnīcu paplašināšanu kā, piemēram: apavu; frizieru; galdniecības un citu, neorganizēja plaša patēriņa preču izlaidi. Nodarbojās vienīgi ar tirdzniecību (gaļas kiosks, amerikāniete- alus tirgotava, frizētava un organizē atklātās kafejnīcas) zem Invalīdu Kooperatīva savienības izkārtnes vairākumā gadījumu strādā bijušie veikalnieki un spekulanti, brāļi LEVINI, KĻACIČS un citi, kuri slēpjoties zem invalīdu kooperācijas, veido savu labklājību un dod minimālus ienākumus artelim.

Invalīdu Kooperatīva savienības grāmatvedībā valda pilnīgs haoss uzskaitē un atskaitēs. Arteļa vec[ākais] grāmatvedis b. Zaicevs strādā pusotru mēnesi, nodarbojas ar sistemātisku dzeršanu un nekādu kārtību grāmatvedībā nav ieviesis.

[..].

Balstoties uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1947.gada 23.janvāra Rīkojumu Nr.47, Rēzeknes apriņķa izpildu komiteja n o l e m j :

1. Par īpaši sliktu invalīdu arteļa vadību, par arteļa aparāta piesārņošanu ar nevēlamiem elementiem, par bezjūtīgu attieksmi pret invalīdu iekārtošanu [darbā] un par neskaidrību uzskaitē un atskaitēs, Rēzeknes Invalīdu Kooperatīva savienības priekšsēdētāju b.Krimski atbrīvot no darba.

2. Uzdot apriņķa Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājam b.Borovikam piemeklēt atbilstošu kandidatūru Invalīdu Kooperatīva savienības priekšsēdētāja amatam, saskaņojot to ar apriņķa Latvijas K(b)P kadru daļu.

3. Uzlikt par pienākumu pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b.Šaulenokam nekavējoši piedāvāt dzīvojamo platību demobilizētajiem, Tēvijas kara invalīdiem un kara klausībai pakļauto karavīru ģimenēm Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju liekās dzīvojamās platības apzināšanas ceļā.

4. Uzlikt par pienākumu b.Fomenko līdz 1947.gada 25.februārim apgādāt ar kurināmo 3 kubikmetru apmērā demobilizētos, Tēvijas kara invalīdus un kara klausībai pakļauto karavīru ģimenes.

5. Uzlikt par pienākumu pagastu padomes priekšsēdētājiem:

a) līdz 1947.gada 25.februārim ieviest kārtību atlaižu noteikšanā lopkopības produktiem kara klausībai pakļauto karavīru ģimenēm un Tēvijas kara invalīdiem, saskaņā ar likumu. Sarakstus iesniegt Sociālās nodrošināšanas nodaļā;

b) līdz 1947.gada 1.martam savstarpējās palīdzības ceļā uz vietām organizēt palīdzību sēklu iegādē kara klausībai pakļauto karavīru un Tēvijas kara invalīdu ģimenēm, kurām tas īpaši nepieciešams;

c) līdz 1947.gada 1.martam uzskaitīt visas maznodrošinātās kara klausībai pakļauto karavīru un Tēvijas kara invalīdu ģimenes, kurām nepieciešams sniegt palīdzību zemes apstrādē un sējas kampaņas laikā;

d) sniegt konkrētu palīdzību un paaugstināt palīdzības komisiju darbaspējas palīdzības sniegšanā kara klausībai pakļauto karavīru un Tēvijas kara invalīdu ģimenēm, kā arī noklausīties palīdzības komisijas par paveikto darbu pagastu izpildu komiteju sēdēs, ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

e) izvest plašu izskaidrojošo darbu Tēvijas kara invalīdu vidū, kuriem ir savas saimniecības, lai iekļautu viņus lauksaimniecības un citu veidu kooperatīvajās saimniecībās, kas atvieglos viņu darba apstākļus.

6. Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājam b.BOROVIKAM norādīt par PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta izpildi un pievērst īpašu uzmanību Tēvijas kara un 2.grupas darba invalīdu darbā iekārtošanai, ko jārisina ar invalīdu kooperatīvu palīdzību.

7. Pārbaudīt marta mēnesī uzskaites stāvokli un demobilizēto, Tēvijas kara invalīdu un kritušo karavīru un kara klausībai pakļauto karavīru ģimenes locekļu un Sociālās nodrošināšanas nodaļas sūdzību izskatīšanu virknē pagastu izpildu komiteju, un pieņemt visus mērus uzskaites trūkumu novēršanā.

                                                Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs.-[paraksts] /I.A. Ponasenkovs/

                                                Sekretārs.- [paraksts] A.V.Plenkins

3.TĒMA

3.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.44 1948.gada 31.janvārī „Par daudzbērnu māšu apbalvošanu ar ordeņiem un medaļām[1]”.

Izskatot iesniegto materiālu par daudzbērnu mātēm, apriņķa izpildu komiteja

N O L Ē M A:

Lūgt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidiju apbalvot daudzbērnu mātes, kuras dzemdējušas un audzina 9-6 bērnus apbalvot ar Ordeņiem un medaļām.

Ar ordeni „1.pakāpes Mātes Slava”

1. [..] 

