KULTS KĀ PADOMJU DZĪVES NORMA

VENTSPILS UN TALSU NOVADOS

1945 - 1985

KOLEKTĪVISMA KULTS

Informācijai! Padomju okupācijas periodam raksturīga visu dzīves jomu unificēšana pēc padomju parauga un pārveidošana par kolektīvām, izskaužot jebkādu individualitātes izpausmi. Partija tikai viena – komunistiskā. Dominējošā valoda – krievu. Lauksaimniecību kolektivizē. Ražošanu un lielos īpašumus nacionalizē.

1. Latvijas PSR Izglītības Tautas Komisāra 1945.gada 27.februāra vēstule pilsētu un apriņķu Tautas izglītības nodaļām par krievu valodas pasniegšanu skolās. (Ventspils ZVA, 164.fonds, 1.apraksts, 3.lieta, 37-38.lapa)

Visiem pilsētu un apriņķu Tautas izglītības nodaļu vadītājiem.

    Pārbaudot krievu valodas pasniegšanu Padomju Latvijas skolās, konstatēti šajā darbā ievērojami trūkumi. Krievu valodas pasniegšana vēl nav pietiekami labi nostādīta kā metodiskā, tā satura ziņā : skolās maz grāmatu, skolotāji ļoti vienpusīgi izmanto lasāmo grāmatu „Друг”, maz vērības piegriež fonētikai un valodas salīdzināšanas metodēm, daži krievu valodas pasniedzēji nepārvalda pilnīgi krievu valodu, nepielieto uzskates līdzekļus, nav organizētas krievu valodas skolotāju metodiskās apvienības u.t.t.

    Krievu valoda ir PSRS valsts valoda un viņu nevajaga uzskatīt kā svešvalodu. Krievu valoda ir Padomju Savienības tautu saprašanās valoda, tā ir valoda, kurā rakstīja savus darbus Ļeņins, kurā Staļins uzrunā padomju ļaudis, kurā tiek dotas pavēles Sarkanai Armijai un rakstīti likumi. Krievu valoda ir nepieciešama ikkatram Padomju pilsonim padomju tautu kultūras apgūšanā.

[...]

Izglītības Tautas Komisārs /K.Strazdiņš/
Skolu pārvaldes priekšnieks /R.Miķelsons/

Noraksts pareizs:
ITK Sekretariāta vadītājs /H.Spriņģis/

Ventspils pilsētas Tautas izglītības nodaļai.

1945.g.27.februārī.
Nr.1230

2. Ziņas par Ventspils apriņķi nacionalizēto* aptieku telpu izmantošanu 1948.gadā. (Ventspils ZVA, 47.fonds, 1.apraksts, 78.lieta, 2.lapa)

Informācijai! 1948.gada 28.jūlijā Latvijas PSR Ministru Padome apstiprina instrukciju par lielu namīpašumu nacionalizēšanas kārtību. Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī nacionalizējamas ēkas, kuru lietderīgā platība pārsniedz 220 m2, pārējās pilsētās – 170 m2. Neatkarīgi no ēkas platības nacionalizējamas ēkas, kuru īpašnieki aizbēguši uz ārzemēm, kā arī nami ar sabiedriski vēsturisku un māksliniecisku vērtību.

IEROBEŽOJUMU KULTS

Informācijai! Cenzūra – viens no Padomju varas balstiem. Uzraudzīts tiek pilnīgi viss - valsts robeža, valsts pilsonis, izglītība, prese, muzeji, literatūra, teātru un koru repertuārs, diskotēku un dažādu pasākumu scenāriji. Sociālistiskajai ideoloģijai neatbilstošā literatūra nonāk specfondos, kas pieejami tikai ar speciālām valsts drošības iestāžu dotām atļaujām. Valsts drošības iestāžu atļaujas nepieciešamas arī iebraukšanai piejūras ciemos, jo jūra veido dabisku Padomju valsts robežu un līdz ar to ir īpaši apsargājama zona.

7. Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes 1946.gada vēstule Ventspils apriņķa izpildu komitejai par aizliegumu rīkot hipnotiskos seansus. (Ventspils ZVA, 47.fonds, 1.apraksts, 81.lieta, 15.lapa)

Latvijas PSR Mākslas lietu pārvalde
16. V . 1946.g.
Nr.972/pi

Ventspils apriņķa Izpildu komitejai zināšanai
Visiem izrāžu un repertuāru kontroles galvenās pārvaldes pilnvarotajiem

    Pēdējā laikā daļā apgabalu un republiku notikušas hipnozētāju, visu iespējamo psihoeksperimentētāju. „domu atminētāju no attāluma” u.c. uzstāšanās. Visiem šiem priekšnesumiem nav nekāda sakara ne ar zinātni, ne mākslu, bet tā saucamie „hipnotizētāji” lielākā daļā gadījumu ir neizglītoti un viņu pieredze kaitīga.

    Galvenā repertuāru komiteja vēlreiz paziņo visiem pilnvarotajiem par dažāda veida hipnotizētāju un hipnotisko seansu demonstrētāju izrāžu kategorisku aizliegumu. Īpaša izņēmuma gadījumā atsevišķi psiholoģiskie eksperimenti pēc vecās, pārbaudītās programmas var tikt pieļauti tikai ar Galvenās repertuāru komitejas atļauju.

[...]

Izrāžu un repertuāru kontroles galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka – O.Babins

8. Ventspils pilsētas izpildu komitejas Pilnīgi Slepeno un Slepeno lietu nomenklatūra 1964.gadam. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 7.apraksts, 1532.lieta, 3.lapa)

Apstiprināts
Ventspils pilsētas izpildu komitekas
Priekšsēdētājs /V.Odnoraļenko/
1964.gada 5.janvārī

Ventspils pilsētas izpildu komitejas specdaļas
Pilnīgi Slepeno un Slepeno lietu
nomenklatūra 1964.gadam.

1. Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumi.
2. Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumi
3. Latvijas KP CK* un Latvijas PSR Ministru Padomes apvienotie lēmumi
4. Dokumenti par civilās aizsardzības, speciālās celtniecības un mobilizācijas jautājumiem.
5. Dokumenti par DOSAAF**, darbaspēka rezervēšanas un vervēšanas jautājumiem.
6. VDK***, Iem**** speciālie ziņojumi, materiāli par izbraukšanu aiz valsts robežām.
7. Rūpniecības, transporta un sakaru jautājumi.
8. Tirdzniecības jautājumi
9. Finansu, jautājumi, štatu, amatalgu un aizsardzības jautājumi.
10. Veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un personālo pensiju jautājumi
11. Kapitālās celtniecības, celtniecības materiālu, komunālās saimniecības, virsnieku darbā iekārtošanas un nodrošināšanas ar mājokli jautājumiem.
12. Jautājumi par zemes piešķiršanu karaspēka daļām un atmīnēšanu.
13. Kultūras, izglītības, fiziskās kultūras, sporta un baznīcas jautājumi.
14. Dokumenti par piekļuvi slepenam darbam.
15. Sarakste ar Ministru Padomi, ministrijām, resoriem un citām organizācijām.
16. Nosūtītās slepenās korespondences reģistri
17. Brīvs rezervei

9. Ventspils kokapstrādes rūpnīcas „Ventspils koks” dramatiskā kolektīva lūgums Kultūras nodaļai atļaut 1970.gadā iestudēt komēdiju „Preilenīte”. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 150.lieta, 23.lapa)

10. Kolkas ciema izpildu komitejas 1970.gada lēmums Nr.7 par pludmales apmeklējuma laika un vietas ierobežošanu Talsu rajona Kolkas ciema piejūras teritorijā. (Ventspils ZVA, 3.fonds, 1.apraksts, 356.lieta, 16.lapa)

Informācijai! Pamatojoties uz LPSR Ministru padomes 1961.gada lēmumu Nr.55-6, 1961.gadā Ventspils pilsētas izpildu komiteja pieņem lēmumu 2-c par pierobežas zonas noteikšanu gar jūras piekrasti. Pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir noteiktā pierobežas zona, pasē iespiež īpašu zīmogu – atļauju iebraukt un atrasties zonā. Pārējiem, kam nepieciešams īslaicīgi iebraukt zonā, milicijas daļa izsniedz atļaujas. Autoostas un dzelzceļa stacijas kasēm aizliegt pārdot biļetes uz zonā esošajām apdzīvotājām vietām, ja vien pilsonis nevar uzrādīt atļauju. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 7.apraksts, 1528.lieta, 5.lapa)

Kolkas ciema Darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas
Lēmums Nr.7

1970.gadā 6.maijā

Kolkā

[...]

    Lai uzlabotu iedzīvotāju kulturālu atpūtu vasarā jūrmalā Kolkas ciema Darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja nolemj :

    1.Pamatojoties uz MP lēmumu Nr.350 – 28 no 1965.g.2.jūlija un Talsu rajona izpildu komitejas lēmumu Nr.1 no 1970.gada 19.marta, noteikt Kolkas ciema teritorijā visām peldvietām: Kolkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Mazirbē un Sikragā apmeklēšanas laiku no pulkst.8.00 līdz 22.00 katru dienu.

