Lielbritānija bija pirmā valsts, kas 1918. gada 11. novembrī atzina Latvijas neatkarību de facto, bet 1921. gada 26. janvārī tā atzina Latviju de jure.

 

Līdz Latvijas atzīšanai de jure diplomātisko pārstāvju uzdevumus pildīja valdības delegāti. Pirmais Latvijas valdības delegāts Londonā bija Zigfrīds Anna Meierovics (1918–1919). Pēc viņa šo amatu ieņēma Georgs Bisenieks, kurš 1921. gadā kļuva par pirmo Latvijas Republikas sūtni Apvienotajā Karalistē. Sūtņa pienākumus Londonā Georgs Bisenieks pildīja līdz 1924. gadam. Nākamais Latvijas sūtnis Londonā bija Frīdrihs Vesmanis (1924–1932), bet pēc viņa sūtņa funkcijas līdz savai nāvei pildīja Kārlis Zariņš (1933–1963). Pēc tam sūtniecības vadību pārņēma sūtniecības padomnieks un pilnvarotais lietvedis Teodors Ozoliņš. No 1981. līdz 1990. gadam sūtniecības darbu vadīja Pauls Reinhards, bet no 1990. līdz 1992. gadam sūtniecības vadītāja bija Anna Marija Zariņa (sūtņa Kārļa Zariņa meita). 1992. gadā LR Ārlietu ministrija iecēla Jāni Lūsi par pirmo atjaunotās Latvijas vēstnieku Lielbritānijā.

 

Diplomātisko pārstāvju galvenie uzdevumi bija:
– pārstāvēt Latvijas valsts ārpolitiskas intereses
– veicināt sakarus starp Latviju un Lielbritāniju
– aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses
– aizstāvēt Latvijas fizisko un juridisko personu tiesības un likumīgās intereses
– sadarboties ar latviešu diasporu
– sniegt informāciju par Latviju un veicināt kultūras sakarus,
– uzturēt kontaktus ar starptautiskām organizācijām,
– uzturēt kontaktus ar citu valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Lielbritānijā u.c.

 

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu sūtnim Londonā Kārlim Zariņam kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras aizstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. 1940. gada 23. jūlijā K. Zariņš nosūtīja memorandu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam ar lūgumu neatzīt Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. Lielbritānija de jure neatzina Latvijas pievienošanos PSRS, kaut gan 1942. gada augustā Lielbritānijas valdība izdarīja grozījumus oficiālajā akreditēto diplomātu sarakstā, izslēdzot Latvijas sūtni no alfabēta secības daļas un iekļaujot atsevišķā personu sarakstā, kuras Viņa Majestātes valdība ir atzinusi kā diplomātiskas. 1950. gada beigās Latvijas diplomāti tika izsvītroti no oficiālā akreditēto diplomātu saraksta vispār, taču viņiem tika atstātas diplomātu tiesības. Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu, nodrošinot Latvijas Republikas de jure kontinuitāti.

 

Pēc Latvijas okupācijas vienīgi sūtniecība Londonā bija tiesīga izsniegt un pagarināt LR pilsoņu ārzemju pases. 2002. gada 12. aprīlī privātpersona I. Šmite no Lielbritānijas nodeva arhīvam LR sūtniecības Londonā arhīva daļu par LR sūtniecības Londonā darbību no 1919. līdz 1984. gadam. Saņemto dokumentu kopumu veidoja divas nosacītas dokumentu grupas: sūtniecības lietvedībā izveidotās lietas un LR pilsoņu pasu lietas.

 

2006. gadā 3013 LR pilsoņu pasu lietām tika sastādīts 295. fonda Latvijas sūtniecība Londonā 2. apraksts. Pases aprakstā sakārtotas pēc uzvārdiem alfabēta secībā. Katra pases grāmatiņa veido vienu personas lietu. Dokumentu apstrādes gaitā pasēm saglabāta lappušu numerācija, arī aprakstā norādot lappušu skaitu. Lietām, kuras veido tikai pases, nav norādīti galējie dati.

 

Pārējās saņemtās lietas iekļautas 295. fonda 1. aprakstā. Šī apraksta lielāko daļu veido konsulārās darbības lietas: tirdzniecības jautājumu kārtošana, bruņojuma iegāde, kuģniecības un jūrnieku lietas, finanšu un banku lietas, kultūras, zinātnes un izglītības sakaru nodrošināšana, labdarība, pavalstniecības un pasu lietas, juridisko un fizisko personu interešu aizstāvība, vīzu izsniegšana, dokumentu legalizācija, darba atļaujas un konsulātu uzraudzības lietas u.tml. Šeit glabājas arī mirušo jūrnieku un pēc 2. pasaules kara Britu zonā mirušo gūstekņu – latviešu leģionāru personīgās lietas, sarakste ar latviešu bēgļiem Rietumeiropā par Latvijas pilsoņa statusa apliecināšanu un ārzemju pasu izdošanu. Sarakste ietver anketas ar Latvijas pilsoņu personas datiem un fotogrāfijām.

 

Otru lielāko dokumentu grupu veido sarakste ar LR ĀM par politiskajām un saimnieciskajām aktualitātēm Latvijā, Lielbritānijā un citās valstīs. 1. aprakstā iekļauti arī dokumenti par sūtniecības informatīvo, saimniecisko un finansiālo darbību, sūtniecības darbības organizāciju – darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, pārcelšanu, komandējumiem u.tml. Ievērojami mazākā skaitā ir lietas, kas attiecas uz protokola darbību – akreditāciju, dažādiem atvieglojumiem un atlaidēm, pieņemšanām u.tml.

 

Aprakstā dokumenti sistematizēti 6 sērijās:

– Sūtniecības darbības organizācija

– LR iekšpolitika, starptautiskās attiecības un sadarbība ar diasporu

– Konsulārā darbība

– Protokola darbība

– Informatīvā darbība

– Finanšu un saimnieciskā darbība.

 

Sēriju ietvaros lietas sistematizētas hronoloģiskā secībā.

 

Apraksta dokumentu fiziskais stāvoklis ir labs, tie ir angļu, latviešu, franču, krievu u.c. valodās.

 

LR sūtniecības Londonā lietas LVVA glabājas arī 2575. fonda Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs 1. aprakstā – 481 lieta par laika posmu no 1918.–1920., 1928., 1932.–1934. un 1940. gadu. Šī fonda lielāko daļu – 436 lietvedībā izveidotas lietas – veido 1918.–1920. gada dokumenti.

 

Aprakstā lietotie saīsinājumi: ĀM – Ārlietu ministrija,

IeM – Iekšlietu ministrija,

TS – Tautu Savienība