2. [..]

Ar ordeni „ 2.pakāpes Mātes Slava”

1. [..]

Ar ordeni „ 3.pakāpes Mātes Slava”

1. [..]

2. [..]

3. [..]

4. [..]

5. [..]

Ar medaļu „1.pakāpes Mātes Medaļa”

1. [..] 

2. [..] 

3. [..] 

4. [..] 

5. [..] 

                        Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietn.- [paraksts] A.Panins

                        Apriņķa izpildu komitejas sekretārs.- [paraksts] A.Plenkins

3.TĒMA

4.dokuments

Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildkomitejas Lēmums Nr.66 1948.gada 6.martā „Par militārpersonu un viņu ģimeņu, kuras ieradušās no atsevišķiem Padomju Savienības rajoniem, nodrošināšanu ar dzīvojamo platību”

Izskatot un apspriežot kara daļas Nr.96849 attieksmi pret ieradušos no atsevišķiem Padomju Savienības rajoniem oficieru sastāva ar ģimenēm nodrošināšanu ar dzīvokļiem un apriņķa izpildkomitejas lēmumu Nr.374 no 1948. gada 29.janvāra,

Pilsētas izpildkomiteja N O L Ē M A:

1. Uzlikt par pienākumu apriņķa celtniecības kantora priekšniekam b.Jurkovam līdz 1948.gada 15.aprīlim atbrīvot māju Nr.12 Padomju ielā, kura pieder kara daļai, lai tajā nometinātu oficieru sastāvu.
2. Saskaņā ar Valdības rīkojumu, uzlikt par pienākumu pilsētas Komunālās saimniecības vadītājam b.Kutjuminam, izdalīt 10% no atjaunotās dzīvojamās platības un piedāvāt garnizona priekšniekam oficieru ģimeņu izvietošanai.

                                                                     Rēzeknes pilsētas Darbaļaužu Deputātu Padomes

                                                                     priekšsēdētājs: - (paraksts) /Šaulenoks/

                                                                     Sekretārs:- (paraksts) /Solovjeva/

3.TĒMA

5.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas lēmums Nr.1051 1949.gada 25.oktobrī „Par Latvijas PSR Veselības Ministrijas tuberkulozes sanatorijas „Rāzna” darbu”.

Tuberkulozes sanatorijas „Rāzna” pārbaudē Noskaidrots:

1. Telpu sanitārais stāvoklis slikts, pie ieejas ēkā netīrība, uz kāpnēm daudz izsmēķu un papīru, telpās logi un durvis netīri, zirnekļu tīkli, putekļi, tualetes un urnas netīras- netiek dezinficētas ar hlora šķīdumu. Vannas istabās netīrība un nav dezinficētas. Gaiteņos petrolejas smaka. Sakarā ar to, ka nav dezinfekcijas līdzekļu grīdas tiek tīrītas ar petroleju, kas nav pieļaujams tuberkulozes tipa sanatorijās. Sanatorijas teritorijā netīrība, īpaši parkā un pie palīgsaimniecības /mēsli, samazgas, atkritumi, sasisti trauki utt./. Slimo personīgo mantu glabāšanas kamerās kopā glabājas baciļu nēsātāju un nenēsātāju mantas. Caur dezkameru netiek izlaistas.
2. Pārtikas blokā, neskatoties uz virkni apriņķa valsts sanitārās inspekcijas inspektora un iepriekšējo šī gada 24.augusta un 24.septembra komisiju norādījumiem, iztrūkumi nav novērsti. Pārtikas sadalīšanas dēļi netiek marķēti un netīri, virtuvē zirnekļu tīkli, putekļi, tarakāni. Diennakts paraugs netiek atstāts. Ēdnīcas un virtuves trauki glabājas kopā. Trauku mazgātavā nav markētas baciļu nēsātāju un nenēsātāju vannas. Virtuves pieliekamajā netīrība. Atrasti 4 kg noslēptu tauku. Virtuves pieliekamajā, kur glabājas diennakts produktu daudzums, pēc pusdienu izdalīšanas atrasti produkti, kuri neskaitās vakara ēdienkartē.

Pārtikas noliktavā ir neapmierinošs sanitārais stāvoklis.

Veļas mazgātavā pirms mazgāšanas veļa netiek dezinficēta, žāvētava nestrādā.

Palātās cieti matrači, cieti spilveni, gultas bez stiegrojuma režģa. Ir individuālie spļaujamtrauki, nav dezinficēti.

Palīgsaimniecība izvietota sanatorijas teritorijā. Darbinieku un direktora cūkas tiek barotas kopā ar palīgsaimniecības cūkām.

Visu naudas un produktu dokumentāciju faktiski kārto tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts b. Maļcevs. Sanatorijā nav radio. Sarkanais stūrītis nav aprīkots. Kadri piesārņoti ar svešiem elementiem.

Atbraukušie slimnieki sēž Maltā ne mazāk kā diennakti., gaidot sanatorijas mašīnu. Telefons strādā tikai līdz pieciem vakarā.

Kadru idejiski- politiskā audzināšana netiek izvesta. Slimnieku medicīniskā apkalpošana ir neapmierinoša. Slimību vēstures tiek noformētas neprecīzi un nekārtīgi. Visi darbinieki pārtiek uz sanatorijas slimnieku rēķina.