    Kolkas ciemā noteikt peldvietas Nr.1 robežas sākot no z/k fabrikas līdz vecās skolas ceļam. Peldvietas Nr.2 robežas sākot no z/a „Brīvais zvejnieks” kūpinātavas līdz ambulances strautam.

[...]

Kolkas ciema DDP izpildu komitejas priekšsēdētāja AndersoneV.
Kolkas ciema DDP izpildu komitejas sekretāre Sproģe

11. Ventspils rajona Kultūras nodaļas paskaidrojums Latvijas PSR Klubu un bibliotēku pārvaldei par cenzētās literatūras izņemšanu no bibliotēku grāmatu fondiem, 1976.gads. (Ventspils ZVA, 300.fonds, 1.apraksts, 128.lieta, 22.lapa)

8.10.1976.g. Nr.105

Latvijas PSR Kultūras ministrijas
Klubu un bibliotēku pārvaldei
Ventspils rajona Kultūras nodaļas

Paskaidrojums.

Ventspils rajona Kultūras nodaļa paskaidro, ka rajona bibliotēkās grāmatu fondi attīrīti no literatūras, kas norādīta ar „Glavļit”* pavēli.

Ventspils rajona Kultūras nodaļas vadītāja /A.Čepeļevska/

* PSRS Ministru Padomes Valsts noslēpuma aizsardzības presē galvenā pārvalde

ATEISMA KULTS

Informācijai! Padomju vara vēršas pret Baznīcu ar aktīvu antireliģisko propagandu. Jauniešiem skolās un pieaugušajiem dažādos kultūras pasākumos notiek priekšlasījumi par reliģijas kaitīgumu. Kino, literatūrā un citās jomās dominē Darvina teorijas un zinātnes sasniegumi, lai pierādītu ateistisko uzskatu patiesumu. Kristīgās tradīcijas mēģina aizstāt ar Padomju sadzīves tradīcijām, piemēram, Bērnu kristības un iesvētības - ar Bērnības svētkiem un svinīgu pirmās pases pasniegšanu. Mirušo aplasītājiem liek nepārtraukti celt kvalifikāciju, lai par bēru pavadītājiem izvēlētos viņus, nevis mācītāju. Baznīcās ierīko labības kaltes vai kultūras namus. Draudzes ņem stingrā uzskaitē.

12. Ventspils rajona Zlēku ciema sabiedrības antireliģiskās audzināšanas pasākumu plāns 1964.-1965.gadam. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 147.lieta, 25.lapa)

13. Talsu rajona Kultūras nodaļas paskaidrojuma vēstule Latvijas PSR Kultūras ministrijai par kultūras nama stāvokli Valdemārpilī, 1966.gads. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 178.lieta, 8.lapa)

Latvijas PSR Talsu rajona darbaļaužu deputātu Padomes
izpildu komitejas Kultūras nodaļa
11.augustā 1966.g.
Nr.117

Latvijas PSR Kultūras ministrijai
Atbilde uz rakstu Nr.25-12 / 2067 no 29.jūlija 1966.g.

    Par laikrakstā „Sovetskaja Latvija” skartajiem Kultūras dzīves jautājumiem Valdemārpilī paskaidroju sekojošo :

    Valdemārpils Kultūras nams tiešām ir vecs un telpas arī mazas, taču jaunu Kultūras namu celtniecība patreiz nav plānota, jo vēl nav uzcelti Kultūras nami Stendē un Sabilē.

    Celtniecības – montāžas pārvaldes kluba telpas iekārtotas bijušā baznīcā, kapitāli pārbūvējot. [...]

Talsu rajona Kultūras nodaļas vadītāja :

14. Paskaidrojums par sabiedrības antireliģiskās audzināšanas panākumiem Ventspils rajona Popes ciemā 1967.gadā. (Ventspils ZVA, 300.fonds, 1.apraksts, 51.lieta, 29.lapa)

Popes ciema tautas nama vadītājas Brūns Renātes paskaidrojums
par 1967.gadā Popes tautas namā izvesto darbu

[...]

Pilnīgi izzudusi tāda parādība kā mirušo izvadīšana ar mācītāju. 11 mirušie izvadīti visi pa jaunam, kapos dziedātas pēc tautas dziesmu melodijām speciāli sagatavotas dziesmas.

[...]

15. Ziņojums par ateistiskās audzināšanas metodēm Talsu pilsētā 1983.gadā. (Ventspils ZVA, 258.fonds, 1.apraksts, 539.lieta, 50.lapa)

Talsu pilsētas Tautas deputātu padomes kultūras, izglītības un sporta pastāvīgās komisijas priekšsēdētājas L.Braunfeldes ziņojums par Talsu pilsētas skolu pedagogu darbu ar skolēniem ateistiskajā audzināšanā.

    [...] Skolēni noklausījušies lekcijas par jaunākajiem sasniegumiem zinātnē un tehnikā, sarīkotas ateisma pēcpusdienas skolā, paredzēts apmeklēt Planetāriju Rīgā. Tiek veikts sistemātisks darbs ar ticīgo vecāku bērniem, lai iesaistītu mācību darbā sestdienās. II mācību ceturksnī skolas bibliotēkā tika atklāta grāmatu izstāde, kurā skolēni varēja iepazīties ar dažādiem sasniegumiem kosmosā, fantastiskas grāmatas par lidojošiem šķīvīšiem u.c., kā arī zinātniska rakstura grāmatas par reliģijas kaitīgo ietekmi uz cilvēka garīgo pasauli. Lekciju „Ateisms, morāle, reliģija” noklausījās daļa skolēnu. Ar 4.klases skolēniem tika pārrunāts raksts „Rīgas balsī” „Ko spēj „Svētais Antons”". Ateisma pēcpusdiena un ekskursija uz Planetāriju paredzēta III un IV ceturksnī.

[...]

L.Braunfelde
Kultūras, izglītības un sporta pastāvīgās komisijas pr.-tāja.

1983.gada 21.martā

IZGLĪTOTA UN KULTURĀLA CILVĒKA KULTS

Informācijai! Padomju vara nodrošina saviem pilsoņiem bezmaksas izglītību un aktīvi ķeras pie analfabētisma izskaušanas, ar soda sankcijām vēršoties pret vecākiem, kuru bērni neapmeklē skolu. Visas kultūras jomas tiek virzītas un noteiktas no augšas, pat nepieciešamais dalībnieku skaits korī un katrā mājsaimniecībā abonējamo žurnālu nosaukumu skaits. Tajā pašā laikā padomju cilvēkam vēlamais sociālais statuss ir strādnieks, bet, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1948.gada 19.jūlija lēmumu Nr.838, stingrā uzskaitē jāreģistrē visi valstī dzīvojošie zinātniskie iestāžu darbinieki.

16. Ventspils apriņķa 1947.gada lēmums Nr.43 par administratīvo atbildību vecākiem, kas neievēro vispārējās obligātās septiņgadīgās skolas izglītības likumu (Ventspils ZVA, 47.fonds, 1.apraksts, 23.lieta, 70.lapa)

Ventspils apriņķa izpildu komitejas saistoš lēmums Nr.43.
par atbildību gadījumos, kad pārkāpts likums par vispārējo obligāto septiņgadīgo skolas izglītību.

    Lai nodrošinātu vispārējo obligāto septiņgadīgo skolas izglītību bērniem 7-15 gadu vecumā, Ventspils apriņķa izpildu komiteja

nolemj:

1. Vecāki, citas personas un iestādes, kuru gādībā atrodas vispārējai obligātai septiņgadīgai skolas izglītībai pakļauti bērni 7-15.g.vecumā, un kuri nesūta bērnus skolā, par šī pienākuma neizpildīšanu atbildīgi administratīvā kārtā; atbildības veidi : brīdinājums, naudas sods līdz 10 rub. Vai labošanas darbi uz laiku līdz 1 mēnesim.

[...]

Ventspils apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs : /Burkevics/
Sekretāra v.i. : /Vanders/

17. Talsu apriņķa Mērsraga Zemnieku jaunatnes skolas darba pārskats 1947./48.mācību gadā. (Ventspils ZVA, 19.fonds, 1.apraksts, 26.lieta, 1-2.lapa)

Mērsraga Zemnieku jaunatnes skolas
darba gaita 1947./8. māc.gadā

[...]

    II Mācību sākums

[...]

    Neskatoties uz to, ka atpūtas laiks tika izmantots mācībām, jaunietes un jaunieši cītīgi apmeklēja vakaros skolu; uzmanīgi klausījās stundas un čakli izpildīja praktiskos darbus, lai gan pa retam gadījās arī, ka vienam otram klausītājam vai klausītājai „spoku” stundai tuvojoties – jo mācības beidzās dažu vakaru pēc plk..23 – acu plakstiņi, pašam nemanot, aizvērās, lai gan pret paša gribu, tomēr drīz atkal ievirsijās normālā gaitā...