Apriņķa Padomes izpildu komiteja N O L E M J :

1. Lūgt Latvijas PSR Veselības ministriju:

a) tuberkulozes slimnīcas „Rāzna” galveno ārstu noņemt no darba un saukt pie atbildības, nozīmējot citu tuberkulozes slimnīcas „Rāzna” galveno ārstu, ne vēlāk kā līdz 1949.gada 15.novemrim;

b) uzsākt dežūrārstes Tihonovas disciplināro izmeklēšanu;

c) izvest dokumentu revīziju par tuberkulozes slimnīcas galvenā ārsta b. Maļceva darbības laiku;

d) piešķirt līdzekļus uz 1950.gadu apkalpojošā personāla 50 cilvēkiem dzīvojamā fonda celtniecībai, dzīvokļiem, tādējādi atbrīvojot stacionāru no darbinieku gultu fonda;

e) piešķirt šajā gadā, sanatorijas cietā un mīkstā inventāra iegādei- 100 tūkstošus rubļu;

f) iegādāties sanatorijai stacionāru kinoaparatūru vai pārvietojamu kino, un paplašināt bibliotēku līdz 2 tūkstošiem grāmatu sējumu 1949.gadā;

g) izdalīt sanatorijai 2 tonnas ikmēneša benzīna limitu;

h) izdalīt līdzekļus 50 kilovatu ģeneratora iegādei un elektrotīkla remontam 1949.gadā.

2. Sanatorijas „Rāzna” galvenajam ārstam piedāvāt:

a) attīrīt kadrus no svešiem elementiem;

b) mēneša laikā uz neizmantoto limita rēķina, par līdzekļu summu 15 tūkstoši rubļu, iegādāties un iekārtot sanatorijas kulturāli ārējo vidi.

3. Uzdot apriņķa prokuroram b.Kopeiko veikt izmeklēšanu saskaņā ar revīzijas aktu un vainīgos saukt pie atbildības.

                                                  Apriņķa Padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs.-[paraksts] E.Ronis

                                                  Apriņķa Padomes izpildu komitejas sekretārs.- [paraksts] A.Plenkins

4.TĒMA

1.dokuments

Rēzeknes apriņķa darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas un apriņķa Komunistiskās partijas komitejas rīkojums 1947.gada 28.februārī „Par apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skates organizāciju 1947.gadā.”

Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)P CK[1] 1946.gada 10.decembrī rīkojumu Nr.181, ar mērķi mākslinieciskās pašdarbības tālākai attīstībai, iepriekšējo skašu sasniegto rezultātu nostiprināšanai un paplašināšanai, darbaļaužu idejiski- politiskā un vispārējā kultūras līmeņa celšanai un viņu mobilizācijai ceturtās Staļina piecgades uzdevumu izpildē,

Apriņķa izpildu komiteja un Latvijas K(b)P apriņķa Komiteja p i e ņ e m  l ē m u m u:

1. 1947.gadā izvest apriņķī visu mākslinieciskās pašdarbības žanru skati, tai sk. pašdarbnieku lietišķās mākslas.

2. 1947.gadā mākslinieciskās pašdarbības skati izvest sekojošos termiņos:

a) pagastu skates no 1947.gada 20. līdz 25.martam;

b) Apriņķa un pilsētu skates no 1947.gada 11. līdz 13.maijam;

c) Apriņķa un pilsētu lietišķās pašdarbības skates izvest periodā no 1947.gada 11. līdz 13. maijam.

3. Apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skates sagatavošanai un izvešanai apstiprināt sekojošu komisijas sastāvu:

Komisijas priekšsēdētājs- apriņķa K(b)P Partijas kabineta vadītājs b.Gubenko, priekš. vietn.- Kultūrizglītojošā darba nodaļas vadītāja b. Krilova, par komisijas locekļiem:

Pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs- Šaulenoks, apriņķa Latvijas ĻKJS[2] sekretārs – Čistilins, izglītības arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja – Katukova, Plānu komisijas vadītāja b. Maļauko, Tautas izglītības nodaļas vadītājs- Strupišs, Kultūras nama direktors Bauze, Latgales Drāmas teātra direktors- Varslavāns, Mūzikas skolas direktors – Mediņš, mākslinieciskās pašdarbības aktīva priekšsēdētājs b. Tovpinecs un Latgales Drāmas teātra mākslinieks- b. Rentovičs.

4. Pagastu un pilsētu mākslinieciskās pašdarbības skates sagatavošanai un izvešanai izveidot komisiju sekojošā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs- pagasta partorgs[3]

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks: Tautas nama vadītājs

Komisijas locekļi: Pagasta Latvijas ĻKJS sekretārs, arodbiedrības pārstāvis, mākslinieciskās pašdarbības vadītājs, 2-3 cilvēki no mākslinieciskās pašdarbības aktīva un vietējās inteliģences, apriņķa komisijas pārstāvis.

5. Uzlikt par pienākumu pagastu priekšsēdētājiem un partorgiem.

a) ieteikt komisijām nekavējoties uzsākt darbu un sastādīt darba plānu līdz 20.februārim, kuru izskatīt pagasta izpildu komiteju sēdēs un partijas sapulcēs, lielu uzmanību veltot repertuāra atlasei un vietējās inteliģences un plaša darbaļaužu loka iesaistīšanai mākslinieciskās pašdarbības pulciņos;

b) izskaidrot plašām darbaļaužu masām par mākslinieciskās pašdarbības skašu nozīmi, kas ir viens no svarīgākajiem veidiem masu idejiski-politiskajā audzināšanā un pieprasīt no pagastu Latvijas ĻKJS sekretāriem atbalstu visā skašu sagatavošanas darbā.

c) atbalstīt un attīstīt lietišķās un tēlotājmākslas pašdarbību un organizēt plašu iedzīvotāju iesaistīšanos skatēs.

6. Uzlikt par pienākumu pagastu priekšsēdētājiem savlaicīgi nodrošināt ar transportu mākslinieciskās pašdarbības dalībniekus pārbraukšanai uz apriņķa skati.

7. Uzlikt par pienākumu apriņķa Izglītības nodaļas vadītājam b. Strupišam dot norādījumus visu mācību iestāžu skolotājiem ņemt aktīvu dalību apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skates sagatavošanā un izvešanā.

8. Uzlikt par pienākumu arodbiedrību komitejām ņemt aktīvu dalību mākslinieciskās pašdarbības skates sagatavošanā un izvešanā.

9. Mākslinieciskās pašdarbības noslēguma koncertā par galvenajiem diriģentiem apstiprināt Mūzikas vidusskolas direktoru b. Mediņu, Latgales Drāmas teātra direktoru b. Varslavānu, Kultūras nama māksliniecisko vadītāju b. Amelinu.

10. Apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skati izvest kultūras namā.

11. Labākos mākslinieciskās pašdarbības skates kolektīviem un atsevišķiem solo izpildītājiem pasniegt Goda rakstus.

12. Uzlikt par pienākumu Kultūrizglītības nodaļas vadītājai b. K r i l o v a i:

a) kopā ar apriņķa skates komisijas priekšsēdētāju līdz 1947.gada 10.februārim sastādīt izdevumu tāmi par apriņķa mākslinieciskās skates organizāciju un izvešanu un iesniegt apriņķa izpildu komitejā apstiprināšanai;

b) nodrošināt kopmītnes mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu 500 dalībniekiem uz 3 dienām.

13. Apriņķa Tirdzniecības nodaļas vadītājam b. Nazarovam ierosināt prasību Tirdzniecības Ministrijai par fondu iedalīšanu mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku 2 reižu ēdināšanai 3 dienu periodā.

14. Kontroli par šī lēmuma izpildi uzlikt apriņķa izpildu komitejas Kultūrizglītības nodaļas vadītājai b.Krilovai.

                                                   Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs:- [paraksts]

                                                                                                            /Ponasenkovs/

                                                   Apriņķa izpildu komitejas Latvijas K(b)P sekretārs:- [paraksts]

                                                                                                             /Matuzs/

4.TĒMA

2.dokuments

Fragments no Zilupes pilsētas izpildu komitejas sēdes protokola Nr.9 1947.gada 17.jūnijā dienas kārtības „Par Zilupes luterāņu dievnama ēku”.

§ 5.

Klausījās: [..] Ziņotājs pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b.Osipovs P.T. paskaidro, ka Zilupes luterāņu baznīca kara darbības rezultātā ir stipri cietusi (jumts un sienas izsistas, izsisti logi un rāmji utt.), bet šajā pavasarī vētra jumtu norāva līdz pusei, dievkalpojumi šajā ēkā nenotiek, draudze nerūpējas par baznīcas atjaunošanu; baznīca ir plaša un bija labi iekārtota, daudz tajā ielikts tautas naudas. Ja netiks pieņemti nekādi mēri tās saglabāšanā [..] tā īsā laikā var sabrukt. Tai pašā laikā Zilupes pilsētai ļoti vajadzīgas telpas kultūras iestādēm. Tāpēc ir lietderīgi [..] nodot Zilupes pilsētas izpildu komitejas komunālajai saimniecībai kultūras iestādēm.

Nolēma: 1) atzīt par lietderīgu Zilupes luterāņu baznīcas ēku nodot Zilupes pilsētas komunālajai saimniecībai kultūras iestādēm; 2) Lūgt Ludzas apriņķa izpildu komiteju griezties pie Latvijas PSR Ministru Padomes, lai nodotu Zilupes luterāņu baznīcu Zilupes pilsētas komunālās saimniecības kultūras iestādēm.

4.TĒMA

3.dokuments

Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 30.gadadienas svinību sagatavošanai un izvešanai1947.gada 7.novembrī.