    Stundas beigas arī klāt, un klausītāji steidzās mājup...

[...]

18. Ventspils apriņķa izpildu komitejas 1948.gada lēmums Nr.851 par grāmatu pārdošanas dekādes organizēšanu apriņķī. (Ventspils ZVA, 47.fonds, 1.apraksts, 46.lieta, 41-42.lapa)

Informācijai! 1950.gadā Latvijas valsts izdevniecībā Rīgā izdotā Friča Rokpeļņa dzejoļu krājuma „Rudzu maize” cena ir 5 rubļi 15 kapeikas.

Ventspils apriņķa darba ļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas
lēmums Nr.851

Ventspilī,

1948.g.16.augustā

Par grāmatu dekādes izvešanu Ventspils apriņķī

    [...]

    1. Izvest Ventspils apriņķī no 15.-25.augustam 1948.g.grāmatu dekādi, kurā panākt Padomju grāmatu pārdošanu Rbļ. 50.000.-

    [...]

    4. Pagasta komisijām organizēt Padomju grāmatu pārdošanu uz vietām, izvedot plašu Padomju grāmatu pārdošanu uz vietām, izvedot plašu Padomju grāmatu popularizāciju masu sapulcēs, kino teātros, tautas namos, bibliotēkās u.c., ar uzrakstiem, plakātiem, lozungiem, uzsaukumiem u.c. uzskates līdzekļiem. Noturēt referātus par Padomju grāmatas lielo nozīmi darba ļaužu kultūras līmeņa pacelšanā.

    Izraudzīt kolportierus* grāmatu pārdošanai no ciemu, pagastu izpildu komitejām, skolu darbiniekiem un vecāko klašu skolniekiem, kultūras, tautas namu, klubu un bibliotēku pārziņiem, partijas un komjaunatnes organizāciju darbiniekiem.

    [...]

Ventspils apriņķa darba ļaužu deputātu Padomes
izpildkomitejas priekšsēdētāja v.i. /Antonovs/

Sekretārs /Karro/

* cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām.

19. Ventspils pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes 1957.gada 26.decembra sesijas ziņojums par Ventspils J.Fabriciusa 1.vidusskolas mācību darbu. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 1.apraksts, 652.lieta, 3.lapa)

Darbs Ventspils J.Fabriciusa 1.vidusskolā
1957/58.māc.g. I pusgadā.

    [...]

    Skolā darbojas 22 klases 2 maiņās ar 700 skolēniem. 1.klasei un no 7.-11.klasei mācības notiek pirmajā maiņā. No 2.-6.klasei mācības notiek otrajā maiņā. Otrā maiņa mācības beidz plkst.20.30. Trešajā un daļēji otrajā maiņā skolas telpas izmanto strādnieku jaunatnes 2.vakarskola un Bērnu sporta skola.

    [...]

20. Ventspils pilsētas kinoteātru „Komjaunietis” un „Venta” sociālistiskās saistības par godu PSKP* XXII kongresam. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 55.lieta, 1.lapa)

Ventspils pilsētas kinoteātru „Komjaunietis” , „Venta” un lauku ceļojošo kinotīkla darbinieku sociālistiskās saistības par godu PSKP XXII kongresam.

    1. Panākt kino apmeklējumu pieaugumu uz 1 pilsētas iedzīvotāju līdz 23,5 reizes gadā, laukos – 1- reizēm gadā.

    [...]

    4. Kinoteātra „Komjaunietis” mazajā zālē 6 reizes nedēļā demonstrēt zinātniski populāras un hronikāli dokumentālas filmas, pavadot tās ar lekcijām ne mazāk kā 2 reizes mēnesī. Lauku ceļojošām kinoiekārtām ne mazāk kā 2 reizes mēnesī demonstrēt lauksaimniecības un dokumentālas filmas.

    [...]

Kultūras darbinieku arodbiedrības vietējās komitejas priekšsēdētāja /Reizenberga/
Kultūras nodaļas vadītāja /L.Ikere/
Vecākais inspektors /Čače/
Kinoteātra „Komjaunietis” un „Venta” direktore /I.Korše/
Kinomehāniķi /paraksti/

*PSKP – Padomju Savienības Komunistiskā Partija

21. Ventspils pilsētas laikraksta „Padomju Venta” aicinājums abonēt laikrakstus 1966.gadam. (Ventspils ZVA, 380.fonds, 1.apraksts, 93.lieta)

22. Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības Literatūras propagandas biroja 1972.gada 7.aprīļa lūgums Ventspils pilsētas izpildu komitejai sniegt informāciju par pilsētā paredzētiem Dzejas dienu pasākumiem 1972.gadā. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 1.apraksts, 1532.lieta, 81.lapa)

PADOMJU LATVIEŠU FOLKLORA

Informācijai! Padomju varai folklora kļūst par vienu no ideoloģiskās propagandas ieročiem. Nostāja, ka folklora ir dzīva sabiedriska parādība, kurai jāatspoguļo jaunās dzīves iezīmes, ir ļoti izdevīga, jo dod papildu iespēju parādīt laimīgās tautas sajūsmu par gaišo jauncelsmi un viedajiem vadoņiem. Tādējādi var apgalvot, ka padomju birokrāti mūsdienu folkloru atklāj vismaz 10 gadus pirms amerikāņu folkloristiem. (www.lfk.lv)

23. 1948.gada Līgo svētkiem veltīts Ventspils laikraksta Brīvā Venta noformējums. (Ventspils ZVA, 380.fonds, 1.apraksts, 287.lieta)

Kam tik skaļi dziesma skan
Lielā sila maliņā?
Kolchoznieki čakli ļaudis
Daiļu dziesmu mīlētāji.

Dzelzceļnieki braši vīri,
Godam Jāņus sagaidīja
Jāņu zāļu vainagiem
Darba slavu cauri vija

24. Vēlējumi Ventspils ostas kolektīvam jaunajā, 1949.gadā, Brīvā Venta, 1949.gada 1.janvāris. (Ventspils ZVA, 380.lieta, 1.apraksts, 293.lieta)

Osta dimd, osta dimd,
Kas to ostu dimdināja?
Tur bāliņi valstij gāja
Krāšņu pūru kaldināt.

Sprēgās Sali, auros vēji,
Zilgos rīti kupenās.
Kuģi kravas atvedīs
Tālu ceļu mērojuši.

Lai trīc krasti, lai dūc celtņi,
Lai skan mūsu dzimtā puse,
Visu ostu apvijiet
Ar spožām uzvarām.

25. Pasākuma „Kad runā Partija!” scenārijs, 1961.gads, Talsu rajons. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 101.lieta, 20-23.lapa)

Pirmie vārdi, ko mēs teiksim-
Kolhozniekus mīļi sveiksim
Vēlam čakli pļaut un sēt
Visus šķēršļus pārvarēt!

Čaklos gribam cildināt,
Sliņķus darbam modināt!
Lai ikviens to redz un jūt
Kolhozā slaists nevar būt!

Tīsim dziesmu kamolīti,
Pirmrindniekus godājot,
Līksmi iesim deju soļos
Darba gaitas parādot!

PADOMJU SADZĪVES TRADĪCIJU KULTS

Informācijai! Padomju Savienībā visi valsts svētki piemēroti un pakārtoti Padomju uzvarai Lielajā Tēvijas karā, Revolūcijas gadadienai, Ļeņina un Staļina dzimšanas dienām, PSKP* kongresiem. Ieviest kādas fundamentāli jaunas sadzīves tradīcijas ir grūtāk – cilvēki dzimst, mirst, precas, saņem pirmo pasi. Tādēļ nomaina jau esošo tradīciju scenārijus, svinības papildina ar attiecīgu aģitāciju, zināmu devu politikas un nosauc to visu par „jaunajām padomju sadzīves tradīcijām”.

* PSKS – Padomju Savienības Komunistiskā Partija

26. Ventspils zvejnieku arteļa Sarkanā Bāka 1947.gada 5.marta valdes sēdes lēmums par prēmiju piešķiršanu kolhozā strādājošām sievietēm sakarā ar Starptautisko sieviešu dienu (Ventspils ZVA, 144.fonds, 1.apraksts, 3.lieta, 14.lapa)

Informācijai! Ventspils zvejnieku kolhozā „Sarkanā Bāka” 1947.gadā uzņemtas 205 darbaspējīgas sievietes vecumā no 16 līdz 55 gadiem. 4 sievietes nodarbinātas administratīvi saimnieciskās struktūrās, bet 8 – zvejas darbos. (Ventspils ZVA, 144.fonds, 1..apraksts, 20.lieta, 1-3.lapa)

Ventspils zvejnieku arteļa „Sarkanā Bāka” 1947.gada 5.marta valdes sēdes
Protokols Nr.8

    [...]

 Klausījās : Republikāniskās zvejnieku savienības priekšsēdētājs B.Bergs norāda, ka š.g.8.martā visā PSRS plaši atzīmē starptautisko sieviešu dienu un arī Ventspils zvejnieku artelim „Sarkanā Bāka” ieteicams to atzīmēt. Ventspils zvejnieku sabiedrības valde nolēmusi sieviešu dienas gadījumā izsniegt prēmijas savām darbiniecēm sievietēm Rbļ.50,- apmērā, bet kopīgam sieviešu dienas sarīkojumam nodot Rbļ.400,- no kultūras fonda līdzekļiem. Ieteicams būtu pievienoties šim lēmumam arī no arteļa puses.

Nolēma : Valde apspriedusēs vienbalsīgi nolemj starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanai atvēlēt šādus līdzekļus no kultūras fonda : piešķirt prēmijas arteļa darbiniecēm – grāmatvedei E.D. Rbļ.50,-, kasierei-rēķinvedei M.K. Rbļ.50,- un nodot sieviešu dienas rīcības komitejai kopīgā vakara izdevumu segšanai Rbļ.400,-. Bez tam nolemj no vakara dalībniekiem ņemt Rbļ.10,- dalības naudu, kas iepriekš savācama un nododama rīcības komisijas zināšanā.

[...]

Sēdi slēdza pulkstens 21,30

Republikāniskās zvejnieku savienības priekšsēdētājs /F.Bergs/
Ventspils zvejnieku arteļa „Sarkanā Bāka” priekšsēdētājs /J.Lācis/

27. Ventspils pilsētas karaspēka daļas 2335 Līgo dienas koncerta programma, 1956.gada 23.jūnijs. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 226.lieta, 10.lapa)

Informācijai! 1945.gadā Jāņus cenšas pārvērst par padomju propagandas svētkiem. 1950.gadā Līgo svētkus no oficiālo svētku dienu saraksta izņem. 1954.gadā Līgo kļūst par svinamu dienu, kas tuvākā svētdienā jāatstrādā. (NRA.lv, Laura Brokāne, 19.06.2008.)

28. Darba svētku vimpelis un scenārijs, Ventspils pilsēta, 1968.gads. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 130.lieta, 1.,14.lapa)

Darba svētku scenārijs

Teksts : „Darba svētli! Svētki – darbam!

„Cilvēks ir skaists,
Kad viņš strādā,
Kad darbs viņu savos plašumos aiznes,
Viņa acis tad kaist
Kā visskaistākās zilās zvaigznes
Zvaigznāju miriādē.

Cilvēks ir spēcīgs un mierīgs,
Kad viņš jaunu mājas stāvu mūrē,
Kad viņš starpplanētu stacijai
Ierāda vietu visumā.-
Viņš ieraksta Planētas kalendārā
Brīnišķīgās dienas koordinātes.
Tajā dienā

29. Mirušo atceres dienas programmiņa, Ventspils pilsēta, 1970.gads. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 178.lieta, 12.lapa)

30. Ventspils pilsētas Kultūras nodaļas scenārijs jauniesaucamo izvadīšanai Padomju Armijā 1972.gadā. (Ventspils ZVA,,264.fonds, 1.apraksts, 379.lieta, 1.lapa)

Jauniesaucamo izvadīšana Padomju Armijā
Ventspils kultūras namā
1972.gada 26.aprīlī.

    Zāles labajā pusē sēd jauniesauktie /apmēram 50 jauniešu/, otrajā pusē darba vietu pārstāvji, draugi. Prezidijs ieņem vietas priekšā šo vakaru.
b.Marnauza* atklāj šo vakaru.
b.Orbidāns /kara komis.pārstāvis/ iepazīstina ar PSRS lēmumu par jauniešu iesaukšanu Padomju Armijā. Nolasa vēstuli no k/d par jauniešiem, kas no Ventspils labi veic dienestu.
Izsniedz goda rakstus iestādēm, kas nodarbojas ar jauniešu sagatavošanu armijai.
b.L.Pētersone – komj.kom.- novēl labu dienestu, lai atgrieztos atpakaļ Ventspilī.
b.Karpinska - ?L.Tēvijas k.dalībniece/ - kā māte apsveic visus jauniešus, savu dēlu izvadot.
b.Gustiņš – vecāku vārdā, atceras savu jaunību, kad cīnījās Lielā Tēvijas karā, bet tagad izvada savu dēlu.
Padomju Armijas teicamnieks – pastāstīja par dienesta gaitu / tas izraisīja lielu interesi, tādēļ runai jābūt labi sagatavotai./

[...]

*Jāzeps Marnauza – izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks

31. Talsu rajona Kultūras nodaļas ziņojums E.Melngaiļa Republikas Tautas mākslas un kultūras-izglītības darba zinātniski metodiskam centram par Pilngadības svētku norisi 1981.gadā. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 381.lieta, 7.lapa)

16.11.81. 1-16/103
Uz. 01-18/304

E.Melngaiļa Republikas Tautas
mākslas un kultūras-izglītības
darba zinātniski metodiskais centrs

1981.gadā Talsu rajonā bija 541 jaunietis pilngadības vecumā, no tiem

Pilngadības svētkos piedalījās 103 jaunieši, no tiem 98 latviešu tautības,

Pirms pilngadības sasniegšanas ar jauniešiem organizētas lekcijas, pārrunas, semināri, ekskursijas.

Kultūras nodaļas vadītāja /S.Zvejniece/

32. Apsveikums Ventspils korim Sarma Oktobra svētkos, 1983.gada 7.novembris (Ventspils ZVA, 898.fonds, 1.apraksts, 42.lieta, 4.lapa)

33. Apsveikums Ventspils kora Sarma sievietēm Starptautiskajā sieviešu dienā, 1984.gada 8.marts (Ventspils ZVA, 898.fonds, 1.apraksts, 42.lieta, 17.lapa)

SARKANAIS KULTS

Informācijai! Lai pilsoņos ieaudzinātu režīmam atbilstošu morāli, padomju cilvēku it visur pavada propaganda un aģitācija. Politiskās audzināšanas realizēšanai skolās izveido oktobrēnu, pionieru un komjauniešu organizācijas. Iestādēs un uzņēmumos darbojas komsorgi* un partorgi**, tiek veidoti sarkanie stūrīši un aģitbrigādes.

*Komsorgs – komjaunatnes organizators
**Partorgs – partijas organizators

34. Dundagas rajona izpildu komitejas 1951.gada lēmums Nr.302 par līdzekļu piešķiršanu pionieru salidojumam. (Ventspils ZVA, 134.fonds, 1.apraksts, 28.lieta, 4-5.lapa)

Dundagas rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas
lēmums Nr.302

Dundagā

1951.g.15.jūnijā

Par rajona pionieru salidojumam līdzekļu piešķiršanu
Dundagas rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja
nolemj :

1. Dundagas rajona pionieru salidojumam, kas notiks 30.jūnijā un 1.jūlijā, piešķirt Rbļ. 3.173,-

/Pielikums Nr.1./

Dundagas rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs: /Burkevics/
Sekretāre : /Rozīte/
Pielikums Nr.1

Dundagas rajona pionieru salidojumam
nepieciešamie līdzekļi.

1.Maizītes	- 2000 gab.	-1.000 rbļ.
2.Rudzu maize	- 15 kukuļi	- 80 ‘’
3.Gaļa / malta/	- 35 kg	- 250 ‘’
4.Makaroni	- 75 ‘’	- 375 ‘’
5.Cukurs	- 60 ‘’	- 648 ‘’
6.Kafija	- 2 ‘’	- 20 ‘’
7.Kartupeļi	- 8 pūri	- 200 ‘’
8.Piens	- 300 litri	- 600 ‘’

35. Talsu rajona zvejnieku arteļa „Brīvais Zvejnieks” sarkanā stūrīša uzskaites anketa, 1959.gads. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 111.lieta, 14.lapa)

PAPILDU JAUTĀJUMI KLUBU IESTĀŽU PASPORTIZĀCIJAI

(Pielikums Nr.2)

Jautājumi sarkano stūrīšu uzskaitei

1. Sarkanā stūrīša pilns nosaukums – Zvejnieku arteļa „Brīvais Zvejnieks” sarkanais stūrītis.
2. ADRESE (rajons, pilsēta, ciema padome, kolhozs, padomju saimniecība) – Talsu rajona Kolkas ciemā
3. Vai ir atsevišķa telpa – ir
4. Sarkanā stūrīša aizņemtā platība (m2) – 42.75 m2
5. Vai ir skatītāju zāle un ar cik vietām – nav
6. Vai ir skatuve – nav
7. Vai ir vēl kādas palīgtelpas – nav
8. Iekārtas un inventāra īss raksturojums – televizors „Rekords”, radiola „Oktava” , domino, dambrete, šahs (6 kompl.), novuss, 4 galdi, 20 krēsli, 1 skapis, volejbola bumbas un tīkli, 1 mazkalibra šautene, 1 šķēps, 6 diski, 6 lodes, 10 pāri slēpes, basketbola un futbola inventārs, stadions.
9. Sarkanā stūrīša uzskatāmās aģitācijas un darba īss raksturojums – goda plāksne, arteļa plāna izpildes grafiks, goda raksti, 5 portreti, avīzes un žurnāli, zvejnieku ražošanas sapulces, p[pilnvarnieku sanāksmes, nodarbības, pašdarbība, aģitbrigādes.
10. Vai ir nozīmēta atbildīga persona par Sarkanā stūrīša darbu un vai šis darbinieks tiek algots – kultordze

36. Ventspils pilsētas Tautas izglītības nodaļas informācija par plānotajiem V.I.Ļeņina 100.dzimšanas dienas atzīmēšanas pasākumiem 1969.-1970.gadā. (Ventspils ZVA, 164.fonds, 1.apraksts, 407.lieta, 2-3.lapa)

Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes
izpildu komitejas priekšsēdētājam b.Naļivaiko.