P I L S Ē T A S I Z P I L D U K O M I T E J A NOLĒMA:

1. Izveidot komisiju sekojošā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Šaulenoks

Apriņķa milicijas nodaļas priekšnieks b. Zlobins

Tautas nama direktors b. Teplickis

Dzelzceļa mezgla partijas sekretārs b. Makarovs

Garnizona pulkvedis b. Zamjatins

Kara komisariāta komisārs b. Cjatkovskis

Latvijas K(b)P[1] apriņķa komitejas sekretārs b. Čukste

Latvijas ĻKJS[2] apriņķa komitejas sekretārs b. Miglinieks

2. Komisijai uzlikt par pienākumu pilnu atbildību par Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 30.gadadienas svētku sagatavošanu un izvešanu1947.gada 7.novembrī.
3. Apstiprināt pasākumu plānu Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 30.gadadienas svinību sagatavošanai un izvešanai1947.gada 7.novembrī, saskaņā ar pielikumu.
4. Lūgt Latvijas K(b)P apriņķa komiteju iedalīt kolonu noformēšanai, pilsētas organizāciju un ēku noformēšanai 400m sarkanā materiāla.

                                                                         priekšsēdētājs: [paraksts] /Šaulenoks/

Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 30.gadadienas svētku svinēšanas pasākumu sagatavošana un izvešana Rēzeknes pilsētā.

1. Laukumā mītiņam noformēt tribīni – Ļeņina un Staļina portreti, 16 karogi, divi augstie karogi ar uzrakstiem par 30.Oktobra gadadienu, tribīnes fasādē viens 10m garš lozungs, Latvijas PSR ģerbonis, uz fasādes, 10 dabīgie ziedi, 50 m vītnes no zaļumiem, 20 egles, mikrofons, 2 plakāti). Atbildīgi pilsētas Komunālās saimniecības vadītājs b. Kutjumins un mākslinieks Beketovs.
2. Noformēt arku pie laukuma ieejas (12m lozungs, 10 karodziņi, 8 egles, Ļeņina un Staļina portreti). Atbildīgais Iekšlietu Ministrijas 216.ceļu un šoseju pārvaldes vadītājs b. Bardjuževičs.
3. Uzstādīt mākslinieciski noformētas 10 digramas[3] par piecgades plānu 1.maija ielā, no Ceļu un šoseju pārvaldes ēkas līdz Baznīcas ielai, no tām 4 Mikuļas laukumā un vienu lozungu uz laukuma arkas). Atbildīgais pilsētas Komunālās saimniecības vadītājs b. Kutjumins.
4. Noformēt tiltu pār 1.maija ielu (212m lozungs, 10 egles, 100 m vītnes no zaļumiem, 20 karodziņi, 8 plakāti). Atbildīgs Rēzeknes dzelzceļa mezgls- Makarovs.
5. Noformēt Tautas nama ēku (ēkas fasādi, iekšpusi un skatuvi svinīgās sēdes noturēšanai) un 10 m lozungu pie pagrieziena no 1.maija ielas uz Tautas namu. Atbildīgs Tautas nama direktors b.Teplickis.
6. Noformēt pilsētas izpildu komitejas ēku (divi lozungi, Ļeņina un Staļina portreti, zaļumi, divi karogi). Atbildīga pilsētas Komunālā saimniecība, b. Kuzņecovs.
7. Atbildību par demonstrantu kolonu un iestāžu ēku noformēšanu uzlikt pilsētas izpildu komitejas loceklim b. Samoilovam un iestāžu vadītājiem.
8. Laukumā un Tautas namā uzstādīt mikrofonu (svinīgās sēdes noturēšanai). Atbildīga Komunālo tīklu pārvalde[4] priekšnieks b. Domarevs.
9. Atbildību par dabīgo ziedu piegādāšanu pilsētai, uzlikt pilsētas Tirdzniecības pārvaldes direktoram b. Zemļakovam, turklāt b. Zemļakovam organizēt vakara tirdzniecību veikalos un kioskos.
10. Mežsaimniecības direktoram b. Titovecam atlaist 100 egles.
11. Krievu un Latviešu vidusskolām ar audzēkņu palīdzību izgatavot 50 metrus garu vītni un nogādāt pilsētas izpildu komitejā līdz 1947.gada 3.novembrim.
12. Atbildību par ideālu ielu, pagalmu, dzīvokļu, žogu remontu, māju un žogu krāsošanu un balsināšanu, un Valsts karogu izkāršanu 1947.gada 6.-7. un 8.novembrī, uzlikt 8 pilsētas rajonu māju pārvaldniekiem, Valsts sanitārajam inspektoram b. Pahomovai un komisijas loceklim majoram Zlobinam.
13. Svinīgo sēdi, kas veltīta Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 30.gadadienai, izvest 1947.gada 6.novembrī Tautas namā, sākums plkst.20.00. Atbildīgais par prezidija sastāva sagatavošanu partkabineta vietn. Gubenko. Izgatavot un sadalīt 700 ielūgumus uz svinīgo sēdi.
14. Atbildīgie par vakaru mākslinieciskās daļas sagatavošanu un izvešanu 6.-7. un 8.novembrī b.b.Krilova, Varslavāns un Mediņš.
15. Demonstrācijas kolonu pulcēšanās 1947.gada 7.novembrī 17.jūnija, Oktobra un Brīvības pie 1.maija tilta. Demonstrantu kolonu kustības sākums plkst.11.00. Mītiņa sākums plkst.12.00.Atbildīgi iestāžu vadītāji un komisijas locekļi:

ДН-6[5] priekšnieks Meinerts

Izpildu komitejas sekretārs Čukste

Majors Zlobins

Pulkvedis Zamjatins

Pilsētas izpildu komitejas loceklis Samoilovs

16. Pajūgu un autotransporta kustību pa Oktobra, Uzvaras un 17.Jūnija ielām un tās krustojošās ielas, slēgt no rīta plkst.9.00, bet transporta kustību pa 1.maija ielu plkst.7.00. un līdz demonstrācijas beigām. Atbildīgs majors Zlobins.
17. Atbildību par ielu apgaismojumu un Tautas nama apgaismojumu vakarā uzlikt elektronodaļas vadītājam b.Pačkajevam.
18. Tautas svētkus organizēt deju laukumā pie Tautas nama (dejas, spēles, pašdarbība un kino) 1947.gada 7. un 8.novembrī no plkst.18.00. Atbildīgie b.Teplickis, Krilova, Tovpenecs, Latvijas ĻKJS apriņķa komitejas sekretārs b. Miglinieks un Fizkultūras biedrības b.[..].
19. 1947.gada 8.novembrī plkst.12.00 organizēt bērnu rītu Tautas namā. Atbildīgi skolu direktori, Teplickis.
20. Pūtēju orķestri Tautas namā 1947.gada 6.novembra sēdē nodrošina dzelzceļa mezgls- b.Makarovs

Komisijas priekšsēdētājs Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Šaulenoks

Apriņķa milicijas nodaļas priekšnieks b. Zlobins

Tautas nama direktors b. Teplickis

Dzelzceļa mezgla partijas sekretārs b. Makarovs

LOCEKĻI: Pilsētas komunālās saimniecības vadītājs b. Kutjumins

Garnizona pulkvedis b. Zamjatins

Kara komisariāta komisārs b. Cjatkovskis

Latvijas K(b)P apriņķa komitejas sekretārs b. Čukste

Latvijas ĻKJS apriņķa komitejas sekretārs b. Miglinieks

                                          Pareizi: sekretārs: [paraksts]

4.TĒMA

4.dokuments

Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas lēmums Nr.97 1947.gada 25.oktobrī „Par zemes iecirkņa Nr.23 iedalīšanu Vecticībnieku dievnama celšanai Valmieras ielā”

Saskaņā ar Latvijas PSR reliģijas lietu pie PSRS Ministru Padomes pilnvarotā attieksmi 1947.gada 16.oktobrī un ar apriņķa Komunālās saimniecības atļauju Nr.211/A.I. 1947.gada 30.oktobrī par zemes iecirkņa iedalīšanu Preobraženskas vecticībnieku draudzes nama celtniecībai.

P i l s ē t a s i z p i l d k o m i t e j a n o l ē m a:

Iedalīt Preobraženskas Vecticībnieku draudzei lūgšanu nama celtniecībai zemes iecirkni Nr.23 Valmieras ielā.

                                                               Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas

                                                               priekšsēdētājs: [paraksts] /Šaulenoks/

                                                              Sekretārs:[paraksts] /Solovjevs/

4.TĒMA

5.dokuments

Fragments no referāta par Rēzeknes pilsētas skolu gatavību jaunajam mācību gadam Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu 1948.gada 24.jūlija sesijā.

BIEDRI DEPUTĀTI!

Vēsturē nebijusi masu varonība un Padomju ļaužu pašaizliedzība Tēvijas kara laikā, neatlaidīga cīņa par pēckara piecgades pirmstermiņa izpildi, kurā mūsu tauta parāda tik daudz izdomas, ir lielā darba rezultāts, ko paveikusi partija un Valsts komunistiskajā darbaļaužu audzināšanā. Daudz spēku komunistiskās audzināšanas lietā ir ieguldījusi padomju skola un skolotāju saime. Mūsdienu apstākļos, kad padomju tauta cīnās par pakāpenisku pāreju no sociālisma uz komunismu, skolas uzdevumi kļūst arvien atbildīgāki, bet prasības skolai nesamērīgi pieaug.

Beigušies eksāmeni un pārcelšanas pārbaudījumi parādīja, ka aizvadītajā gadā Rēzeknes pilsētas skolas sasniedza nozīmīgus panākumus, audzēkņu sekmes kļuva ievērojami noturīgākas un dziļākas.

Aizejošajā gadā Rēzeknes pilsētā strādāja 4 skolas un pedagoģiskā skola. Vidusskolas- krievu un latviešu un Poļu nepilnā vidusskola un mūzikas skola ar kopīgo audzēkņu skaitu 2400 cilvēki un pedagoģiskajā skolā ar 414 audzēkņiem.

Audzēkņu sekmība krievu vidusskolā no 41 klases ar audzēkņu skaitu 1453 cilvēki, ir 82% . Labus panākumus darbā šajā skolā ir sasnieguši pamatklašu skolotāji biedri Mickevičs, Koņajeva, Baranova, Skovoroda, viņu klasēs 100% sekmība.

Pelnīti vecākajās klasēs labākie skolotāji ir krievu valodas un literatūras pasniedzēji b.b.Ivanova un Tolstopjatova, darvinisma mācības pasniedzējs b.b. Tovpenecs, matemātikā b.b. Pankova un Polivkina.