Uz Jūsu š.g.24.janvāra rakstu.

    [...]

Pirmkārt, izstrādāti ekspedīcijas „V.Ļeņina piemiņai mūsu mācības un darbs” un „ Uzticīgi V.I.Ļeņina stafetes novēlējumiem” nolikumi un pieņemtas saistības. Skates pirmais etaps noslēdzās 1969.g.janvāra mēnesī un trešais etaps noslēgsies uz V.I.Ļeņina 100.dzimšanas dienu.

Otrkārt, ārpus minētā skolu pionieru un komjaunatnes organizāciju darba plānā paredzētajiem pasākumiem arī pilsētas mērogā tiek organizēti dažādi pasākumi. Tā katrā skolā organizē pilsētas mērogā tematiskus vakarus š.g. marta un aprīļa mēnešos :

Tiks organizēta 1970.g.II militāri patriotiskā olimpiāde „Ļeņina novēlējumiem uzticīgi”. 1970.g. IV pašdarbību kolektīvu skate par tēmu „Ļeņins vienmēr dzīvs” ar deju kolektīvu, koru, daiļlasītāju piedalīšanos.

    Tiek organizētas sestdienas un svētdienas talkas, lai būtu ieguldījums ļeņiniskajā darba sardzē.
    Skolas plāno ekskursijas kā apbalvojumus pa etapiem ekspedīcijas „V.I.Ļeņina piemiņai mūsu mācības un darbs”uzvarētājiem!

BJSS** atbildīga par pionieru un skolēnu svētku spartakiādi Džema Bankoviča kausa izcīņā.

[...]

Ventspils pilsētas Tautas izglītības nodaļas vadītāja: /N.Puhova/

* LĻKJS – Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienība
** BJSS – Bērnu un jaunatnes sporta skola

37. Ceremonija oktobrēnu uzņemšanai pionieros, 1980.gadi. (Ventspils ZVA, 610.fonds, 4.apraksts, 15.lieta)

38. Pionieru nozīmīte, 1980.gadi (Ventspils ZVA, 610.fonds, 1.apraksts, 15.lieta)

39. Ceļojošais sarkanais karogs labākajai 2.klašu oktobrēnu grupai, 1980.gadi. (Ventspils ZVA, 628.fonds, 4.apraksts, 76.lieta)

40. Ventspils 6.vidusskolas aģitbrigādes „Liesma” 1984.-1985.gada dienasgrāmatas titullapa. (Ventspils ZVA, 610.fonds, 4.apraksts, 17.lieta, 1.lapa)

41. Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Ventspils pilsētas komitejas Goda raksts Ventspils 6.vidusskolas pionieru aģitbrigādei „Dzintariņš”. (Ventspils ZVA, 610.fonds, 4.apraksts, 17.lieta, 17.lapa)

DARBA CILVĒKA LABKLĀJĪBAS KULTS

Informācijai! 1960.gados dzīves līmenis beidzot sāk augt. Sākot ar 1965.gadu beidzot novērstas nopietnākās pārtikas deficīta problēmas. Par parastu pilsētas mājokļa sastāvdaļu kļūst veļas mašīna, ledusskapis, veikalos parādās pietiekami moderni apģērbu un apavu modeļi par cenu, ko var atļauties arī strādnieku ģimenes. Jau 1970.gadu vidū dzīves līmeņa pieaugums apstājas. Strādnieka vidējā alga ap 150 rubļu apmērā ļāva iegādāties kvalitatīvu pārtiku, iekārtot mājokli un audzināt vienu bērnu. (www.lv.lv, Juris Pavlovičs Latvija 1969-1978)

42. Publikācija Ventspils vietējā laikrakstā par zvejnieku dzīves līmeņa uzlabošanos, Brīvā Venta, 1947.gada 1.maijs (Ventspils ZVA, 380.fonds, 1.apraksts, 289.lieta)

Informācijai! Ventspils zvejnieku kolhoza „Sarkanā Bāka” 1946.gada pārskatā norādīts, ka vidējais ienākums vienam zvejniekam ir 1094 rubļi 88 kapeikas gadā. (Ventspils ZVA, 144.fonds, 1.apraksts, 6.lieta, 3.lapa)

Pieaug nozvejoto zivju daudzums

    Vēršot skatu pagātnē, Ventspils zvejnieki atceras savu neseno nabadzīgo dzīvi. Zvejnieku liktenis tad bija atkarīgs no privātiem zivju uzpircējiem un spekulantiem.

    [...]

    Vilhelma Sila stachanoviešu* brigāde pagājušā gadā nozvejoja 237 centnerus uz katra zvejnieka, Krista Spades brigāde 233 centnerus, Šneidera, Lielapša, Lāča brigādes – vairāk kā 200 centnerus. Par tādu bagātu lomu zvejnieki agrāk nevarēja pat sapņot. Neizmērojami pieaugusi izpeļņa. Vilhelma Sila brigādes zvejnieki pagājušā gadā nopelnīja pa 28 tūkstoš rubļiem katrs, pa 150 pudiem pirmās šķiras miltu, lielu daudzumu putraimu, sviesta, cukura, tabakas un citu produktu. Katra zvejnieka ģimene tagad dzīvo nodrošinātu dzīvi.

    [...]

J.Melnzobs
Ventspils zivju apstrādāšanas fabrikas direktors

*stahanoviešu kustība – darba pirmrindnieku masveida kustība par darba ražīguma paaugstināšanu. Kustības ierosinātājs ogļracis Aleksejs Stahanovs, kurš 1935.gadā sasniedz ogļu ieguves rekordu vienā maiņā – 102 tonnas, jeb 14 normas.

43. Talsu rajona izpildu komitejas 1950.gada lēmums Nr.248 par mazumtirdzniecības cenu apstiprināšanu rūpniecības ražojumiem. (Ventspils ZVA, 133.fonds, 1.apraksts, 5.lieta, 67-70.lapa)

Informācijai! 1950.gadā vidējā alga 800 rubļi vadošiem amatiem, 300-400 rubļi strādniekiem, speciālistiem.

Pielikums pie Talsu rajona darba ļaužu
deputātu Padomes izpildu komitejas
1950.g. 15.jūlija lēmuma Nr.248

Cenrādis
Talsu rajona Rūpkombināta ražojumiem

Nr.p.k.	Sortiments	Nr.	Mēra vien.	Mazumtirdzniecības cena Rbļ.
1.	Šņorzābaki vīriešu ādas zoli	39-42	pāri	128.-
	[...]
13.	Zābaki sieviešu ādas zoli	33-37	‘’	232.-
	[...]
30.	Kurpes bērnu gumijas zoli	22-26	‘’	41.-
	[...]
93.	Garās vīriešu bikses vilnas auduma	46-48	gab	123.-
	[...]
154.	Kartiņa – pastkarte - zīmēta		gab	1.50

44. Talsu rajona Strazdes ciema lauksaimniecības arteļa „Varonis” 1950.gada darba pārskata kopsapulces protokols. (Ventspils ZVA, 324.fonds, 1.apraksts, 61.lieta, 1-2.lapa)

Gada pārskata kopsapulce

[...]

    Pēc 1950.g.1.marta cenu pazeminājuma visām plašu patēriņa precēm strādnieki un kalpotāji realā darba alga cēlās par 15%, bet zemnieku izdevumi rūpniecības preču pirkšanai pazeminājās par 16%. Turpretim kapitālistiskajās valstīs, kur rit drudžaina bruņošanās krasi sašaurināti darbi, mierlaiku rūpniecības. Bezdarbnieku un pusbezdarbnieku skaits sasniedza 45 miljoni, bet 48 miljoni amerikāni spiesti dzīvot necienīgos apstākļos. Turpretī ASV zemi pārvalda miljardieru saujiņa apmēram 60 ģimenes, kuru rokās koncentrēti 60% visu nacionālo bagātību, bet Anglijā dažiem bagātniekiem pieder 70% no visām Anglijas bagātībām un šo monopolistu peļņa ar katru dienu pieaug, bet darba ļaužu dzīves līmenis ar katru dienu samazinās, un šo kapitālistisko zemju strādnieki saņem par 31% mazāk sava darba produktu nekā tie saņēma pirms kara. Tāda ir ASV šīdiena. Slēpdamies aiz apvienoto nāciju organizācijas karoga, amerikāņu agresori nekaunīgi uzbrūk varonīgajai Korejas tautai. Neraugoties uz uzbrucēju zvērībām, to barbariskajiem posta darbiem pilsētās un ciemos, korejieši dod ienaidniekam graujošus triecienus. Plecu pie pleca ar korejiešu tautu cīnās slavenie brīvprātīgie ķīniešu tautas dēļi, kas bargajā pārbaudījumu stundā sniedz savam kaimiņam brālīgu palīdzību. Korejiešu tauta apņemas pilnīgi atbrīvot no imperiālistiskajiem bēdzinātājiem savu zemi. Tagad ikvienam ir dota iespēja salīdzināt divas nometnes demokratisko un kapitālistisko. Un katrs viens izvēlēsies demokratijas un miera nometnes, ko vada PSRS lielvalsts ar b.Staļinu priekšgaļā. Kuru vadībā lieli sasniegumi gūti saimnieciskā un kultūras celtniecībā.

    Lielās Padomju Savienības neatliekamā sastāvdaļa, Padomju tautu draudzība un savstarpējā palīdzība deva Latvijas darba ļaudīm iespēju sekmīgi likvidēt kara sekas un pirms termiņa izpildīt pirmo pēckara piecgadi.

[...]

45. Tematiskā vakara „Vai komunistiskajā sabiedrībā būs nauda? „ referāts, 1961.gads, Talsu rajons. (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 101.lieta, 28-29.lapa)

1. Komunistiskajā sabiedrībā, kad būs radīta preču pārpilnība un sadale notiks pēc komunisma sadales principa t.i. strādās pēc spējām un saņems pēc vajadzības – nauda kā norēķināšanās līdzeklis nebūs vajadzīga.
2. No PSKP* Programmas jāsecina ka mums nav galvenais panākt ASV produkcijas ražošanā, bet gan maksimāla darbaļaužu vajadzību apmierināšana un viņu dzīves līmeņa celšana.

[...]

* Padomju Savienības Komunistiskā Partija

46. Ventspils 6.vidusskolas darbmācības kabinets, 1985.gads. (Ventspils ZVA, 610.fonds, 1.apraksts, 12.lieta)

Kabinetā pie sienas lozungs „Tikai darbs audzina pilsoņus”

SACENSĪBAS KULTS

Informācijai! Tipiska Padomju saimniekošanas raksturiezīme – piecgades plāns un cīņa par tā izpildu četros gados, sociālistiskās sacensības starp vienas nozares uzņēmumiem, darba plānu pārpilde, tempu kāpinājums, solījumi biedram Staļinam kāpināt zemes un mājlopu ražību.

47. Uzsaukums flotes un dzelzceļa darbiniekiem kāpināt darba apjomus, Brīvā Venta, 1947.gada 1.maijs (Ventspils ZVA, 380.fonds, 1.apraksts, 289.lieta)

48. Publikācija Ventspils vietējā laikrakstā par zvejnieku darba kāpinājumu zvejnieku kolhozā „Sarkanā Bāka”, Brīvā Venta, 1947.gada 1.maijs (Ventspils ZVA, 380.fonds, 1.apraksts, 289.lieta)

Informācijai! Ventspils zvejnieku kolhoza „Sarkanā Bāka” 1946.gada pārskatā norādītā vidējā nozveja uz vienu zvejnieku – 22, 71 centneri. Uz 1947.gada 1.janvāri kolhoza flotē uzskaitīta viena motorlaiva „Zilva” un 9 airu laivas. (Ventspils ZVA, 144.fonds, 1.apraksts, 6.lieta, 8.lapa)

Pieaug nozvejoto zivju daudzums

[...]

Buržuazistiskās* Latvijas un vācu okupācijas laikā vispiedzīvojušākais zvejnieks nozvejoja caurmērā 40 centneru zivju, tagad katra zvejnieka loms palielinājies vairāk kā 5 reizes.

[...]

Lielā nozveja un zvejnieku materiālās dzīves apstākļu uzlabošanās ir jauno zvejas piederumu, stāvtīklu, spēcīgu traleru plašas pielietošanas rezultāts. Zvejnieku flotes jauda 1946.g., salīdzinot ar 1939.gadu, palielinājusies trīskārtīgi, bet, salīdzinot ar 1942.gadu,- pieckārtīgi. Tikpat daudz reizes palielinājies arī nozvejoto zivju daudzums.

[...]

Zivju apstrādāšanas fabrika pagājušā gadā izpildījusi savu uzdevumu zivju produkcijas izlaidumā par 107 %, izstrādājot virs plāna 25.000 kārbu konservu un 200 centneru žāvētu zivju.

[...]

Sajūsmināti par tādu zivju rūpniecības attīstības perspektīvu, zvejnieki devuši vārdu Staļina piecgades otrā gadā nozvejot ne mazāk kā 36 tūkstoš centneru zivju, veicot to līdz Lielās Oktobra revolūcijas 30.gadadienai, bet zivju apstrādāšanas fabrikas kolektīvs uzņēmies pilnos apmēros apstrādāt nozvejotās zivis.

J.Melnozols
Ventspils zivju apstrādāšanas fabrikas direktors

*buržuāzija – komunistiskās ideoloģijas izpratnē – kapitālistu šķira pretstatā strādnieku šķirai.

49. Gaismas avīze, veltīta darba sasniegumiem, 1961.gada 18.oktobris, Talsu rajons (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 101.lieta, 32.lapa)

50. Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas un Ventspils rajona izpildu komitejas 1971.gada 24.decembra lēmums par Ceļojošo Sarkano karogu un vimpeļu nodibināšanu. (Ventspils ZVA, 299.fonds, 1.apraksts, 749.lieta, 17.lapa)

Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komiteja un Ventspils rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja

Latvijas KP RK* birojs
Protokols Nr.12 14

Lēmums

24.decembrī 1971.g.

Par LKP** Ventspils rajona komitejas un rajona izpildu komitejas Ceļojošo Sarkano karogu un vimpeļu nodibināšanu.

    LKP Ventspils rajona komitejas birojs, Ventspils rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja un Lauksaimniecības sagādes strādnieku un kalpotāju arodbiedrības Ventspils rajona komiteja, lai uzlabotu, tālāk attīstītu un paplašinātu sociālistisko sacensību, nolemj nodibināt vēl jaunus ceļojošos Sarkanos karogus :

„Labākais koris” , „Labākais deju kolektīvs” ,
„Labākajai saimniecībai par piena ražošanas kāpinājumu”

un ceļojošos vimpeļus :

„Labākais meliorācijas celtniecības darbu vadītāja iecirknis”,
„Labākā daudzkausu ekskavatora apkalpe”,
„Labākais darbu vadītāja iecirknis”/CRBP*** – 8/,
„Labākais veikals”,
„Labākais biškopis”,
„Labākais zvērkopis”,
„Labākā kultūras iestāde mākslinieciskajā pašdarbībā”,
„Labākā kultūras iestāde masu politiskajā darbā”,
„Labākā kultūras iestāde padomju tradīciju organizēšanā”,
„Labākā bibliotēka”,
„Labākais kinomehāniķis”.

LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs /V.Ulmanis/

Ventspils rajona Darbaļaužu deputātu padomes
izpildu komitejas priekšsēdētājs /V.Vērdiņš/

Lauksaimniecības sagādes strādnieku un kalpotāju arodbiedrības
Ventspils rajona komitejas priekšsēdētāja /M.Kalniņa/

* KP RK – Komunistiskās Partijas rajona komiteja
** LKP – Latvijas Komunistiskā Partija
*** CRBP – Ceļu remonta un būvniecības pārvalde

PAREIZA CILVĒKA KULTS

Informācijai! Padomju cilvēka ideāls – strādājošs valsts darbu, nedzērājs, priekšzīmīgu uzvedību sabiedrībā un ģimenē, regulāri apmeklē kultūras pasākumus, izglītots.

51. Ventspils pilsētas pamatskolas 1941.gada 6.janvāra pedagoģiskās padomes sēdes lēmums par kārtību skolas garderobē. (Ventspils ZVA, 179.fonds, 1.apraksts, 1.lieta, 54.lapa)

Protokols Nr.67
Pedagogu padomes sēde 1941.gada 23.janvārī.

[...]

Skolas direktors griež skolotāju vērību uz apstākļiem, ka garderobē notiek nekārtības: galošas tiek sasvaidītas, mēteļiem trūkst pakarināmo, tāpēc tie bieži nokrīt. Trūkst arī piederības zīmes mēteļos un cepurēs. Šīs nekārtības nenovēršamas. Apsprieduši šo jautājumu, pedagogu padome nolemj : katram skolēnam iegādājams maisiņš, kur novietot galošas, mēteļos un cepurēs jābūt piederība zīmēm, tāpat mēteļiem nedrīkst trūkt pakarināmo.