100- procentīgus sasniegumus savā darbā panāca Latviešu vidusskolas skolotāji b. Tabūns- ģeometrijas pasniedzējs 10-tajās klasēs, b.Vasiļjeva- krievu valodas pasniedzēja 9-tajās klasēs, Sviklis- ģeogrāfijas pasniedzējs 5-tajās klasēs, 1.klases skolotāja b.Leitāne.

Sekmības ziņā labākus rezultātus sasniedza pedagoģiskās skolas pasniedzēji b. Maslovs N.I.- krievu valodas pasniedzējs, b.Visockis- matemātikas pasniedzējs.

Samazinājies skolēnu skaits, kuri neapmeklē skolu. Ja 1946./47. mācību gadā tie bija 100 cilvēki, tad šajā gadā bija 17 cilvēki.

Neskatoties uz to, līdzās sasniegtajiem panākumiem mūsu pilsētas jaunās paaudzes audzināšanā, mums ir virkne nepilnību, kuras nekavējoties jānovērš. Sliktāk kā citās skolās bija organizēts mācību-audzināšanas darbs Poļu nepilnajā vidusskolā /direktors b.Dzedovičs/. Mutiskajā eksāmenā ģeogrāfijā un PSRS konstitūcijā bija daudz sliktāks. Audzēkņi pieraduši pie uzvedinošiem jautājumiem un eksāmenos gaidīja sava skolotāja palīdzību. Vai pieļaujams tāds piemērs, kad PSRS konstitūcijas eksāmenā Poļu nepilnajā vidusskolā – uz jautājumu „Kas ir PSRS konstitūcija?” - skolēni atbildēja divos vārdos - „PSRS konstitūcija- tas ir pamatlikums”, pie tam skolotājs bija apmierināts ar tādu atbildi. Analoģiskas atbildes par atbilstošiem jautājumiem bija arī ģeogrāfijas stundās, vēstures un c.

Tādas nepilnīgas un neapmierinošas atbildes liecina par to, ka pasniedzēji vēstures, ģeogrāfijas un PSRS konstitūcijas stundās neskaidro par Staļina Konstitūcijas priekšrocībām, par Staļiniskās valsts iekārtas priekšrocībām salīdzinājumā ar kapitālistisko.

Lielā mērā nepiestrādāja arī latviešu vidusskolas kolektīvs, kur direktors b. Sviklis. Savā atskaitē par skolas darbu, viņš novērtēja skolēnu sagatavotību apmierinoši. Fakti runā par citu. Skolā ir 778 audzēkņi, no viņiem 298 nesekmīgi, t.i. 38%. Piemēra pēc varu minēt faktus: no 80 10.klašu skolēniem – nesekmīgi 43 cilvēki, no 74 9. klašu audzēkņiem, nesekmīgi ir 41 cilvēks, no 42 6.klašu audzēkņiem, nesekmīgi 25 cilvēki utt.

Slikti strādāja skolotāji b.Kempa otrajā klasē, nesekmīgi 50%, Leperovs 11.klasē latviešu valodā 37% nesekmīgie un daži citi.

Krievu vidusskolā sliktāk par citiem skolotājiem strādāja skolotāji b. Slebarskis 3.klasē- sekmība 75%, Bondarevs- 2.klasē- sekmība 735, Astratovs- aritmētikas pasniedzējs 5.-7.klasēm.

Nepietiekami labi nostādītā mācību – audzināšanas darba rezultātā, nevienā pilsētas skolā nav skolēna, kurš būtu „Sudraba” vai „Zelta” medaļas cienīgs.

Mūsu valsts politiku tautas izglītības jomā nosaka galvenais jautājums, bērnu vispārējās obligātās izglītības īstenošana. Mēs ar šo jautājumu vēl neesam tikuši galā. Krievu vidusskolā mācībās netika iesaistīti 9 cilvēki., bet latviešu vidusskolā 8 cilvēki.

Dzīvojamās platības trūkuma dēļ pilsētas pedagoģiskajā skolā 1947./48.mācību gadā atsijājās 37 skolēni. Uz mācību – audzināšanas darbu skolā ne mazu iespaidu atstāj apstākļi, kādos viņi atrodas. Es runāju par atbilstošu kadru, mācību un uzskates līdzekļu, klašu sanitārā stāvokļa, kurināmā u. c. nodrošinājumu.

4.TĒMA

6.dokuments

Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas lēmums Nr.135 1949.gada 20.maijā „Par Rēzeknes pilsētas brāļu kapu stāvokli”.

Noklausoties Komunālās saimniecības tresta pārvaldnieka b. Timofejeva ziņojumu par brāļu kapu stāvokli Rēzeknes pilsētā, pilsētas izpildu komiteja atzīmē, ka esošie kapu sargi – Slimnīcas un Jupatovkas ielās neapmierinoši izturas pret saviem pienākumiem, bet tresta pārvaldnieks b.Timofejevs nekontrolē viņu darbu, kā rezultātā, pie kapu kopām netīrība, zvaigznīšu nav /Jupatovkā, pieminekļi un zvaigznītes nav nokrāsoti sarkanā krāsā, kapos Slimnīcas ielā- ganās lopi, kapu kopas atrodas nolaistā stāvoklī, izņemot kapus Miera ielā/.