[...]

Priekšsēdētājs /paraksts/
Sekretārs /paraksts/

52. Ventspils pilsētas izpildu komitejas 1958.gada lēmums Nr.57 par antisabiedrisku dzīves veidu piekopušas pilsones izsūtīšanu no pilsētas uz 5 gadiem. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 1.apraksts, 681.lieta, 38.lapa)

Informācijai! 1957.gada 12.oktobrī Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem likumu „Par sabiedrībai kaitīgu, parazītisku elementu pastiprinātu apkarošanu”. Tajā izteikta nožēla, ka valstī, kur likvidēts bezdarbs un strādnieku materiālā labklājība nepārtraukti aug, čaklajā padomju ļaužu saimē joprojām ir cilvēki, kas piekopj sabiedrībai kaitīgu un parazītisku dzīves veidu. „Tādi cilvēki vai nu tikai formas pēc iekārtojas darbā, bet faktiski eksistē no ienākumiem, kurus viņi iegūst, nestrādājot sabiedrībai derīgu darbu, tā iedzīvodamies uz darbaļaužu rēķina, - vai arī, būdami darba spējīgi, nestrādā derīgu darbu ne sabiedrībā, ne ģimenē, bet klaiņo, diedelē, vai nodarbojas ar spekulāciju un nereti izdara arī citus noziegumus.”

Likuma 1.pants paredz, ka pret šādiem cilvēkiem var vērsties ar sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļiem – uz sabiedriskā sprieduma pamata izraidot no esošās dzīves vietas republikas robežās uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem un obligāti iesaistot sabiedriski derīgā darbā.

Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes
izpildu komiteja
lēmums Nr.57

Ventspils pils.

Par sabiedriskā sprieduma apstiprināšanu
par pils. M.K. izsūtīšanu no Ventspils pilsētas

    Izskatot Ventspils p. 5.namu pārvaldes teritorijā dzīvojošo pilsoņu 1958.gada 5.februāra sabiedriskās sanāksmes materiālus, kuros izteikts sabiedriskais spriedums par K.M., dzim.1932.g. Smoļenskas apgabalā Izdešnovskas raj., pēc nacionalitātes krievietes, bezpartejiskas, neprecētas, agrāk nesodītas, nestrādājošas, dzīvojošas Kuldīgas ielā [...] izsūtīšanu no Ventspils pils.
    Pamatojoties uz Latvijas PSR 1957.g.12.oktobra likumu „Par cīņas pastiprināšanu ar antisabiedriskiem, parazītiskiem elementiem”
    Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja nolemj :

    Apstiprināt Ventspils p.5.namu pārvaldes teritorijā dzīvojošo pilsoņu sabiedriskās sanāksmes protokolu par pilsones K.M. izsūtīšanu no Ventspils p. uz 5 gadiem par antisabiedrisku, parazītisku dzīves veidu un ļaunprātīgu izvairīšanos no sabiedriski derīga darba.

Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes
izpildu komitejas priekšsēdētājs /Vaļinieks/

Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu Padomes
izpildu komitejas sekretārs /Danne/

53. Tematiska vakara - feļetona scenārijs, 1961.gads, Talsu rajons (Ventspils ZVA, 37.fonds, 1.apraksts, 101.lieta, 43a.lapa)

II daļa.

    Uz skatuves mazs galdiņš ar telefonu.

    Hallo, hallo! Centrāle, man kolhozu „Cīņa”. Vai „Cīņa” ? Šeit runā korespondents no „Asās slotas”! Vai tur nebūtu priekšsēdētājs. Ko lūdzu, ak viņu grūti dabūt rokā. Žēl. Man tieši ar viņu bija jārunā! Es gribētu noskaidrot dažus faktus, pirmkārt, š.g. ........ M.V. neturēja par vajadzīgu ierasties valdes sēdē, bet gan tajā pašā laikā izgulēja dzērumu šķūnī?

    Hallo, hallo! Kur jūs palikāt? Kā lūdzu? Nekā nesaprotu? No kā jūs baidāties? Kas par akmeņiem, kādi spieķi. Nu lūdzu nesatraucieties, runājiet mazliet sakarīgāk?

    [...]

Jūs klausieties?
Šeit man vairāki dzejoļi veltīti jūsu kolhozniekiem!

Kamēr citi strādā sviedros
Žanis locās vienos smieklos.
Kādēļ jāstrādā ir man,
Ja to veči darīt var.!

Fakts Ž.G.Izvairās no fiziska darba kolhozā.

    [...]

IV aina.

    Uznāk I persona korespondents.

I. Sveicināti! Vai jūs lūdzu nebūtu no kolhoza „Cīņa”. Jā. Cik patīkami! Esmu preses korespondents, man daži jautājumi. Vai nevarēsiet atbildēt?

III. Jā, uz visiem!
I. Cik patīkami!
Sakiet lūdzu, kā kolhoznieki izturas pret lektoriem, vai ar interesi klausās?

III. (Skatās atbildēs) Kā nu kurš vēlas, cits dzied, dejo , spēlē volejbolu, vai futbolu.
I. Kā jūs teicāt, es nesapratu? (III. atkārto)
I.Lekcijas laikā! Bet kā viņi strādā?
III.Nekad!
I Ko – nekad nestrādā?
III. (atkārto)
I. Bet sakiet, kur jaunieši pavada savu brīvo laiku?
III. Blakus bufetē un pāri ielai veikalā.
I.(stingri) Tātad pie jums notiek iedzeršanas?
III. Regulāri reizi nedēļā – sestdienās.
I. Un kas rīko šīs nekārtības?
III. Speciāli šim mērķim algota persona.
I. vai par jūsu kolhozu ir ienākušas sūdzības,
III. 10 un regulāri katru dienu!
I. Un kā vadība uz to reaģē?
III. Šim nolūkam speciāla persona iešuj tās atsevišķos vākos un ievieto arhīvā
[...]

54. Talsu rajona izpildu komitejas 1971.gada 20.decembra lēmums Nr.113 par cīņas pastiprināšanu pret personām, kas izvairās no sabiedriski derīga darba. (Ventspils ZVA, 133.fonds, 1.apraksts, 483.lieta, 12.lapa)

Talsu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja
Lēmums Nr.113

1971.g.20.decembrī

Par Talsu rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1971.gada 15.aprīļa lēmuma Nr.31 „Par trūkumiem likuma ievērošanā attiecībā par cīņas pastiprināšanu pret personām, kas izvairās no sabiedriski derīga darba un ved parazītisku dzīves veidu Talsu rajonā” izpildi.

    [...]

    Tā, trīs personas : L.H., T.A., B.R. ir sauktas pie kriminālatbildības pēc Latvijas PSR 211 I panta I daļas un notiesātas ar brīvības atņemšanu. Patreiz tiek kārtoti dokumenti saukšanai pie kriminālatbildības pēc minētā KK panta pils.Š.I.
    Pret 29 personām pielietota oficiālā piespiedu atvešana un rakstiska brīdināšana par iekārtošanosd arbā 15 dienu laikā. No šīm personām, kas oficiāli brīdinātas par iesaistīšanos sabiedriski derīgā darbā, 22 personas pārtraukušas vest parazītisku dzīves veidu. No pārējām brīdinātām personām vienai nav izbeidzies brīdinājumā norādītais laiks (D.DZ.) un pārējiem tiek kārtoti dokumenti saskaņā ar likuma prasībām.

    [...]

Talsu rajona Darbaļaužu deputātu padomes
izpildu komitejas priekšsēdētājs :/V.Roģis/

Talsu rajona Darbaļaužu deputātu padomes
izpildu komitejas sekretāre : /A.Dumbrovica/

55. Ventspils pilsētas 2.namu pārvaldes biedru tiesas 1976.gada 15.marta lēmums par brīdinājuma izteikšanu zādzības izdarījušai personai (Ventspils ZVA, 427.fonds, 1.apraksts, 22.lieta, 30.lapa)

Informācijai! 1961.gada 6.septembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņem dekrētu par biedru tiesas nolikuma apstiprināšanu. Nolikumā teikts, ka” biedru tiesas ir vēlētas sabiedriskas iestādes, kuru uzdevums ir aktīvi palīdzēt audzināt pilsoņus tādā garā, lai tiem būtu komunistiska attieksme pret darbu un sociālistisko īpašumu un lai tie ievērotu sociālistiskās sadzīves normas, palīdzēt attīstīt padomju cilvēkos kolektīvisma un biedriskas savstarpējā palīdzības jūtas, iemācīt viņiem turēt augsti pilsoņu cieņu un godu.” Biedru tiesu kompetencē ir dažādu disciplīnas pārkāpumu, darba dīkstāves, dzeršanas, bērnu neaudzināšanu, nenozīmīgu administratīvo pārkāpumu izskatīšana. Kā soda mērus biedru tiesas tiesīgas izteikt biedrisku brīdinājumu, sabiedrisku nopēlumu, sabiedrisku rājienu ar publikāciju laikrakstā, naudas sodu līdz 10 rubļiem un pieprasīt publisku atvainošanos par nodarījumu.