Pilsētas izpildu komiteja NOLĒMA:

1. Uzlikt par pienākumu Komunālo uzņēmumu tresta pārvaldniekam b. Timofejevam:

a) visīsākajā laikā uzlabot sargu darbu brāļu kapos;

b) uz visiem brāļu kapiem uzlikt paziņojumus, lai cilvēki nerautu puķes, nelauztu kokus, un neganītu lopus;

c) uz Miera ielas kapiem nomainīt vienu pieminekli, tā kā tas ir nolietojies;

d) uz visiem pieminekļiem, kur nav zvaigznīšu, tās izgatavot un nokrāsot sarkanā krāsā;

e) norobežot ar žogu brāļu kapus Slimnīcas ielā;

f) visus pieminekļus nokrāsot sarkanā krāsā;

g) pārvietot kritušā karavīra mirstīgās atliekas, kas atrodas 1.maija ielā aiz dzelzceļa, uz brāļu kapiem.

2. Izgatavot un uzlikt plāksnītes uz kritušo cīņās par Dzimteni karavīru un oficieru kapiem Padomju Savienības Varoņa majora b. Černikova skvērā un uz citos brāļu kapos.

                                                             Rēzeknes pilsētas izpildu komitejas

                                                             priekšsēdētājs:- [paraksts] /Šaulenoks/

                                                             Sekretārs:- [paraksts]/ /Solovjeva/

4.TĒMA

7.dokuments

Viļānu pagasta Skujenieku pamatskolas pedagoģiskās sēdes protokola Nr.3 1949.gada 28.novembrī par skolēnu audzināšanas dabu.

Pedagogu padomes sēdē piedalās skolas pārzinis K. Jaudzems un skolotāja L. Jaudzema.

Dienas kārtība.

1. Vispārējā skolas darba uzlabošana.
2. Cīņa un aizsardzība pret epidēmiskām slimībām.
3. Klašu audzinātāju darbs.
4. Cīņa pret reliģiskiem aizspriedumiem un māņiem.
5. Pionieru darba uzlabošana.
6. Staļina Konstitūcijas dienas atzīmēšana.
7. Gatavošanās b. Staļina 70.dzimšanas dienas atzīmēšanai.

1.

Pedagogu padome nolēma uzlabot klašu audzinātāju darbu. Audzinot skolēnos padomju patriotisma jūtas, vienmēr izcelt sociālistiskās sabiedrības cilvēka pārākumu par kapitālistiskās sabiedrības cilvēku.

Nolēma uzlabot arī politinformācijas, iesaistot aktīvāk darboties pašus skolēnus.

2.

Pedagogu padome nolēma vēl stingrāk rūpēties par tīrību un kārtību skolā. Tīrībā un kārtībā nolēma izdarīt pēkšņas pārbaudes. Sanitārā komisija ar skolotājiem pārbaudīs burtnīcas, grāmatas, bērnu kārtību, miesas un veļas tīrību. Apģērba kārtību.

Sakarā ar epidēmisku slimību izplatīšanos skolotāja L. Jaudzema apņēmās nolasīt referātu „Šarlaks un kā pret to cīnīties”.

3.

Pedagogu padome nolēma vairāk vērības veltīt audzināšanas darbam klasēs. Audzinātājam jāveic daudzveidīgs darbs, lai atrastu klases aktīvākos skolēnus, atraisīt klases aktīva spēkus. Audzinātājam ar kolektīva palīdzību jāpaceļ sekmību klasē. Sevišķi audzinātājam jāved cīņa pret nesekmību. Jāmeklē nesekmības cēloņus, tūlīt informēt par skolēnu nesekmību vecākus un pārrunāt ar vecākiem, kā nesekmību novērst.

4.

Pedagogu padome nolēma nolasīt referātus bērnu vecākiem par tēmām, kādus ļaunumus atnes reliģija, kam tā kalpo, un kā tā traucē zinātnes attīstību.

5.

Pedagogu padome nolēma darbu ar pionieriem izveidot interesantāk, un darbi jāveic pašiem pionieriem. Pedagogu padome nolēma darbu ar pionieriem izveidot tā, lai tie posma sanāksmēs pastāstītu, kā panāca labas sekmes priekšmetos.

6.

Referātu par Staļina Konstitūciju pedagogu padome nolēma nolasīt 4.decembrī. Referātu sagatavos skolotāja L. Jaudzema. Bērnu rītu nolēma sarīkot 5.decembrī, kurā pionieri un skolēni piedalīsies ar deklamācijām, dziesmām, rotaļām un tautas dejām.

Pedagogu padome nolēma palīdzēt arī kolhoziem sagatavoties Konstitūcijas dienas svinēšanai.

7.

Pedagoģiskā padome nolēma gatavoties b. J.V. Staļina 70.dzimšanas dienai: 1) nolasīt referātus un pārrunas par J.V. Staļina dzīvi un darbu; 2) izgatavot speciālu sienas avīzes numuru par biedru J.V. Staļinu.

                                                              Skolas pārzinis: [paraksts]

                                                              Sekretāre: [paraksts]