Lēmums.

Ventspils pils.2.namu pārvaldes biedru tiesa šādā sastāvā :
[...]

konstatēja:

    1975.gada 27.decembrī pils.B.M.Ventspilī, Brīvkalna ielā veikalā „Draudzība” nozaga kārbiņu kafijas, vērtībā par 77 kap., bet notikuma vietā aizturēja viņu pārdevēja.
    1976.gada 15.janvārī pils.B. universālveikalā „Kosmoss” nozga vienu paciņu ar bārdas skujamām žiletēm 25 kap. Veikala kasiere-kontroliere B.notikuma vietā aizturēja.
    Biedru tiesā B. savu vainu neatzina, bet tiesa atrod viņas vainu par pierādītu ar liecinieku – tirdzniecības darbinieku rakstisku un mutisku paskaidrojumu.
    Pamatojoties uz izteikto un vadoties no Nolikuma par biedru tiesu nolēma:
    B.M. par sistemātisku sīkāku valsts īpašuma zādzību Ventspils veikalos izteikt brīdinājumu par publikāciju vietējā laikrakstā „Padomju Venta” .

Pr-tājs /paraksts/
Locekļi / paraksts/
/paraksts/
Sekretāre /paraksts/

KARA KULTS

Informācijai! Viens no Padomju Savienības saukļiem – „Cīņa par mieru pasaulē” ar baltu balodi fonā. Tajā pašā laikā notiek nepārtraukta bruņošanās sacensība ar rietumvalstīm, skolās un darba vietās aktuāla ir civilās aizsardzības tēma ar īpaši izstrādātām apmācībām, laika atskaite notiek izejot no Lielā Tēvijas kara uzvaras un Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas atceres dienām, bērnu veikalā sortimentu plaši pārstāv plastmasas ieroči un populārākā bērnu spēle – kariņi, attiecībā uz militārpersonām vienmēr pastāvējuši īpaši noteikumi dzīvokļu apgādē, sociālā nodrošināšanā, materiālā apgādē.

56. Latvijas Izglītības tautas komisariāta 1944.gada apkārtraksts Nr.250 par Lielā Tēvijas kara materiālu vākšanu muzejos.(Ventspils ZVA, 164.fonds, 1.apraksts, 3.lieta, 5.lapa)

Apkārtraksts

Visām apriņķu un pilsētu Tautas izglītības
Nodaļām.

    ITK Muzeju daļa uzsākusi materiālu vākšanu par Lielo Tēvijas Kaŗu / ilustrācijas, aprakstus un dažādu eksponātu veidā/ izstādes sarīkošanai Rīgas un arī vietējos muzejos ar nosaukumu „Lielais Tēvijas Kaŗš”. Plakāti, brošūras, brīvības cīņu varoņu ģīmetnes, partizāņu kauju atsevišķas epizodes un pēdējo apraksti un attēli, kā arī privātas vēstules un atsevišķas kaujas pavēles var noderēt kā vērtīgs materiāls izstādei.

    [...]

    Materiālu uz ziņu ievākšanas nolūkos jāstājas sakaros ar atsevišķām personām, kas cietušas un cīnījušās pret vāciešiem un tāpat ar Ārkārtējo valsts zaudējumu vērtēšanas Komisiju un Sarkanās Armijas vadību, lai ar viņu palīdzību un norādījumiem savāktu visus minētos materiālus un arī dažas kaŗa trofejas.

    [...]

LPSR TKP
Latvijas Izglītības Tautas Komisariāts
7. X 1944
Nr.250

LPSR Izglītības Tautas Komisārs /Strazdiņš/
Muzeju Daļas Vadītājs / Līdaks/

57. Ventspils pilsētas 4.vidusskolas 4.klases pārgājiena „Zelta rudens” apraksts, 1979.gads. (Ventspils ZVA, 628.fonds, 4.apraksts, 61.lieta, 3.,7.lapa)

Ko mēs guvām pārgājienā.

[...]

3. Ļoti patika gājiens pa Latvijas džungļiem, lai nokļūtu pie Abavas ietekas Ventā. Klausījāmies, ko runā Abava, ko atbild Venta. Cik interesanti!
4. Un kur tad vēl kara spēles ar baterijām tumšajā egļu vērī! Bija reizē interesanti un baigi!
5. Dzirdēto un redzēto Zlēku traģēdijas vietā gan negribam nekad piedzīvot!
Lai mūžam virs mums plešas miera debesis!
K.Ūdre

58. Pretgaisa aizsardzības apmācības Ventspils 6.vidusskolā, 1980.gadi. (Ventspils ZVA, 610.fonds, 4.apraksts, 7.lieta, 1.fotogrāfija)

59. Ventspils pilsētas diskotēkas „Horizonts” vakara scenārijs, saskaņots un reģistrēts Kultūras nodaļā 1982.gada 12.oktobrī. (Ventspils ZVA, 264.fonds, 1.apraksts, 384.lieta, 5.lapa)

k/n „Jūras vārti” diskotēka „Horizonts”

Pols Makartnijs /Anglija/
„Tug of war”

    Angļu mūziķim Polam Makkartnijam šķiet komentāri ir lieki. Īsumā tikai pāris teikumus. Bijušais „bītlu” dibinātājs, komponists, dziedātājs, no 1970.gada sāk savu solo karjeru, 72 gadā nodibina savu grupu „Wings”, 1979.gadā tā atkal izjūk, kopš 70 gada muzicē kopā ar sievu Lindu. Savās dziesmās Pols Makkartnijs skar dažādas tēmas, pati galvenā no tām – cīņa par mieru, vēršas pret kara kurinātājiem. Šī pretkara tēma skarta arī jaunajā albumā.

    Atšķirībā no pārējiem komponistiem Pols raksta dziesmas ne tikai sev, bet arī citiem dziedātājiem, piemēram, eksbītlam Ringo Stāram. Pols ir arī kārtīgs divu dēlu tēvs. Kaut ko jaunu pateikt par Polu Makkartniju ir ļoti grūti, tādēļ labāk noklausīsimies viņa jauno albumu „Tug of War”.

Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomiteja
Kultūras nodaļa
REĢISTRĒTS
Uz laiku no 12.10.1982. līdz 15.10.1982.
1982.g.12.10. Nr.157
/Paraksts/

60. Ventspils pilsētas komjauniešu IV kara sporta spēļu „Ērglēns” programma, 1982.gads. (Ventspils ZVA, 164.fonds, 1.apraksts, 807.lieta, 1-2.lapa)

[...]

1.jūnijs

9.45	Fināla dalībnieku, organizāciju un iestāžu pārstāvju sapulcēšanās (sapulcēšanās vieta – 2.vidusskola Ļeņina ielā 65)
10.00-10.30	IV spēļu „Ērglēns” fināla svinīga atklāšana Ļeņina laukumā Jauno armijnieku maršs – parāde
10.30-11.00	Sagatavošanās ierindas skatei
11.00-13.00	Nodaļu ierindas skate
13.00-14.00	Pusdienas
14.00-16.00	PSRS Bruņoto spēku Nolikumu un vēstures olimpiāde
16.00-18.00	Tikšanās ar darba un kara veterāniem, PSRS Bruņoto spēku kareivjiem
17.00-18.00	Spēļu pilsētas štāba un jauno armijnieku skolu nodaļu žūrijas kolēģijas apspriede

61. Ventspils pilsētas izpildu komitejas slepenais 1982.gada lēmums Nr.212 par civilās aizsardzības stāvokli pilsētā. (Ventspils ZVA, 369.fonds, 7.apraksts, 1536.lieta, 12.lapa)

Latvijas PSR                                                                                                 SLEPENI
Ventspils pilsētas
Tautas deputātu padome
izpildu komiteja

lēmums

09.09.1982.

Par aizsargceltņu gatavību uzņemt
glābjamās personas, celtņu uzturēšanu
un izmantošanu tautsaimniecības vajadzībām.

    [...]

    Tautsaimniecības nolūkiem un civilās aizsardzības interesēs netiek izmantotas jaunuzceltās dzelzceļa mezgla un lidostas patvertnes. Daudzos uzņēmumos nav nozīmēti patvertnes apkalpošanas vienības un komandanti [...]. Daudzas patvertnes nav nokomplektētas ar instrumentu to atvēršanai no iekšpuses. Vissliktākā stāvoklī lidostas aizsardzības celtne, kas ir applūdusi un kurai nav nekāda aprīkojuma. [...]

Izpildu komitejas priekšsēdētājs /R.Pecholcs/
Sekretāre / M.Puhova/

Ventspils zonālā valsts arhīva
Dokumentu saglabāšanas daļas
vadītāja       I.Upaciere

01.11.2008.